Esmu 65 gadus veca un praktizēju Faluņgun jau 14 gadus. Kad tikko sāku nodarboties ar praksi, ar mani notika pārsteidzošs atgadījums, kas deva man otru dzīvi.
Vispirms Faluņgun sāka mācīties mana vecāka māsa un pēc tam iepazīstināja ar to arī mani. Toreiz es biju aizņemta, strādājot mūsu veikalā, un tāpēc neapguvu šo praksi. Ar biznesu veicās labi. Klienti atzinīgi izteicās par mums ar vīru par laipnu izturēšanos un uzmanību pret citiem.
Tamdēļ kaimiņu veikala īpašnieku pārņēma skaudība. Kādu dienu, strādājot veikalā, vīrs ar viņu sastrīdējās. Uzzinājusi par to, es skrēju uz veikalu un arī iesaistījos strīdā. Pēkšņi kaimiņš no mūsu plaukta paķēra garu sirpi un iecirta ar to man gūžā un viduklī. Asiņodama nokritu un steidzīgi tiku nogādāta slimnīcā.
Man bija 15 cm garš griezums kreisajā gūžā un 8 cm gara rēta mugurā, tika skarts arī nervu pinums muguras lejasdaļā. Es tiku aizvesta uz Vuhaņas slimnīcu, kur mani atteicās pieņemt. Tad mani pārveda uz Pekinas 301. slimnīcu.
Pēc tam, kad biju nogulējuši slimnīcā 20 dienas, ārsts paziņoja: „Mēs centāmies darīt visu iespējamo. Šāda veida nervu bojājumus neārstē nekur pasaulē.” Viņš piebilda, ka šī trauma var izraisīt muguras sāpes, muskuļu nejutīgumu, nesaturēšanu un kāju paralīzi.
Mani izrakstīja un nosūtīja uz vietējo slimnīcu, lai turpinātu ārstēšanu. Es satiku mūrnieku, kam nelaimes gadījumā darbā tika traumēts nervs. Lai atjaunotu nervu, viņam veica vairākas operācijas. Viņa kājas bija deformētas, izliektas un ļoti tievas. Viņš pats bija ļoti novājējis. Viņš stāstīja, ka darbu vadītājs nespēj apmaksāt viņa ārstēšanu. Es jutos nelaimīga, redzot cik nopietnas sekas rada tikai viena nerva bojājums, kamēr man bija traumēts viss nervu pinums.
Tad pie manis atbrauca vecāka māsa un iedeva Faluņgun galveno grāmatu „Džuaņ Faluņ”. Drīz pēc tam, kad izlasīju grāmatu, sāpes pazuda, un es varēju atkal staigāt. Es aiz prieka raudāju. Grāmata mani izglāba!
Tomēr baidoties, ka Ķīnas komunistiskā partija sāks mani vajāt, vīrs aizliedza man mācīties Faluņgun. Māsa paņēma no manis grāmatu un iedeva to lasīt citiem.
Mani atkal pārņēma sāpes, un slimības atgriezās. Vīrs nobijās. Būdama pavisam bez spēka, es viņam teicu: „Es kļuvu tāda, jo tu neļāvi man mācīties Faluņgun. Vai tu varēsi rūpēties par mani visu atlikušo dzīvi? Vai tu cietīsi sāpes manā vietā? Es esmu nolēmusi mācīties Faluņgun. Man tas jādara.”
Viņš redzēja manu apņēmību un lūdza manai māsai, lai atdod man grāmatu.
Es praktizēju Faluņgun jau 14 gadus, un katrreiz , kad atceros pieredzēto, man acīs sariešas asaras.
Avots: http://en.minghui.org/html/articles/2018/1/14/167585.html
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.
vairāk ...