2017. gada 15. augustā preses konferencē Vašingtonā tika laists klajā ASV 2016. gada ziņojums par reliģisko brīvību pasaulē. Ķīna ir iekļauta to desmit valstu sarakstā, kuras saistībā ar smagām reliģiskajām vajāšanām „rada īpašas bažas” (Countries of Particular Concern, CPC). Valsts sekretārs Rekss Tilersons īpaši pieminēja Faluņgun vajāšanu, atzīmējot, ka 2016. gadā „ieslodzījumā miruši desmitiem Faluņgun sekotāju”.
 |
| ASV valsts sekretārs Rekss Tilersons preses konferencē. |
Tilersons pievērš uzmanību Faluņgun vajāšanai Ķīnā
Izsakot piezīmes, Tilersons norādīja, ka saskaņā ar Konstitūcijas pirmo grozījumu, reliģiskā brīvība, tāpat kā vispārējās cilvēktiesības ir amerikāņu pamatvērtība. Tomēr gandrīz 80 procenti pasaules iedzīvotāju nevar pilnībā baudīt šādu brīvību.
„Mēs zinām, ka tur, kur reliģiskā brīvība nav aizsargāta, pastāv lielāka iespēja iesakņoties nestabilitātei, cilvēktiesību pārkāpumiem un vardarbīgam ekstrēmismam,” teica Tilersons. Viņš norādīja, ka Trampa administrācija ir apņēmusies risināt šo situāciju, un Valsts departaments turpinās atbalstīt ticīgos.
Runājot par Ķīnu, viņš atzīmēja: „Valdība spīdzina, apcietina un iesloga tūkstošiem cilvēku, kuri praktizē savu reliģisko pārliecību. Desmitiem Faluņgun sekotāju miruši ieslodzījuma laikā. Politika, kas ierobežo uiguru musulmaņu un Tibetas budistu reliģiskās izpausmes un praksi, ir pastiprinājusies.”
Ziņojuma priekšvārdā prezidents Tramps raksta: „Jau no paša sākuma Amerika ir bijusi vieta, kur ticības brīvība tiek turēta dārga. Diemžēl daudzi visā pasaulē nav baudījuši šo brīvību.” Viņš vēlas, lai labi cilvēki no visām ticībām, kristieši un musulmaņi, ebreji un hinduisti varētu sekot savām sirdīm un pielūgt dievu saskaņā ar savu sirdsapziņu.
Reliģiskā brīvība Ķīnā tiek mīdīta kājām
Ķīna ir apzīmēta kā valsts, kas „rada īpašas bažas” (CPC) , jo kopš 1999. gada tajā notiek īpaši smagi reliģiskās brīvības pārkāpumi. 2016 gada oktobrī ASV valsts sekretārs Ķīnu, kopā ar Sudānu, Ziemeļkoreju, Mjanmu un deviņām citām valstīm, atkārtoti ierindoja CPC valstu kategorijā.
Ziņojums atspoguļo, ka cilvēki ar reliģisko ticību Ķīnā joprojām tiek aizturēti, arestēti un spīdzināti. „Faluņgun ziņoja, ka desmitiem tā biedru miruši apcietinājumā. Tiek ziņots, ka nereģistrētas baznīcas mācītājs un viņa sieva, kuri protestēja pret savas baznīcas nojaukšanu, tika aprakti dzīvi. Sieva nomira, bet mācītājam izdevās aizbēgt. Bija arī ziņojumi par katoļu priestera pazušanu un par hueju musulmaņu un citu minoritāšu tiesību aizstāvja nāvi, kuru valdība pasludināja par pašnāvību.”
Daudzi mirst Faluņgun vajāšanu laikā
Ziņojumā teikts: „Saskaņā ar Faluņgun pārstāvju teikto, šī gada laikā apcietinājumā vai drīz pēc apcietināšanas miruši 80 praktizētāji.” Ziņojuma autori atsaucas uz Dui Hua fonda pārskatu, kurā teikts, ka reliģisku aktivitāšu rezultātā „ ... vismaz 3 403 Faluņgun praktizētāji tikuši ieslodzīti un 330 aizturēti”.
Ziņojumā fiksēti vairāki nopietnas vajāšanas gadījumi.
Piemēram, tiek ziņots, ka 2016. gada 13. martā, drīz pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma Faluņgun praktizētājs Jaņ Guojaņs nomiris dēļ ieslodzījumā pārciestās cietsirdīgās attieksmes.
Citā piemērā minēts, ka 27. martā Suņ Mincjans nomiris no traumām, kuras guva 2015. gada 9. novembrī, kad viņu pie Šaņduņas provinces militārās akadēmijas smagi piekāva apsardzes darbinieki par to, ka viņš runāja ar studentiem par Faluņgun vajāšanu. Tiek ziņots, ka viņam bijis ielauzts galvaskauss.
Ķīnas varasiestādes izmanto visus iespējamos līdzekļus, lai piespiestu Faluņgun praktizētājus atteikties no savas ticības.
Ziņojumā teikts: „Dažas amatpersonas pieprasa, lai ģimenes paraksta paziņojumus, kas garantētu, ka viņi neiesaistīsies nereģistrētu baznīcu un „kulta organizāciju” darbībā, kas saistītas ar Faluņgun, izvirzot to kā priekšnoteikumu tam, lai viņi varētu reģistrēt savus bērnus skolai.”
„Varas iestādes uzdeva rajona iedzīvotājiem ziņot ierēdņiem par Faluņgun locekļiem, un piedāvāja naudas atlīdzību iedzīvotājiem, kas informēja par Faluņgun praktizētājiem.”
Saskaņā ar nevalstisko organizāciju un starptautisko mediju ziņojumiem, Faluņgun praktizētāju arestu skaits palielinās tuvojoties „jutīgiem datumiem”, piemēram, Nacionālā Tautas Kongresa ikgadējām sanāksmēm un Ķīnas Tautas politiski konsultatīvajām konferencēm. Tiek lēsts, ka „tūkstošiem [Faluņgun] piekritēju visā valstī tika piespriests administratīvais apcietinājums uz laiku līdz trim gadiem.”
Īpašo gadījumu uzskaite
Praktizētāja Van Dživeņa un cilvēktiesību advokāta Gao Džišena situācijas ziņojumā tiek iztirzātas jau trešo gadu pēc kārtas.
„Pēc atbrīvošanas no cietuma 2014. gada oktobrī, varas iestādes turpināja pakļaut Faluņgun praktizētāju Van Dživeņu intensīvai uzraudzībai. Pēc 15 gadus ilgā ieslodzījuma, kuru tas izcieta par „ar kultu saistītām” aktivitātēm, varas iestādes joprojām neļāva viņam izbraukt uz ārzemēm, lai apvienotos ar ģimeni. Augustā Vans paziņoja, ka varasiestādes ir anulējušas viņa pasi un aizliegušas izceļot no valsts līdz pat 2018. gadam. Tiek ziņots, ka viņa veselības stāvoklis ir slikts un viņš nesaņem atbilstošu medicīnisko aprūpi.”
„Jūnijā cilvēktiesību advokāts Gao Džišens, kurš bija aizstāvējis reliģiskās grupas, tostarp kristiešus un Faluņgun locekļus, izdeva memuārus , kuri tika publicēti Taivānā. Tajos viņš detalizēti aprakstīja ļaunprātīgo attieksmi, kurai viņš sešus gadus tika pakļauts no varasiestāžu puses, tostarp nolaupīšanu, kam sekoja piecus gadus ilgs ieslodzījums un fizisku vardarbību cietumā, piemēram, elektrošoka steka sitienus pa seju. Pēc viņa atbrīvošanas 2014. gadā, Gao un viņa ģimene ziņoja, ka valdības aģenti turpina uzbāzīgi apmeklēt viņu arī mājās un liedz viņam tiesības ceļot, lai saņemtu ārstēšanu.”
Ķīna pastiprina Faluņgun vajāšanu ārzemēs
Reliģiskās brīvības vajāšana izplatās arī uz Honkongu , Makao un citām valstīm.
Faluņgun konferencē, kas Honkongā notika 2016. gada janvārī, apmēram 1000 Faluņgun praktizētāju sanāksmi iztraucēja anonīmi draudi uzspirdzināt bumbu. Saistībā ar viltus spridzekļa ievietošanu, Faluņgun locekļi aizdomās tur ar Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) saistītās „Honkongas jaunatnes atbalsta asociācijas” (Hong Kong Youth Care Association) dalībniekus.
Ziņojumā iekļauti arī ar ĶKP saistīto organizāciju provokatīvie pasākumi pret Faluņgun Taivānā, Vjetnamā, Taizemē un Dienvidkorejā.
Varas iestādes atzīst, ka Faluņgun vajāšanai nav juridiska pamata
„Saskaņā ar Minghui ziņojumiem, gada laikā ir bijuši vairāki gadījumi, kad prokurori, tiesas un policijas iecirkņi atteicās izvirzīt apsūdzības aizturētajiem Faluņgun praktizētājiem.”
2016. gada 23. decembrī prokurors Čunčinā, kurš pārraudzīja lietu, kas saistīta ar Faluņgun praktizētāju Džan Dzjuņu, kurš tika apsūdzēts „tiesībaizsardzības graušanā, izmantojot kulta organizāciju”, sacīja: „Mēs neesam atraduši nevienu likumu vai statūtus, un nav nekādu pierādījumu tam, ka Faluņgun ir ķecerīgu kults.”
1998. gadā pieņemtais Starptautiskais likums par reliģisko brīvību pieprasa, lai ASV Valsts departaments ik gadu sagatavo ziņojumu par reliģisko brīvību pasaulē. Ziņojums nav orientēts uz kādu konkrētu valsti. Tas sniedz Kongresam un administrācijai konkrētas ziņas, kā resursu, kas palīdzētu tiem administrēt palīdzību ārvalstīm, diplomātiskos resursus un bēgļu pieteikumu izskatīšanu.
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.
vairāk ...