Lielbritānijas Parlamenta Apakšpalātā 2019. gada 26. martā notika diskusija "Orgānu piespiedu izņemšana dzīviem cilvēkiem Ķīnā". Vairāki parlamenta deputāti no dažādām partijām pauda sašutumu un bažas par Ķīnas valsts sankcionēto noziegumu – orgānu piespiedu izņemšanu. Par debatēm tika ziņots BBC Radio 4 programmas Yesterday in Parliament 27. marta raidījumā.
Debates par orgānu piespiedu izņemšanu notika Vestminsteras zālē. |
Debates vadīja "Visu partiju parlamentārās grupas reliģijas un ticības brīvības jautājumos" priekšsēdētājs, parlamenta loceklis Džims Šenons. |
Debatēs, kuras vadīja "Visu partiju parlamentārās grupas reliģijas un ticības brīvības jautājumos" priekšsēdētājs un parlamenta deputāts Džims Šenons (Jim Shannon), piedalījās 12 parlamenta deputāti no vairākām politiskajām partijām.
Likumdevēji mudināja Apvienotās Karalistes valdību saukt Ķīnu pie atbildības par iespējamo noziegumu, kam varētu būt pārāk grūti noticēt, proti, orgānu piespiedu izņemšanas praksi pārliecības dēļ ieslodzītajiem.
Atbildot uz vairāku deputātu teikto, Ārlietu un sadraudzības lietu ministrijas valsts ministrs Āzijas un Klusā okeāna valstu jautājumos Marks Fīlds (Mark Field) sacīja, ka jautājumu par orgānu piespiedu izņemšanu virzīs apspriešanai starptautiskā līmenī.
"Šodien deputāti pauda bažas, ka orgāni tiek izņemti ne tikai uz nāvi notiesātajiem ieslodzītajiem, bet arī pārliecības dēļ ieslodzītajiem, galvenokārt Faluņgun praktizētājiem, kā arī citām reliģiskām un etniskām minoritātēm. Izskanējušas bažas, ka dažkārt orgāni tiek izņemti, cietušajiem vēl dzīviem esot, turklāt bez anestēzijas," viņš sacīja.
Parlamenta loceklis Džims Šenons stingri nosodīja Ķīnā notiekošo Faluņgun un citu reliģiju, kā arī minoritāšu, vajāšanu.
"Godīgi sakot, es jutu, ka viņš [Marks Fīlds] varētu būt mazliet stingrāks," sacīja Šenons, piebilstot, "taču es nedomāju, ka tas mazina viņa apņemšanos mainīt to, ko mēs cenšamies mainīt. Mums ir jāpārliecina Ķīna, ka tas nav ētiski. Tā ir slepkavība pēc pieprasījuma," viņš teica.
Konservatīvo partijas pārstāve Fiona Brūsa (Fiona Bruce) orgānu piespiedu izņemšanu nosauca par "absolūtu ļaunuma aktu" un "noziegumu pret cilvēci", "genocīda formu, kas maskējas aiz mediķa uzsvārča," un "visnežēlīgāko noziegumu no visiem".
Viņa teica: "Attiecībā uz nogalināšanu vai slepkavību, kas saistīta ar orgānu piespiedu izņemšanu savas pārliecības dēļ ieslodzītajiem Ķīnā, nav upuru, kas varētu pastāstīt savus stāstus. Tas ir tāpēc, ka neviens neizdzīvo. Tas ir gandrīz ideāls noziegums. Vai tam būtu jāliedz mums runāt? Tam tā nevajadzētu būt."
Parlamenta deputāte Patrīcija Gibsone (Patricia Gibson) no Ziemeļaišīras un Aranas sacīja: "Šī barbariskā, necilvēcīgā prakse ir jābeidz. ... ... starptautiskā sabiedrība, tostarp Apvienotā Karaliste ... nedrīkst likt Ķīnai šaubīties par to, cik pretīga šī prakse šķiet jebkurai valstij, kurai piemīt kaut mazākā godīguma izjūta vai kura cieņai pret cilvēka dzīvību piešķir vismaz kaut kādu vērtību. Te nevar būt nekādu atrunu, nekādu attaisnojumu, ne acu pievēršanas... Apvienotās Karalistes valdībai un ANO ir jādara vairāk saistībā ar šo šausmu plašo, rūpniecisko mērogu un to, ko var klasificēt tikai kā noziegumu pret cilvēci."
Parlamenta deputāts Endrū Grifits (Andrew Griffiths) no Bērtonas salīdzināja orgānu piespiedu izņemšanu ar nacistu holokaustu.
"Cilvēki tika vajāti par viņu ticību, un mēs zinām, ar ko tas beidzās, jo holokausta rezultātā nomira miljoniem cilvēku. Ja atskatāmies vēsturē, mēs redzam, ka valdībām bija iespēja iejaukties un rīkoties, taču tas netika darīts. Vai tagad mēs neesam nonākuši punktā, kur mums, Rietumu pasaulei, vajadzētu teikt – tas ir jāpārtrauc?" viņš jautāja.
Parlamenta deputāte Kerola Monahena (Carol Monaghan) no Glāzgovas Ziemeļrietumiem jautāja: "Ņemot vērā, ka pirmais ziņojums tika publicēts 2006. gadā, vai mans cienījamais draugs piekritīs, ka Apvienotajai Karalistei jau pirms 13 gadiem vajadzēja pieprasīt starpvaldību izmeklēšanu attiecībā uz šo ķīniešu praksi?"
Šo noziegumu stingri nosodīja arī Parlamenta deputāts Afzals Khans (Afzal Khan) no Mančesteras, kurš sacīja: "Pasaulei jābeidz klusēt par šo barbarismu."
Parlamenta locekļi Afzals Khans, Džims Kaningems (Jim Cunningham) no Koventrijas Dienvidiem un Bamboss Karalambouss (Bambos Charalambous) no Enfīldas pievērsa īpašu uzmanību Faluņgun vajāšanai.
Viņi norādīja, ka orgānu piespiedu izņemšanai pakļauti galvenokārt Faluņgun praktizētāji, un ir pienācis laiks šo vajāšanu pārtraukt.
Parlamenta deputāte Gibsone sacīja: "Fakts, ka Faluņgun praktizētājus Ķīnā šādi vajā, norāda uz šīs lietas būtību, un kā godājamais parlamenta deputāts no Strengfordas izteicās – uzbrukums reliģijas brīvībai ir uzbrukums visām brīvībām. Visiem cilvēkiem ir tiesības mierīgi pielūgt savu Dievu un godāt savu Dievu, tās ir pamattiesības. Plašākā nozīmē, šo tiesību apdraudēšana apdraud pašus brīvības pamatus."
Šenons aicināja klātesošos pievērst uzmanību secinājumiem, ko šajā jautājumā sniedzis Tautas tribunāls, kas tika izveidots, lai izmeklētu orgānu piespiedu izņemšanu Ķīnā. Pagājušā gada decembrī tribunāls un tā priekšsēdētājs sers Džefrijs Naiss (Geoffrey Nice) pieņēma pagaidu spriedumu, kurā teikts: "Ķīnā plašā mērogā notiek orgānu piespiedu izņemšana savas pārliecības dēļ ieslodzītajiem."
Viņš arī norādīja: "Visus šos pierādījumus ir izskatījušas daudzas dažādas organizācijas visā pasaulē, tostarp parlamentārās grupas vai paši parlamenti Itālijā, Spānijā, Kanādā, Izraēlā, Taivānā, Īrijā, Čehijā un Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī ne-parlamentārās grupas, kā piemēram, Apvienotās Karalistes Konservatīvās partijas Cilvēktiesību komisija."
Arī Fiona Brūsa pieminēja Tautas tribunāla un citu izmeklētāju paveikto.
"Tribunāls savu darbu ir paveicis. Tas ir pavadījis vairākas dienas, veicot uzklausīšanu, uzklausījis apmēram 30 lieciniekus, un tas atkal un atkal rāda, ka pierādījumiem, kas sniegti Deivida Kilgora, Deivida Matasa un Ītana Gatmena 2016. gada ziņojumā, kam es uzticos, un kas ir 700 lappušu garš un kura nosaukums ir "Asiņainā raža/Slaktiņš: Atjauninājums", manuprāt, ir jātiek izskatītiem valdības līmenī. Savā liecībā, ko tribunālam mutiski sniedza Deivids Matass, viņš uzsvēra – lai gan ir problēmas ar precīzu datu apkopošanu, šis jautājums raisa pietiekami nopietnas bažas, lai izmeklētu to visaugstākajā līmenī, iesaistot tajā gan valdības, gan ANO," teica Brūsa.
Brīdī, kad tapa šī publikācija latviski, jau 47 parlamenta deputāti bija parakstījuši oficiālu priekšlikumu (Early-day motion 2138), kurā Apvienotās Karalistes valdība tiek aicināta nosodīt orgānu piespiedu izņemšanas praksi, un pieņemt likumu, kas aizliegtu pilsoņiem piedalīties orgānu transplantācijas tūrismā.
Parlamenta deputāte Gibsone uzskata, ka šāda likuma pieņemšana demonstrēs un noteiks Apvienotās Karalistes morālo pozīciju. Viņa norādīja, ka arī no ētikas viedokļa ir ļoti svarīgi, lai tiktu pieņemti šādi mēri, un to nevar uzskatīt par ko tādu, kas būtu ārpus Apvienotās Karalistes valdības pienākumiem.
Parlamenta locekle Brūsa sacīja: "Tā dēvēto orgānu tūrismu ir aizliegušas vairākas valstis, tostarp Itālija, Spānija, Izraēla un Taivāna, un arī Kanādas Senāts ir apstiprinājis līdzīgus tiesību aktus. Mums ir jādara tas pats. Tas būtu spēcīgs signāls, ka Apvienotās Karalistes valdību uztrauc šis jautājums."
Avots: London: British Parliament Expresses Concern about Forced Organ Harvesting in China
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.