25. aprīlī Rīgā piemin Faluņgun praktizētāju miermīlīgo apelāciju Pekinā

Lai atgādinātu par netaisnību Ķīnā un vairotu sabiedrībā informētību par joprojām notiekošo Faluņgun vajāšanu, 25. aprīlī Rīgas centrā sapulcējās Faluņgun praktizētāji no dažādām Latvijas pilsētām. Pasākums norisinājās netālu no Brīvības pieminekļa, tā dalībnieki pieminēja Faluņgun praktizētāju miermīlīgo apelāciju Pekinā, kas notika 1999. gada 25. aprīlī, un kurā piedalījās 10 000 Faluņgun praktizētāju no visas Ķīnas.

Praktizētāji demonstrēja Faluņgun vingrojumus, un, izmantojot skaļruni, uzrunāja cilvēkus, īsumā iepazīstinot ar Faluņgun vēsturi un pastāstot par 19 gadus ilgo netaisnīgo vajāšanu, tostarp pretlikumīgo orgānu izņemšanu, kurai Faluņgun sekotājus pret viņu gribu pakļauj Ķīnas režīms. Pasākumā garāmgājējiem tika piedāvāti informatīvie materiāli, un viņi tika aicināti paust savu nostāju, parakstot kriminālsūdzību pret Dzjan Dzemiņu, kā arī organizācijas „Ārsti pret piespiedu orgānu izņemšanu” (DAFOH) iniciēto petīciju ar prasību apturēt orgānu piespiedu izņemšanu nevainīgiem Faluņgun praktizētājiem.

Runā Mārtiņš Šics.

Pasākumā cilvēkus uzrunāja arī Saeimas deputāts un ārsts Mārtiņš Šics, kurš par orgānu piespiedu izņemšanu Ķīnā teica: „Tā ir noziedzība, tā ir lieta, par kuru mēs kliedzam ārstu konferencēs, transplantoloģijas konferencēs. Ārsti ir aicinājuši arī mediķus neļaut Ķīnas speciālistiem stažēties orgānu transplantoloģijā savās valstīs, tādējādi nedodot šo iespēju būt sagatavotiem šīs nelietīgās rīcības veikšanai.” Noslēgumā viņš vēl piebilda: „Paldies jums visiem, un par šo lietu es iestāšos laikam vienmēr.”

Petīcijas parakstīšana.

Cilvēki uzzina par Faluņgun un vajāšanu Ķīnā.

Pasākumu redzēja arī daudzi tūristi, tostarp trīs jaunas meitenes no Krievijas, kuras ar interesi visu vēroja un fotografēja. Kad praktizētājs viņas uzrunāja, viena meitene jautāja: „Kas šis ir par pasākumu?” Praktizētājs pastāstīja, ka šodien cilvēki tiek aicināti parakstīt petīciju, lai palīdzētu apturēt nevainīgu cilvēku apcietināšanu un spīdzināšanu Ķīnā. Viņš pastāstīja par atklātībā nākušajiem faktiem – Ķīnas komunistiskais režīms nogalina cilvēkus, kuri nodarbojas ar Faluņ Dafa praksi, lai peļņas nolūkos pārdotu viņu orgānus transplantācijai. Meitenē tas izraisīja sašutumu un viņa aicināja arī savas draudzenes parakstīt petīciju, lai to apturētu.

Pirms parakstīšanas viņa paskatījās uz praktizētājiem, kuri izpildīja vingrojumus un jautāja: „Ko viņi dara? Kāds tam sakars ar petīciju?” Praktizētājs atbildēja: „Mēs arī esam Faluņ Dafa praktizētāji, tikai šeit, Latvijā, mēs varam brīvi izpildīt vingrojumus, kamēr Ķīnā par šādu vingrojumu izpildi cilvēki tiek nelikumīgi apcietināti, spīdzināti un nogalināti. Šie vingrojumi palīdz labi justies un būt veselam.” Viņš vēl pieminēja, ka ar Faluņ Dafa nodarbojas vairāk nekā 100 pasaules valstīs, tostarp Krievijā.

Tad meitene jautāja: „Vai Ķīnas cietumā ikviens var tikt nogalināts orgānu dēļ?” Praktizētājs atbildēja – iespējams, ka no tā nav pasargāts neviens. Ķīnas komunistiskā partija ir ieraudzījuši, ka, pārdodot orgānus, var gūt lielu peļņu, tāpēc apdraudēts ir ikviens, kurš nokļuvis Ķīnas apcietinājuma vietās. Tomēr, lielākoties orgānu dēļ tiek nogalināti veselīgie Faluņ Dafa praktizētāji. Saņēmusi informāciju, viņa ar savām draudzenēm parakstīja petīciju un sirsnīgi atvadījās.

Pasākumā interesentiem bija iespēja iemācīties Faluņgun vingrojumus.

Petīciju ar aicinājumu saukt Dzjanu pie atbildības parakstīja arī vairāki tūristi no Kanādas, kam praktizētāja iedeva informatīvos materiālus angļu valodā.

Vietējais puisis, kurš strādā par kurjeru, pastāstīja, ka gadu atpakaļ kāds praktizētājs viņam jau pastāstījis par vajāšanu Ķīnā, bet viņš toreiz nav parakstījis petīciju. Šoreiz viņš to izdarīja un pirms došanās prom vēl pieminēja, ka piektdienās bieži redzot praktizētāju piketus pie Ķīnas vēstniecības un novēlēja praktizētājiem izdošanos.

Situācijas vēsture

1999. gada 25. aprīlī aptuveni 10 000 Faluņgun praktizētāju devās uz Valsts Apelāciju biroju, netālu no valdības ēku kompleksa Pekinā, lai lūgtu atbrīvot 45 Faluņgun praktizētājus, kuri Tiaņdzjiņā tika nelikumīgi arestēti. Starptautiskajos plašsaziņas līdzekļu ziņojumos šo vienas dienas protestu nosauca par "lielāko, miermīlīgāko un veiksmīgāko apelāciju".

Tomēr toreizējais Ķīnas kompartijas līderis Dzjan Dzemiņs šajā notikumā saskatīja savas varas apdraudējumu. Jau pēc 3 mēnešiem, 1999. gada 20. jūlijā viņš izvērsa pret Faluņgun praktizētājiem visaptverošu kampaņu “sagraut reputāciju, izputināt finansiāli, iznīcināt fiziski”. Šī kampaņa turpinās vēl joprojām un iekļauj sevī smadzeņu skalošanu, spīdzināšanu un pat tādas zvērības, kā orgānu izņemšana dzīviem cilvēkiem.

Pēdējos 19 gadus Faluņgun praktizētāji turpina vairot sabiedrības informētību par vajāšanu un aicina komunistisko režīmu izbeigt nežēlīgos noziegumus.