Veiksmīgi noslēgusies 2008. gada Dievišķās mākslas kolektīva pasaules turneja

2008. gada 7. maijā, ap pulksten 10.00 vakarā, Jubilejas zālē Edmontonā, Alberta provincē, Kanādā, izskanot pēdējai „Uzvaras bungu” rīboņai, zāli piepildīja ovācijas un jūsmīgi saucieni, un skatītāji, kājās stāvot, vētraini aplaudēja. Tas iezīmēja Dievišķās mākslas kolektīva „Chinese Spectacular” 2008. gada pasaules turnejas beigas.

Trešās, 2008. gada 7. maijā Edmontonā notikušās „Chinese Spectacular” izrādes skatītāji (foto: Ji Luosjuņs)

Skatītājus iepriecina izrāde (foto: Vu Veiliņs)

Pamela MakKenzija, skolotāja, noskatījās izrādi kopā ar savu brāli Sanfredu. „No pirmā priekšnesuma, līdz pēdējam, izrāde bija aizraujoša. Es raudāju un gaidīju nākošu priekšnesumu. Es neesmu cilvēks, kas viegli sāk raudāt, bet es nevarēju aizturēt asaras. Šī ir īpaša izrāde,” viņa sacīja.

Pamela turpināja: „Es biju aizkustināta, kad ieraudzīju, kā tie divi pusaudži apsēžas un lasa budistu svētos rakstus [priekšnesums „Labestības augļi”]. Es biju priecīga, ka viņi ir glābti un uzsāka ceļojumu atpakaļ pie savas īstenās būtības. Izrāde bija aizkustinoša un izklaidējoša. Es vēlos, lai man būtu šīs izrādes DVD ieraksts, lai es varu to skatīties atkal un atkal.”

Sanfreds sacīja: „Šī izrāde attīra cilvēka sirdi, un tā attīrīs sabiedrību. Es dzirdēju, ka kāda sieviete to noskatījusies vienpadsmit reizes. Es varu to saprast. Šajā izrādē ir Budas Likums. Tā ir atvērusi man acis. Es nekad agrāk savā dzīvē nebiju redzējis šādu izrādi.”

Sanfredam vislabāk patika dejas „Lotosa zieda pacelšanās” un „Labestības augļi”. „Es arī vēlos iegūt budistu svētos rakstus,” viņš sacīja. „[Pusaudži] uzzināja dzīves jēgu, tādēļ viņu dzīves no tā brīža izmainījās.”

Sendija Helande: „Izrāde deva man cerību dzīvē.”

Sendija Helande noskatījās izrādi trīs reizes. Viņa sacīja, ka nevar aprakstīt savas izjūtas vārdos. „Izrāde izārstēja manu mugurkaula kaiti. Tā ne tikai izārstēja manu slimību, bet arī atvēra manu sirdi. Tā deva man cerību dzīvē,” viņa sacīja.

Sendijas mugurkauls tika savainots, kad viņai bija četri gadi, kas padarīja viņu par invalīdi uz visu viņas dzīvi. Viņas akupunktūrists ieteica viņai noskatīties šo izrādi. 5. maijā viņa noskatījās pirmo izrādi Edmontonā. „Es jutu enerģijas plūsmu savā mugurā. Es sajutu siltumu, un jutos aizvien spēcīgāka un spēcīgāka. Kad izrāde beidzās, es biju pilnībā izdziedēta,” viņa sacīja. Viņa bija tik satraukta un priecīga, ka viņa noskatījās izrādi atkal 6. un 7. maijā. „Mana sirds ir pilna prieka un enerģijas,” viņa sacīja.

Mūķene Fadzjuņa

Budistu mūķene Fadzjuņa sekoja izrādei no Vankuveras uz Kalgarī un Edmontonu. Viņa noskatījās to 11 reizes. „Labākais no vislabākajiem visā vēsturē. Ļoti miermīlīga un ļoti vērtīga,” viņa sacīja par izrādi.

„Dievišķās mākslas kolektīvs demonstrē dievišķo valstību un kultūru. Tikai tādēļ, ka mākslinieku dvēseles ir sasniegušas šādu augstumu, viņi var tik labi attēlot Budas līmeni dejās,” sacīja Fadzjuņa. „Izrāde sniedza cilvēkiem tīru patiesumu, žēlsirdību un skaistumu.”

Van Kailuņs ir valdības ierēdnis. Viņa vecvecāki ir no Ķīnas. Viņu iespaidā Van kungam patīk ķīniešu kultūra. „Man vislabāk patīk erhu (divu stīgu instrumenta) solo. Es vēlos, kaut mani vecvecāki varētu būtu šeit, lai dalītos tajā kopā ar mani,” viņš sacīja. „Es esmu lepns par savu kultūru.”

Van kungs sacīja, ka izrāde uz rietumiem ir atnesusi īsteno ķīniešu kultūru, nevis komunisma kultūru. Van kungs piekrita „Īstenības-Labestības-Pacietības” principiem, kas tika parādīti izrādē.

Džeims Mazuroks, koledžas otrā kursa students, iemīlējās erhu. Viņam arī patika deja „Ūdens piedurknes”. Viņš sacīja: „Es ticu reinkarnācijai, tādēļ mani dziļi aizkustināja pirmais priekšnesums „Debesu valdnieku nolaišanās”.”

Tia Džanas kundze, Dievišķās mākslas kolektīva direktora vietniece, sešus mēnešus ceļoja kopā ar mākslinieku kolektīvu pa visu pasauli. Viņu dziļi aizkustināja tas, cik labi skatītāji saprata un novērtēja izrādes. „Daudzi cilvēki brauca no liela attāluma, lai noskatītos izrādi, un daudzi no viņiem skatījās to atkal un atkal. Es esmu ļoti aizkustināta redzot, ka skatītājiem patīk izrāde un ka tā nesusi viņiem labu. Mūsu pūles bija tā vērtas,” sacīja Džan kundze.

Dievišķās mākslas kolektīva pirmā sezonas izrāde notika 2007. gada 18. decembrī un pēdējā -2008. gada 7. maijā. Divi kolektīvi ceļoja pa 66 lielākajām pilsētām Ziemeļamerikā, Eiropā, Austrālijā un Āzijā un kopā tika sniegtas 215 izrādes. Tās noskatījās apmēram 600 000 cilvēku.