Francijas likumdevēji: Francijai ir jāiestājas pret orgānu piespiedu izņemšanu

Francijas Nacionālā asambleja 2019. gada septembrī un oktobrī sāka bioētikas likuma pārskatīšanu – tas ir plānots darbības virziens, kas tiek veikts ik pēc septiņiem gadiem. Sēnas departamenta locekļi Andrē Gatolā un Loriāna Rosi 2. oktobrī laikraksta Libération tīmekļa vietnē publicēja rakstu ar nosaukumu "Francijai ir jāiestājas pret orgānu piespiedu izņemšanu."

Raksta autori uzsvēra ētikas principu trūkumu orgānu transplantāciju starptautiskā biznesa jomā, par ko sabiedrība zina ļoti maz, bet kas ir ļoti ienesīgs. Viņi prasa pilnveidot bioētikas likumu, paredzot katra orgānu transplantāta izsekojamību, lai aizsargātu gan franču pacientus, gan upurus.

Laikraksta "Libération" tīmekļa vietnē publicētais raksts.

Rakstā minēts, ka par orgānu izņemšanu bez donora piekrišanas, kā globālu parādību, ir zināms jau ilgu laiku. Lielākoties to veic noziedzīgas organizācijas un neliešu grupējumi Brazīlijā, Indijā un dažās Austrumeiropas valstīs. Tajā pašā laikā ziņojumi un izmeklēšanas pierāda, ka arī Ķīnā jau vairāk nekā desmit gadus eksistē valdības sankcionēta orgānu piespiedu izņemšanas sistēma.

Rakstā citēts divu kanādiešu, Deivida Matasa un Deivida Kilgora, ziņojums, kas publicēts 2006. gadā, un kurā apgalvots, ka lielākā daļa orgānu piespiedu izņemšanas upuru ir tūkstošiem pārliecības dēļ ieslodzīto, pārsvarā Faluņgun praktizētāji, ieslodzītie tibetieši un uiguri.

Tāpat rakstā citēti arī publiski pieejamie dati no Ķīnas slimnīcām, kas norāda – šajā valstī ik gadu tiek pārstādīti vairāk nekā 90 000 orgānu, taču šo orgānu avots nav zināms, un uz nāvi notiesāto sirdsapziņas gūstekņu skaits tiek turēts slepenībā, kā valsts noslēpums.

Vajāšanu eskalācija attiecībā uz Faluņgun (Ķīnā labi pazīstama prakse, kas var uzlabot veselību), parādīja saistību starp lielo veselu orgānu piedāvājumu un lielo transplantāciju skaitu.

Francijā pacientiem nākas gaidīt gadiem ilgi, kamēr tiek atrasts atbilstošs orgāns, bet Ķīnā tas prasa tikai pāris nedēļas. Šis negaidītais ātrums piesaista daudzus turīgus pacientus, kuri gaida orgānus. Palielinās to Francijas pilsoņu skaits, kuri dodas uz ārzemēm veikt orgānu transplantāciju, un viņi kļūst par medicīnas tūristiem, kas ierodas Ķīnas slimnīcās.

Neirologs Aleksī Ženā no Pitjē-Salpetrijē slimnīcas Parīzē, kurš ir arī organizācijas "Ārsti pret orgānu piespiedu izņemšanu" (DAFOH) biedrs, sacīja, ka daži ķīniešu ārsti ir nodevuši Francijas medicīnas sistēmas uzticību, kamēr labākie franču ķirurgi pēdējo 20 gadu laikā ir apmācījuši ķīniešu ārstus. Viņš paziņoja – tas nav pieļaujams, ka iegūtās zināšanas tiek samaitātas, tirgojoties ar cilvēku orgāniem.

Daudzas pasaules valstis, tostarp Spānija, Izraēla, Itālija, Norvēģija un Taivāna, ir pieņēmušas likumus, lai regulētu necilvēcīgo un neētisko orgānu piespiedu izņemšanu. Citas valstis, tādas kā Beļģija, Lielbritānija un Kanāda savos parlamentos ir sākušas apspriest šo jautājumu.

Amerikas Savienotās Valstis, Eiropas Kopiena un Austrālija jau ir atklāti nosodījušas orgānu piespiedu izņemšanu un tirdzniecību.

Katru gadu Francijā apmēram 300 pacientu, kas gaida orgānu transplantāciju, pazūd no saraksta. Viņi nav miruši, nav veikuši orgānu transplantāciju, vismaz ne Francijā, un viņu stāvoklis nepasliktinās. Tāpēc pastāv jautājums – kurp viņi ir devušies, un kas noticis ar viņu slimībām? Uz šo jautājumu ir jāzina atbilde.

Raksta noslēgumā teikts, ka Francijai, kā Starptautiskās Cilvēktiesību deklarācijas iniciatorei ir apņēmīgi jācīnās par medicīnas ētiku, rādot priekšzīmi citiem. Pretējā gadījumā Francija kļūs par slēptā un nekontrolētā orgānu transplantācijas tirgus līdzdalībnieci. DAFOH ir norādījis, ka tas ir genocīda noziegums, neredzamais genocīds.

Avots: French Legislators: France Must Pledge Against the Forced Harvesting of Organs