Vācija: parlamenta uzklausīšanā izgaismo orgānu piespiedu izņemšanas jautājumu Ķīnā

Vācijas Bundestāga "Cilvēktiesību un humānās palīdzības komiteja" 2019. gada 8. maijā rīkoja publisku uzklausīšanu par reliģisko minoritāšu vajāšanu Ķīnā. Uzklausīšanā piedalījās vairāk nekā 20 Bundestāga locekļu, tostarp eksperti no nevalstiskajām organizācijām, minoritāšu grupu pārstāvji un zinātnieki.

"Ķīnā veikto orgānu izņemšanas noziegumu izmeklēšanas centra" (COHRC) pētnieks Deivids Li tika uzaicināts iepazīstināt ar centra secinājumiem. Li kungs informēja: "Atšķirībā no orgānu tirdzniecības melnajā tirgū citās pasaules valstīs, Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) īstenoto orgānu piespiedu izņemšanu no pārliecības dēļ ieslodzītajiem ir sankcionējusi valdība, tā ir industrializēta un to izpilda militāristi un vietējo pašvaldību iestādes."

"Tā ir viena no visatbaidošākajām 21. gadsimta cilvēktiesību traģēdijām," viņš teica.

Vācijas Bundestāga "Cilvēktiesību un humānās palīdzības komitejā" 8. maijā notika uzklausīšana par reliģisko minoritāšu cilvēktiesību situāciju Ķīnā.

Deivids Li no "Ķīnā veikto orgānu izņemšanas noziegumu izmeklēšanas centra" iepazīstina ar centra izmeklēšanas rezultātiem.

Uzklausīšanas laikā Faluņgun praktizētāji no Vācijas rīkoja pasākumus pie Reihstāga ēkas, lai informētu cilvēkus par vajāšanu Ķīnā.

ĶKP kontrolēta nogalināšanas sistēma

Faluņgun vajāšanu iniciēja bijušais Ķīnas komunistiskās partijas līderis Dzjan Dzemiņs. Gan fakti, gan piemēri par zvērībām, ko Ķīnas valdība īsteno pret noteiktām iedzīvotāju grupām, šokēja uzklausīšanas dalībniekus.

Saskaņā ar COHRC sniegto informāciju, Ķīnā, kur orgānu ziedošanas sistēma gandrīz neeksistē, kopš 2000. gada ir vērojams orgānu transplantācijas industrijas uzplaukums. 2006. gadā pirmo reizi tika sniegti pierādījumi tam, ka ĶKP izņem orgānus Faluņgun praktizētājiem un citiem pārliecības dēļ ieslodzītajiem. Vēlāk starptautiskie cilvēktiesību aktīvisti un eksperti uzsāka virkni neatkarīgu izmeklēšanu.

Savā ziņojumā Li kungs teica, ka, pamatojoties uz prasībām par minimālo gultasvietu skaitu, ko noteikusi bijusī Veselības ministrija Ķīnā, 169 slimnīcas, kurām ministrija devusi atļauju veikt orgānu transplantācijas, spēj veikt 70 000 transplantācijas gadā. Tomēr lielākā daļa slimnīcu darbojas ar daudz lielāku jaudu, un dažās gultasvietu noslogojums pārsniedz 100%.

COHRC secināja, ka faktiskais orgānu transplantāciju skaits Ķīnā ir daudz lielāks nekā oficiāli norādītais no 10 000 līdz 15 000 gadā.

Vēl lielākas šaubas par Ķīnas transplantācijas sistēmas ētiskumu pauž ārzemju plašsaziņas līdzekļi un izmeklētāji, kas sazinājušies ar dažādām orgānu transplantācijas slimnīcām Ķīnā, un kuras minējušas, ka saderīga orgāna gaidīšanas laiks ir tikai dažas dienas vai nedēļas, nevis gadi, kā tas ir citās valstīs, kur ir izveidotas ziedošanas sistēmas.

Kad Bundestāga loceklis jautāja, kas ir galvenie orgānu piespiedu izņemšanas upuri Ķīnā, Li kungs norādīja, ka tie ir ieslodzītie, un galvenokārt savas pārliecības dēļ ieslodzītie. Faluņgun praktizētāji veido lielāko ieslodzīto sirdsapziņas gūstekņu grupu Ķīnas milzīgajā ieslodzījumu sistēmā.

Cilvēktiesību organizācijas priekšsēdētājs: "Faluņgun praktizētāji tiek pakļauti nežēlīgai vajāšanai"

Uz uzklausīšanu bija uzaicināts arī "Apdraudēto tautu biedrības" priekšsēdētājs Ulrihs Deliuss (Ulrich Delius). Viņš norādīja, ka Faluņgun praktizētājus Ķīnā nežēlīgi vajā jau 20 gadus, un ir dokumentēti vismaz 4300 gadījumi, kad cilvēki par Faluņgun praktizēšanu tikuši vajāti līdz nāvei.

Deliusa kungs ir eksperts Āzijas jautājumos un uzrakstījis daudzus ziņojumus par Faluņgun vajāšanu Ķīnā. Viņš ir personīgi devies uz Ķīnu, lai veiktu izmeklēšanu.

Sava pētījuma ietvaros viņš gribēja noskaidrot, kas patiesībā Ķīnā praktizē Faluņgun. Viņš konstatēja, ka Faluņgun praktizētāji ir parasti cilvēki, tostarp daudzas vecāka gadagājuma sievietes, kuras no šīs prakses ir guvušas labumu. Komunistiskais režīms šos cilvēkus ir vairākkārt aizturējis un mēģinājis piespiest atteikties no savas ticības.

Deliuss secināja, ka neatkarīgi no tā, ko ĶKP vajā – Faluņgun, tibetiešus vai uigurus, mērķis ir viens un tas pats: vajāt tos, kas cenšas dzīvot savu dzīvi, pamatojoties uz savu ticību. Viņš uzskata – Ķīnas režīmu uztrauc, ka tas nevarēs kontrolēt cilvēku prātus.

Praktizētāji aicina izbeigt vajāšanu

Faluņgun praktizētāji aicina Vācijas Parlamentu palīdzēt apturēt Faluņgun vajāšanu Ķīnā.

Uzklausīšanas dienā, 8. maijā, Faluņgun praktizētāji rīkoja pasākumus pie Reihstāga ēkas. Viņi izpildīja Faluņgun vingrojumus, izplatīja informāciju par šo garīgo praksi un tās vajāšanu, kā arī vāca parakstus zem petīcijas ar aicinājumu izbeigt Ķīnas režīma zvērības.

Gandrīz 70 gadus vecais Tiaņa kungs un viņa sieva šobrīd dzīvo Berlīnē. Viņi aizbrauca no Ķīnas, lai izvairītos no Faluņgun vajāšanas. Abi cer, ka Vācijas valdība izdarīs spiedienu uz ĶKP, lai tā pārtrauktu orgānu piespiedu izņemšanu un pēc iespējas ātrāk izbeigtu vajāšanu.

Kīnā viņu dēlu, Tiaņ Šičeņu, aizveda no darba vietas par Faluņgun praktizēšanu, un drīz pēc tam viņš nomira. Ģimenei ir aizdomas, ka varas iestādes dēlu ir noindējušas.

Bundestāga loceklis (otrais no kreisās) uzzina par Faluņgun vajāšanu Ķīnā.

Bundestāga loceklis no valdošās partijas un viņa palīgs apstājās pie Faluņgun stenda, lai uzzinātu vairāk par vajāšanu. Viņi parakstīja petīciju ar aicinājumu izbeigt Faluņgun apspiešanu.

Berlīnes pilsētas padomes loceklis Ronalds Glēzers (Ronald Gläser) ieradās uz Faluņgun pasākumu, lai paustu savu atbalstu. Glēzera kungs teica: "ĶKP izvērstā Faluņgun praktizētāju vajāšana ir ļoti svarīgs temats, un likumdevējiem ir jāpievērš tam uzmanība."

Pilsētas padomes loceklis Ronalds Glēzers saka, ka Vācijas likumdevējiem ir jāpievērš uzmanība Faluņgun vajāšanai.

Avots: Germany: Forced Organ Harvesting in China Highlighted in Parliament Hearing