Vācija: likumdevēja aicina atbalstīt Cilvēktiesību atbildības likumu

No 2019. gada 1. līdz 30. decembrim sabiedrības locekļi tiešsaistē varēja parakstīt petīciju, aicinot Vācijas Parlamentu pieņemt Magņitska cilvēktiesību atbildības likumu.

Sākotnēji Magņitska likums tika pieņemts ASV Kongresā 2012. gadā, un tā mērķis bija sodīt Krievijas amatpersonas, kuras izdarījušas cilvēktiesību pārkāpumus un iesaistījušās korupcijā. 2016. gadā šis ASV likums izplatījās visā pasaulē. 2019. gada 14. martā Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kas rekomendēja ES un tās 28 dalībvalstīm pieņemt Magņitska likumam līdzīgu aktu. Tā ir noticis Kanādā, Apvienotajā Karalistē, Igaunijā un Nīderlandē, bet Vācija vēl nav pievienojusies šo valstu sarakstam.

2019. gada 1. oktobrī sabiedrība iesniedza Vācijas Bundestāga Petīciju (lūgumrakstu) komisijā pieteikumu (Nr. 99914), kurā valdība tiek aicināta pieņemt starptautisku cilvēktiesību atbildības likumu, ņemot vērā rupjos cilvēktiesību pārkāpumus Ķīnā. Komisija 1. decembrī publicēja šo pieteikumu savā tīmekļa vietnē, ļaujot sabiedrībai paust savu atbalstu, parakstot petīciju.

Parlamenta deputāte aicina sabiedrību paust atbalstu

Ulī Nisenas kundze (Ulli Nissen) ir Frankfurtes reģiona parlamentāriete. Savā informatīvajā biļetenā, kas publicēts 13. decembrī, viņa rakstīja: "Lūdzu, atbalstiet šo aicinājumu Vācijas Parlamentam, lai likums tiktu pieņemts. Ja to pieņems, cilvēktiesību pārkāpēju aktīvi tiks iesaldēti un viņiem liegs ieceļot Vācijā. Tas attiecas uz noziedzniekiem visā pasaulē, tostarp arī komunistiskajā Ķīnā." Viņa arī rakstīja: "Mēs esam saņēmuši daudz informācijas par to, kā Ķīnas komunistiskais režīms nežēlīgi vajā nevainīgus cilvēkus vienkārši viņu pārliecības dēļ. Ir šokējoši pierādījumi, kas liecina, ka Faluņgun praktizētāji tiek nogalināti, lai iegūtu viņu orgānus un neskaitāmi uiguri ir tikuši ieslodzīti darba nometnēs."

Savā informatīvajā biļetenā Nisenas kundze aicina atbalstīt petīciju (daļa no ekrānuzņēmuma).

"Tā ir briesmīga lieta. Mums vajadzētu atbalstīt upurus un saukt vainīgos pie atbildības. Nesen mēs atzīmējām Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas pieņemšanu. Mēs svinam to katru gadu, tomēr noziegumi pret cilvēci ir kļuvuši arvien smagāki." Vēl Nisenas kundze savā informatīvajā biļetenā rakstīja: "Mani sadusmo tas, ka no 2016. līdz 2019. gadam Ķīna ir bijusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomes locekle un šajā laikā īstenojusi nelegālo tirdzniecību ar izņemtajiem orgāniem."

Faluņgun praktizētāju vajāšanu nedrīkst pieļaut

Nisenas kundze uzstājās Pasaules Faluņ Dafa dienas svinībās Frankfurtē 2019. gada 11. maijā. Viņa sacīja, ka Faluņgun praktizētāju vajāšana Ķīnā ir nekavējoties jāpārtrauc.

2019. gada maijā ASV Valsts departaments informēja Faluņgun praktizētājus, ka viņi var iesniegt praktizētāju vajāšanā iesaistīto vainīgo personu sarakstu. ASV valdība plāno atteikt vīzas cilvēktiesību pārkāpējiem un reliģisko vajāšanu īstenotājiem. Tas attiecas kā uz imigrācijas vīzām, tā arī uz neimigrācijas vīzām. Arī tiem, kuriem jau ir izsniegtas vīzas, ieceļošana var tikt liegta. Tajā pašā laikā viņu aktīvi Amerikā tiks iesaldēti.

Nisenas kundze pauda atzinību šim likumam un sacīja: "Ir ļoti svarīgi, lai arvien vairāk pasaules reģionu pievērstu uzmanību komunistiskā režīma noziegumiem, kas pastrādāti attiecībā uz Faluņgun praktizētājiem. Tas ir ļoti nozīmīgs rezultāts tiem, kas cīnās par cilvēktiesībām."

Uz 2019. gada 15. novembri Minghui.org tīmekļa vietnē tika apkopots saraksts ar 105 580 vainīgo personu vārdiem, kas bijušas iesaistītas praktizētāju vajāšanās. Daļa no šī saraksta ir iesniegta ASV, Kanādas, Lielbritānijas, Austrālijas un Jaunzēlandes valdībām, kas pazīstama kā "Piecu acu" alianse.

Šā gada augustā Nisenas kundze intervijā laikrakstam The Epoch Times sacīja: "Tagad es ticu, ka Vācija, tāpat kā ASV, varēs iesaldēt cilvēktiesību pārkāpēju aktīvus. Vēl labāka ideja ir tā, ka Eiropa rīkosies kā vienota struktūra. Eiropas Komisijas Ārpolitikas instrumentu dienests jau ir izveidojis diktatoru sarakstu. Mēs varam papildināt šo sarakstu ar Ķīnas cilvēktiesību pārkāpēju vārdiem."

Avots: Germany: Legislator Calls For Public Support for Human Rights Accountability Act