Vašingtona: filma "Vēstule no Masaņdzja" tiek demonstrēta kongresa ēkā

Dokumentālā filma "Vēstule no Masaņdzja" 2019. gada 20. septembrī tika demonstrēta Reibērna nama biroja ēkā Kapitolija kalnā Vašingtonā. Filmu noskatījās vairāki kongresa darbinieki. Režisors Leons Lī ar videokonferences starpniecību atbildēja uz auditorijas jautājumiem.

Filmā atspoguļots Faluņgun praktizētāja Suņ Ji stāsts. Lai pievērstu uzmanību savam un citu praktizētāju nožēlojamajam stāvoklim, viņš paslēpa vēstuli kastē ar Halovīna rotājumiem, kurus bija spiests izgatavot Masaņdzja darba nometnē Liaoninas provincē Ķīnā.

Vēstulē viņš aprakstīja grūtības, kuras viņam nākas pārciest, darot vergu darbu Masaņdzja nometnē, un izteica cerību, ka tas, kurš atradīs šo viņa vēstījumu, pārsūtīs to starptautiskām cilvēktiesību organizācijām.

Pēc tam, kad Džūlija Keita no Oregonas atvēra kasti un izlasīja vēstuli, viņa veica pasākumus, lai atklātu sabiedrībai šo situāciju. Uz to brīdi Suņ Ji jau divus gadus bija brīvībā.

Dokumentālā filma "Vēstule no Masaņdzja" 2019. gada 20. septembrī tika demonstrēta Reibērna namā.

Vairākus skatītājus filma aizkustināja līdz asarām. Diskusijas laikā kāds cilvēks jautāja režisoram Leonam Lī: "Kas jūsuprāt skatītājiem būtu jāuzzina no šīs filmas par Ķīnu?"

Lī atbildēja: "Lai arī Ķīna ir paziņojusi, ka slēgusi savas darba nometnes, neatkarīgi no tā, ka Ķīna saka – cilvēktiesību situācija tur ir uzlabojusies, šī dokumentālā filma ir patiess stāsts. Tas ir tas, ko nevar redzēt, ja dodaties uz Ķīnu uz divām nedēļām vai pat diviem gadiem."

"Vēl svarīgāk ir tas, ka Suņ Ji stāsts nav tikai viens atsevišķs gadījums. Ķīnā ir daudz cilvēku, kas cīnās par savām tiesībām. Viņiem nepieciešamas mūsu rūpes un palīdzība."

Viņš piebilda: "Cilvēki man jautā: "Ko mēs varam darīt? Ķīna, šķiet, ir ļoti spēcīga." Tas, ko es personīgi uzzināju no Suņ Ji stāsta, ir tas, ka dažreiz neliels solis var izraisīt lielas pārmaiņas. Ne Suņ Ji, ne Džūlija nevarēja iedomāties, kādu ietekmi atstās viņu izvēle."

Viņš arī uzdeva jautājumu auditorijai: "Suņ Ji teica, ka uzrakstījis 20 vēstules, kurās lūdza palīdzību. Tātad, kas notika ar pārējām 19 vēstulēm? Varbūt kāds tādu saņēma, bet vienkārši izmeta. Tātad, ja katrs cilvēks, kurš redz šo filmu, dara visu, ko var, tāpat kā Džūlija, jūsu izvēlei var būt liela ietekme."

Pēc filmas demonstrēšanas režisors Leons Lī (video), pasākuma vadītājs Ēriks Meltzers un Vašingtonas Faluņ Dafa asociācijas pārstāvis Lerijs Liu atbildēja uz jautājumiem.

Vašingtonas Faluņ Dafa asociācijas pārstāvis Lerijs Liu sacīja, ka daudzi cilvēki, kas redzēja šo filmu, domā, ka tas ir Suņ Ji stāsts. Viņaprāt, tas ir arī Džūlijas stāsts. Viņš uzskata, ka Džūlija ir varone. Nesaņēmusi atbildi no cilvēktiesību organizācijām, viņa nepadevās. Viņa sazinājās ar reportieriem no vietējiem plašsaziņas līdzekļiem.

Pasākuma vadītājs Ēriks Meltzers pastāstīja skatītājiem, ka līdzekļi, ko ĶKP izmanto Faluņgun praktizētāju vajāšanai un spīdzināšanai, tiek izmantoti arī uiguru (etniskā musulmaņu grupa Ķīnā) vajāšanai. Kopīgais viedoklis ir tāds, ka viņi visi ir pakļauti riskam kļūt par upuriem ĶKP valsts sankcionētajai orgānu izņemšanai no dzīviem cilvēkiem.

Āzijas kultūrās cilvēka mirstīgās atliekas pēc nāves tradicionāli tiek saglabātas neskartas. Tāpēc Ķīnā vai citās Āzijas valstīs ir tik maz orgānu donoru. Tas liek apšaubīt faktu, ka pēc Faluņgun vajāšanu sākuma Ķīnā ievērojami palielinājās orgānu ziedojumu skaits.

Viņš arī norādīja, ka Ķīnā atbilstošs orgāns jāgaida tikai dažas nedēļas, ilgākais mēnesi. Tas iespējams tāpēc, ka Ķīnā notiek Faluņgun praktizētāju un uiguru slepkavības pēc pieprasījuma.

Avots: Washington DC: Film Letter from Masanjia Screened in Congressional Building