Ķīnas komunistiskās partijas augošā ietekme un strauji pieaugošais koronavīrusa saslimšanas gadījumu skaits Ņujorkā un ASV (1. daļa)

"Pat 30 gadus pēc Berlīnes mūra sabrukuma amerikāņi nav sapratuši komunisma briesmas," rakstīja "Komunisma upuru piemiņas fonda" izpilddirektore Mariona Smita laikrakstā USA Today 2019. gada 8. novembrī. "Ir iemesls, kāpēc pēc lielas traģēdijas [ebreju genocīda] mūs aicināja nekad to neaizmirst. Cilvēcei ir tendence atkal un atkal atkārtot vienas un tās pašas kļūdas."

Toreiz ne pārāk daudzi cilvēki pievērsa uzmanību šim Smitas brīdinājumam. Dažas nedēļas vēlāk Vuhaņas pilsētā, kas atrodas Ķīnas centrālajā daļā, sāka izplatīties negantais koronavīruss. Lai gan ārsti vīrusu atklāja un par to ziņoja, Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP) sākotnēji to slēpa, un šī rīcība galu galā ļāva vīrusam izplatīties visā pasaulē.

Uz 2020. gada 6. aprīli Amerikas Savienotās Valstis bija paziņojušas par vairāk nekā 360 000 inficēšanās gadījumiem, kas ir vairāk nekā jebkurā citā pasaules valstī (lai gan tiek uzskatīts, ka Ķīnā saslimušo skaits ir norādīts ievērojami mazāks, kāds tas ir patiesībā). Ņujorkā, kura tiek uzskatīta par brīvās pasaules demokrātisko vērtību citadeli, ticis apstiprināts vislielākais saslimšanas gadījumu skaits visā ASV.

Šajā pārskatā mēs aplūkosim ASV un Ķīnas gadu gaitā izveidojušās attiecības, kas, iespējams, ir veicinājušas Ķīnas izaugsmi un tās iefiltrēšanos ASV. ĶKP aizvien pieaugošā ietekme ir veicinājusi arī to, ka pasaulē tiek eksportēta tās nevērīgā attieksme pret cilvēka dzīvību. Koronavīrusa uzliesmojuma slēpšana padarīja epidēmiju par globālu pandēmiju.

Ne tikai ķīnieši, bet arī daudzi cilvēki pārējā pasaulē, tostarp ASV, ir kļuvuši par ĶKP piekoptās informācijas slēpšanas upuriem šajā bezprecendenta krīzē. Sērojot par pandēmijas laikā zaudētajām dzīvībām un aizlūdzot par visu pārējo cilvēku drošību un veselību, mēs ceram, ka šis pārskats izgaismos ĶKP radīto kaitējumu un mudinās cilvēkus saraut saites ar to.

Pārskats sastāv no sešām sadaļām:

1. sadaļa: Ķīnas komunistiskās partijas globālo pozīciju nostiprināšana, pateicoties ASV atbalstam;
2. sadaļa: Ķīnas komunistiskās partijas ietekmes paplašināšanās Manhetenā;
3. sadaļa: Ķīnas komunistiskās partijas nepārtrauktā propaganda Taimskvērā;
4. sadaļa: Ķīnas komunistiskās partijas milzīgā ietekme ANO un nevalstiskajās organizācijās;
5. sadaļa: Ķīnas komunistiskās partijas ideoloģiskās apstrādes kampaņa ASV studentu pilsētiņās;
6. sadaļa: Ķīnas komunistiskās partijas iefiltrēšanās ASV kopienās.

1. sadaļa: Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) globālo pozīciju nostiprināšana, pateicoties ASV atbalstam

"Komunisms ir melīga teorija, un atbilde uz meliem ir patiesība, nevis vienaldzība," teica Ričards Niksons savas vēlēšanu kampaņas laikā 1960. gada 21. augustā. "Komunisms sākas ar apgalvojumu, ka nepastāv universālas vai vispārīgas patiesības par cilvēka dabu."

Ķīnas iestāšanās PTO

Divpadsmit gadus vēlāk Niksons mainīja savus uzskatus un 1972. gada februārī apmeklēja Ķīnu. 1979. gada 1. janvārī ASV un Ķīna izveidoja pilnvērtīgas diplomātiskās attiecības. Kopš tā laika ASV ir atzinusi Ķīnas Tautas Republiku, bet Taivānu par Ķīnas teritorijas daļu.

Divpusējo tirdzniecības līgumu parakstīja toreizējais prezidents Džimijs Kārters, un Ķīna ieguva augstākās labvēlības režīmu tirdzniecībā. Tāpat 1979. gadā tika parakstīts līgums par sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā, un drīz pēc tam šo divu valstu starpā tika uzsākti simtiem kopīgu pētniecības projektu un sadarbības programmu.

Sadarbība ar ASV ievērojami uzlaboja arī Ķīnas starptautiskās pozīcijas. Pēc tam, kad 1980. gadā Ķīna kļuva par Pasaules Bankas locekli, 1981. gadā tā saņēma pirmo aizdevumu. Ar ASV un Japānas palīdzību Ķīna kļuva par Āzijas Attīstības bankas locekli, kas vēlāk piešķīra Ķīnai 40 miljardu ASV dolāru lielu aizdevumu transporta, enerģētikas, ūdens, lauksaimniecības, finanšu un citiem projektiem.

Pēc tam, kad ĶKP 1989. gadā apspieda demokrātu kustību Tiaņaņmeņas laukumā, ASV tika izstrādāts likumprojekts, kas paredzēja atcelt vai pārskatīt Ķīnai piešķirto augstākās labvēlības režīmu tirdzniecībā. Prezidents Bils Klintons 1993. gadā paziņoja – lai pagarinātu šo režīmu, Ķīnai ir jāatbilst noteiktiem cilvēktiesību kritērijiem. Tomēr ASV uzņēmumu spiediena ietekmē viņš bez nosacījumiem pagarināja Ķīnai augstākās labvēlības režīmu, neņemot vērā tās cilvēktiesību problēmas.

2000. gada 10. oktobrī Klintons parakstīja ASV Kongresa likumprojektu par pastāvīgām ASV un Ķīnas tirdzniecības attiecībām. Tas piešķīra Ķīnai pastāvīgu normāla tirdzniecības partnera statusu (iepriekšējā augstākās labvēlības režīma vietā), un Ķīna kļuva par pilntiesīgu Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) locekli.

Ķīna oficiāli pievienojās PTO 2001. gada 11. decembrī, un tajā pašā mēnesī toreizējais prezidents Džordžs Bušs piešķīra tai pastāvīgu augstākās labvēlības režīmu tirdzniecībā.

Nepiepildītās ASV cerības

Šie notikumi padarīja komunistisko Ķīnu par nozīmīgu spēlētāju pasaules ekonomikā. "Līdz 1978. gadam Ķīnā tika īstenota sociālistiskā plānveida ekonomika, kas lielā mērā bija izolēta; kopš tā laika Ķīna pakāpeniski atver savu ekonomiku pārējai pasaulei," teikts organizācijas "Starptautisko attiecību padome" mājaslapā publicētajā rakstā.

Un 2000. gadā Ķīnā jau ir sestā lielākā ekonomika pasaulē ar vienu miljardu iedzīvotāju. Ķīnas iestāšanās PTO 2001. gadā vēl vairāk paātrināja tās izaugsmi. Preču tirdzniecības apjoms starp Ķīnu un ASV palielinājās vairāk nekā trīsdesmit reizes, no nepilniem 8 miljardiem ASV dolāru 1986. gadā līdz vairāk nekā 578 miljardiem ASV dolāru 2016. gadā. Līdz 2009. gadam Ķīna jau bija apsteigusi Vāciju, kļūstot par pasaulē lielāko preču eksportētāju. 2009. gadā Ķīnas ekonomika bija astoņas reizes lielāka nekā 2001. gadā.

Niksona tuvināšanās ar Ķīnu deva lielu labumu Ķīnai, bet tās politiskā sistēma, balstīta komunistiskajā ideoloģijā, pēdējo desmitgažu laikā tā arī palika gandrīz nemainīga.

Divus mēnešus pēc diplomātisko attiecību nodibināšanas ar ASV, 1979. gada janvārī, Ķīnai bija īslaicīgs robežkarš ar Vjetnamu, reaģējot uz pēdējās iebrukumu un Kambodžas okupāciju 1978. gadā (kas izbeidza Ķīnas atbalstīto sarkano khmeru režīma pastāvēšanu).

Kad prezidents Ronalds Reigans 1984. gadā apmeklēja Pekinu, viņa runa, kritizējot Padomju Savienību un slavējot kapitālismu, demokrātiju un reliģijas brīvību, netika pārraidīta Ķīnas valsts televīzijā.

Ķīnas iestāšanās PTO 2001. gada decembrī paātrināja darba vietu skaita samazināšanos ražošanas uzņēmumos ASV. Ekonomikas politikas institūts lēš, ka tirdzniecības deficīts ar Ķīnu laika posmā no 2001. līdz 2011. gadam ASV ir izmaksājis aptuveni 2,7 miljonus darbavietu, tostarp apstrādes rūpniecībā un citās nozarēs.

Nepareizs priekšstats par komunismu

Maikls Pilsberijs, bijušais valdības ierēdnis no Aizsardzības departamenta un šobrīd Hadsona institūta Ķīnas stratēģijas centra direktors, aplūkoja ASV un Ķīnas attiecības savā 2015. gadā izdotajā grāmatā "Simts gadu ilgs maratons, Ķīnas slepenā stratēģija, lai aizstātu Ameriku kā pasaules lielvaru."

Tāpat kā daudzas citas amatpersonas ASV, Pilsberijs ticēja, ka amerikāņu palīdzība palīdzēs Ķīnai virzīties demokrātiskas un miermīlīgas valsts virzienā, bez pretenzijām uz reģionālu vai globālu dominanci. "Pilsberiju satricināja atklājums, ka Ķīnas ambīcijas kļūt par pasaules dominējošo varu ir pastāvējušas visu šo laiku, tās ir praktiski iededzinātas valsts kultūras DNS un slēpjas, kā viņš saka, visu acu priekšā," teikts Wall Street Journal publicētajā grāmatas recenzijā.

"No Henrija Kisindžera memuāriem mēs jau zinām, ka lēmums turpināt atvērtas attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm nāca nevis no Ķīnas pilsoņu līderiem, bet gan no četru ķīniešu ģenerāļu komitejas," Pilsberijs rakstīja grāmatā, piebilstot, ka ģenerāļi izspēlēja ASV kā kārti pret Padomju Savienību.

Pekinas statuss paaugstinās, pateicoties ASV atbalstam

Valsts sekretāra palīgs Austrumāzijas un Klusā okeāna reģiona lietu jautājumos Deivids Stilvels 2019. gada 13. decembrī teica runu Stratēģisko un starptautisko pētījumu centrā. Viņš sacīja, ka ASV valdība gadu desmitiem ir sniegusi visaptverošu atbalstu Ķīnai: "Mēs sniedzām militāro un izlūkošanas palīdzību, dāsni nodevām tehnoloģijas, nodrošinājām priviliģētu piekļuvi tirdzniecībai un investīcijām, mēs sponsorējām un organizējām plašas apmaiņas programmas izglītībā – un joprojām to darām – un mēs nodrošinājām finansējumu attīstībai un organizējām starpvaldību sadarbības potenciāla nostiprināšanu un daudz ko citu."

Tomēr pēdējos gados ĶKP izrāda arvien lielāku naidīgumu pret Amerikas Savienotajām Valstīm, mūsu interesēm un mūsu principiem... Tas nekādā ziņā nav tas, ko amerikāņu amatpersonas vēlējās vai gaidīja pirms 40 gadiem, kad sāka īstenot šo daudzšķautnaino ASV politiku, lai intensīvi atbalstītu Pekinas modernizāciju un tās liberalizāciju," skaidroja Stilvels.

Pat pēc Tiaņaņmeņas slaktiņa 1989. gadā ASV valdības pieeja Ķīnai neko daudz nemainījās. "Gadu desmitiem mēs samierinājāmies ar cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnas Tautas Republikā (ĶTR). Mēs lielākoties pievērām acis, kad ĶTR nodeva kodolieroču un raķešu tehnoloģijas Pakistānai, Irānai, Ziemeļkorejai un citām valstīm," viņš turpināja, "un mēs būtībā nepamanījām ĶTR vēlmi iegūt ASV divējāda lietojuma tehnoloģijas un izmantot tās militāriem mērķiem. Mēs praktiski neizvirzījām pretenzijas ĶTR par intelektuālā īpašuma zādzību, preču zīmju pirātismu un neskaitāmām citām negodīgām tirdzniecības praksēm. Politikas veidošana prasa līdzsvarot intereses, un mums bieži vien atradās iemesli, lai ļautu vienam vai otram ĶTR noziegumam palikt nesodītam. Taču sekas pieauga kā sniega lavīna."

Situāciju vēl ļaunāku padarīja tas, ka pēc slaktiņa Tiaņaņmeņas laukumā 1989. gadā, ĶKP vadītāji skolās un kultūrā sāka ieviest patriotiskās izglītības kampaņu. Šīs kampaņas mērķis bija nostiprināt atbalstu ĶKP, spēlējot uz nacionālisma jūtām un nozākājot ārzemniekus, īpaši amerikāņus un japāņus.

Stilvels savā runā teica: "Taču ASV amatpersonas izlikās to neredzam. Tā vietā mēs koncentrējāmies uz to, lai izstrādātu nākamo nodaļu mūsu atbalsta politikā ĶTR. Un iespējams, visizdevīgākais un svarīgākais solis no visiem, bija – ĶTR pievienošanās Pasaules Tirdzniecības organizācijai."

Viņš arī komentēja pēdējo prezidentu attiecības ar Ķīnu: "Stājoties amatā, prezidents Bils Klintons pauda ļoti kritisku nostāju par Pekinas attieksmi cilvēktiesību jautājumos... . Tomēr līdz 1994. gadam Klintona uzstājība bija mazinājusies." "Arī prezidentiem Džordžam Bušam un Barakam Obamam, tāpat kā viņu priekšgājējiem, bija bažas par Pekinas uzvedības aspektiem... . Taču abi nodrošināja to, ka būtībā Amerikas Savienotās Valstis piesaistīja ĶTR kā partneri un atbalstītāju."

"Pat tad, kad Pekina krāpās tirdzniecībā ar ASV un ASV tirdzniecības deficīts ar Ķīnu kopumā sasniedza 4 triljonus ASV dolāru, abi prezidenti atbalstīja Pekinas statusa paaugstināšanu svarīgās starptautiskās organizācijās, pat ja Pekina bieži grāva šo organizāciju misiju un garu."

2. sadaļa: ĶKP ietekmes paplašināšanās Manhetenā

Ja Ķīna būtu augs, ASV, iespējams, cerētu, ka pateicoties nepārtrauktam ASV atbalstam un gādībai, šis augs galu galā nesīs demokrātijas un brīvības augļus. Tomēr ĶKP pārvaldītā Ķīna nav parasts "augs." Ateistiskā ĶKP zeļ naidā un vardarbībā un ir kā slimības izraisītājs, kas atstāts bez kontroles var izplatīties kā vēža šūnas, inficējot visu pasauli.

Kad 1979. gada janvārī komunistu līderis Den Sjaopins pirmo reizi apmeklēja ASV, viņa ārlietu ministrs lidojuma laikā jautāja, kāpēc viņš, kā Ķīnas līderis, savai pirmajai ārzemju vizītei ir izvēlējies ASV. "Tāpēc, ka Amerikas sabiedrotie ir bagāti un spēcīgi, un, ja Ķīna vēlas būt bagāta un spēcīga, tai ir vajadzīga Amerika," atminas vēsturnieks Džons Pomfrets.

Dens, kurš stingri ticēja Mao doktrīnai "politiskā vara izaug no ieroča stobra", pēc nepilnām trim nedēļām iebruka Vjetnamā. "Mazais bērns kļuvis nepaklausīgs, ir pienācis laiks viņu iepērt" viņš jokojot sacīja prezidentam Kārteram – 10 gadus pirms tam, kad saskaņā ar viņa rīkojumu 1989. gadā Tiaņaņmeņas laukumā tanki nogalināja protestētājus.

Pat ar savu PTO dalībnieces statusu komunistiskā Ķīna šodien nebūtu tik spēcīga, ja tajā netiktu ilgstoši iepludināts kapitāls no rietumiem, it īpaši no Volstrītas. Barojoties no ASV finanšu magnātiem un citiem tirgiem, ĶKP izaugsme sasniedza nepieredzētu, jaunu līmeni, kļūstot par pilnīgi attīstītu ļaundabīgu veidojumu.

Volstrītas ietekme uz ASV politiku jautājumos, kas skar Ķīnu

1994. gadā apmeklējot Pekinu, Federālo rezervju sistēmas priekšsēdētājs Alans Grīnspens sacīja Ķīnas līderiem, ka gan ASV, gan pārējā pasaule ir ieinteresēta, lai Ķīna gūtu panākumus. "Tāpēc, tajās tehniskajās jomās, kurās mums ir daudzu gadu pieredze, esam gatavi sniegt jūsu centrālajai bankai tik lielu palīdzību, cik vien tas ir iespējams."

Vairāk nekā pēdējo 20 gadu laikā finanšu grupas Volstrītā ir mudinājušas amerikāņus investēt Ķīnas uzņēmumos. Tikmēr lielie finanšu uzņēmumi veica darījumus ar Ķīnas uzņēmumiem, lai palīdzētu tiem iegādāties vai kontrolēt ASV uzņēmumus, nekustamos īpašumus un citus biznesus.

Volstrīta arī lobēja politiķus, lai tie pieņemtu Ķīnai labvēlīgus lēmumus. Pēc tam, kad Ķīnas premjers 1999. gada aprīlī apmeklēja ASV, uzņēmumu vadītāji nospēlēja izšķirošo lomu, pārliecinot prezidentu Klintonu atbalstīt Ķīnas iestāšanos PTO.

Saskaņā ar 1988. gada "Ārējās tirdzniecības un konkurētspējas likumu", laikā no 1992. līdz 1994. gadam, ASV iekļāva Ķīnu valūtas manipulatoru sarakstā. Tomēr kopš tā laika, Volstrītas ietekmē, neviens prezidents, tostarp Klintons, Bušs un Obama, vairs nav iekļāvis Ķīnu valūtas manipulatoru sarakstā.

Dejas ar vilkiem: Volstrīta un ĶKP

Kā lielākā pilsēta Amerikas Savienotajās Valstīs, Ņujorka ir amerikāņu sabiedrības finanšu, biznesa, kultūras un mediju centrs. Šeit arī atrodas Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenā mītne. Ņemot vērā tās stratēģisko nozīmi, pilsēta kļuva par ĶKP iefiltrēšanās galveno mērķi.

Kā vienu no tādiem piemēriem var minēt Ekonomisko uzkrājumu plānu (Thrift Saving Plan, TSP) – iemaksu plāns, kura apjoms federālo darbinieku pensijām ir gandrīz 600 miljardi ASV dolāru. Neskatoties uz Kongresa aicinājumiem mainīt kursu, Federālā Pensiju investīciju padome (The Federal Retirement Thrift Investment Board, FRTIB), kas administrē šo plānu, 2019. gada novembrī paziņoja par miljardiem dolāru pensijas aktīvu novirzīšanu uz MSCI ACWI ex-ASV.

MSCI ACWI ex-ASV (Morgan Stanley Capital International All Country World Index Ex-ASV) ir akciju tirgus indekss, kurš saistīts ar 23 attīstītiem tirgiem un 26 jaunattīstīstības tirgiem citās valstīs. Uz 2019. gada 31. decembri divi Ķīnas uzņēmumi Alibaba un Tencent, ieņēma MSCI sarakstā pirmo un trešo vietu.

2020. gada 12. martā žurnālists Džošs Rogins laikrakstā Washington Post rakstīja, ka valdības veiktās TSP investīcijas ķīniešu korporācijās varētu apdraudēt pensionāru uzkrājumus.

MSCI ACWI ex-U. S. ir viens no daudziem akciju indeksiem, kuru izstrādājusi MSCI (Morgan Stanley Capital International) kompānija. 2019. gada novembrī uzņēmums paziņoja, ka palielinās Ķīnas akciju īpatsvaru atsevišķos MSCI indeksos līdz pat 20%. Šis solis vēl vairāk pastiprināja Ķīnas akciju globālo ietekmi.

FTSE Russell, otrais lielākais indeksu uzņēmums pasaulē, 2020. gada 21. februārī paziņoja, ka palielinās Ķīnas akciju īpatsvaru akciju indeksos, tāpat kā MSCI.

Vēl pirms MSCI un FTSE Russell paziņojumiem Bloomberg bija nolēmis nākamo 20 mēnešu laikā, sākot no 2019. gada 1. aprīļa, pievienot 364 Ķīnas valsts obligācijas Barclays Global Aggregate Index. Analītiķi lēš, ka pilnīga iekļaušana piesaistīs apmēram 13 triljonu ASV dolāru vērtajam Ķīnas obligāciju tirgum 150 miljardu ASV dolāru lielu ārvalstu kapitālu.

Finanšu riski un valsts drošība

Volstrītas prakse izmantot pasīvos indeksu fondus, piemēram, federālo darbinieku pensiju plānu, lai pakāpeniski ievestu problemātiskos Ķīnas uzņēmumus ASV kapitāla tirgos, ir "vēl lielāks finansiāls drauds" nekā Vuhaņas vīruss, rakstīja Rogins.

Tik krass Ķīnas uzņēmumu kapitālieguldījumu pieaugums Volstrītā deva Pekinai milzīgu ietekmi Amerikas Savienotajās Valstīs, un radīja milzīgus riskus ASV investoriem un ASV ekonomikai. "Amerikas ekonomikas ievainojamība ir arī drauds valsts drošībai," rakstīja Rogins.

ASV Nacionālās drošības padomnieks Roberts O 'Braiens tam piekrīt: "Neredzu iemeslu, kāpēc mums vajadzētu finansēt Ķīnas aizsardzības nozari."

Žurnāls Foreign Policy 2020. gada 14. janvārī rakstīja ka, 55 % amerikāņu pieder akcijas, galvenokārt paļaujoties uz profesionāli pārvaldītiem pensiju fondiem, kopieguldījumu fondiem un pensiju kontiem. "Globālie obligāciju indeksi saviem etaloniem ir sākuši pievienot Ķīnas valdības obligācijas... šīs lielās izmaiņas fondu piešķīrumos varētu automātiski palielināt ASV portfeļieguldījumus Ķīnas uzņēmumos un valdības vērtspapīros par vairāk nekā 1 triljonu ASV dolāru līdz 2021. gada beigām, lielākajai daļai amerikāņu to nemaz nezinot vai bez to aktīvas piekrišanas," teikts rakstā.

"Šī dihotomija – tas, ka amerikāņi vairāk iegulda Ķīnas uzņēmumos, pat ja ASV politikas mērķis ir sodīt Ķīnu par tās tirdzniecības praksi, rada ievērojamus riskus," norāda raksta autors. Tas ir saistīts ar to, ka amerikāņu portfeļi būtu pārāk atkarīgi no vienas ekonomikas – tās, kuru kontrolē ĶKP.

Tomēr ņemot vērā ĶKP propagandu un dezinformāciju nesenās koronavīrusu pandēmijas laikā, amerikāņu investoriem ir grūti panākt skaidru izpratni par to, kas ir viņu portfeļos.

Divi piemēri

2010. gada aprīlī ASV Vērtspapīru un biržu komisija apsūdzēja investīciju banku Goldman Sachs par krāpniecību saistībā ar paaugstināta riska hipotekāro produktu tirdzniecību. Lai iekļūtu Ķīnas tirgū, Goldman Sachs 2003. gadā piekrita samaksāt 67 miljonu ASV dolāru lielu "ziedojumu", lai segtu investoru zaudējumus bankrotējušā ķīniešu brokeru kompānijā. Savukārt Goldman Sachs tika atļauts izveidot savu kopuzņēmumu – investīciju banku Pekinā, ziņoja laikraksts The New York Times 2005. gada martā.

"Tas, kas bija tik neparasts šajā Goldman darījumā, ir tas, ka pazīstama amerikāņu firma bija gatava maksāt 67 miljonus ASV dolāru, lai palīdzētu valdībai likvidēt ar to pilnīgi nesaistītu valstij piederošu uzņēmumu Hainan Securities, kura amatpersonas apsūdzētas par miljoniem dolāru piesavināšanos no ieguldītāju kontiem," teikts rakstā.

Vēl viens piemērs ir J. P. Morgan investīciju banka, kas no 2006. līdz 2013. gadam savos Āzijas uzņēmumos pieņēma darbā aptuveni 200 vadītāju radiniekus vai draugus. To skaitā bija gandrīz 100 cilvēki, kurus darbam uzņēmumā rekomendēja Ķīnas valstij piederošu uzņēmumu amatpersonas. Dažiem darba ņēmējiem nebija pat atbilstošas kvalifikācijas šim darbam," ziņoja Wall Street Journal 2019. gada maijā.

Šāda veida darbā pieņemšanas praksi, kas pazīstama kā programma "dēli un meitas", ASV varas iestādes izmeklēja vairāku gadu garumā. 2016. gadā J. P. Morgan uzņēmums atzina, ka ir pārkāpis "Likumu par korupciju ārzemēs" un piekrita samaksāt 264 miljonus ASV dolāru, lai atrisinātu civilprasības un kriminālapsūdzības, kas saistītas ar šo Āzijā piekopto darbā pieņemšanas praksi. Saistībā ar šo izmeklēšanu, vairāk nekā divdesmit bankas darbinieku tika atlaisti vai disciplināri sodīti.

Gūtā mācība

Pēc gadu desmitiem ilgas nepareizu soļu speršanas attiecībās ar ĶKP, ASV amatpersonas ir apjautušas sekas.

"Pēc Padomju Savienības krišanas mēs pieņēmām, ka brīva Ķīna – tas ir neizbēgami. Optimisma pārņemta, uz 21. gadsimta robežas, Amerika piekrita sniegt Pekinai atvērtu piekļuvi mūsu ekonomikai, un ievest Ķīnu Pasaules Tirdzniecības organizācijā," teica ASV viceprezidents Maiks Penss Hadsona institūtā 2018. gada 4. oktobrī, "taču sapnis par brīvību ķīniešu tautai vēl ir tāls. Un, lai gan Pekina joprojām runā par "reformām un atklātību", Den Sjaopina slavenā politika tagad ir tikai tukši vārdi."

Ķīnas IKP ir pieaudzis 9 reizes, un tā ir kļuvusi par otro lielāko ekonomiku pasaulē, piebilda Penss, un lielu daļu šo panākumu ir veicinājušas amerikāņu investīcijas Ķīnā. "Ar plānu Made in China 2025, komunistiskā partija ir izvirzījusi savu mērķi kontrolēt 90% pasaules progresīvāko nozaru, to skaitā robotiku, biotehnoloģiju un mākslīgo intelektu... . Un izmantojot nozagtās tehnoloģijas, ĶKP masveidā pārvērš arklus zobenos."

ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo tam piekrita: "Skatieties, mums ir sen lolotas draudzības tradīcijas ar ķīniešu tautu. Mēs turpinām tās arī šodien. Mums šeit, Amerikā, ir ķīniešu-amerikāņu kopiena, kuru mēs mīlam un cienām. Es viņus pazīstu no biznesa un personīgajām saistībām; es pazīstu daudzus no viņiem," viņš teica savā runā 2019. gada 30. oktobrī, "taču man jāsaka, ka komunistiskā valdība Ķīnā šodien nav tas pats, kas ķīniešu tauta. Viņu tieksmes un izmantotās metodes ir radījušas problēmas Amerikas Savienotajām Valstīm un pasaulei," viņš turpināja.

Viņš teica, ka ASV valdība pārāk lēni ir risinājusi jautājumus, kas saitīti ĶKP radītajiem riskiem. Lai palīdzētu Ķīnas izaugsmei pēdējo gadu desmitu laikā, ASV kompromitēja amerikāņu vērtības, pasliktinot attiecības ar Taivānu, izvairoties no cilvēktiesību jautājumiem, izliekoties neredzam, ka Ķīna neievēro PTO noteikumus, un ļaujot ASV uzņēmumiem izpildīt Ķīnas prasības "strīdīgajos" jautājumos.

"Pekinas nepiekāpība radīja ASV cilvēku kategoriju, kas pastāvīgi lobē Ķīnas intereses. Viņu galvenais uzdevums ir pārdot piekļuves iespējas Ķīnas līderiem un savest kopā biznesa partnerus," skaidroja Pompeo. "Vienmēr, kad attiecības bija strīdīgas vai saspīlētas, daudzi mūsu gudrie cilvēki vainoja Savienotās Valstis par to, ka tās parāda ĶKP nelabvēlīgā gaismā."

Tajā pašā laikā Pekina kontrolēja un ierobežoja piekļuvi ASV diplomātiem, žurnālistiem un akadēmiķiem. Pompeo saka: "Ķīnas valsts plašsaziņas līdzekļi un valdības pārstāvji aizpildīja robus, pastāvīgi ignorējot amerikāņu nodomus un politiskos mērķus."

"Un tās nav tikai mūsu problēmas. Tas rada problēmas visām nācijām, kurām ar mums ir kopīgas vērtības," viņš paskaidroja, piebilstot, ka, viņaprāt, pašreizējā administrācija spēj izlabot šīs kļūdas.

(Turpinājums sekos)


Avots: http://en.minghui.org/html/articles/2020/4/8/183954.html

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.