Valmiera svin savu gadadienu kopā ar Faluņ Dafa

Trīs dienas, no 28. — 30. jūlijam, viena no Latvijas senākajām un skaistākajām pilsētām — Valmiera — atzīmēja savas pastāvēšanas 735. gadadienu. Svinību otrajā dienā, sestdienā, pasākumu programmā bija iekļauta arī iepazīstināšana ar Faluņ Dafa (Faluņgun).

Sestdienas rīts Valmierā atausa lietains un apmācies, taču tiklīdz Latvijas Faluņgun praktizētāji sāka pulcēties pilsētas centra laukumā, lietus Valmieru atstāja uz visu atlikušo dienas daļu, neskatoties uz to, ka neliela līņāšana tika prognozēta ilgstam līdz pat pēcpusdienai.

Vingrojumu demonstrācija.

Un tas nozīmēja tikai vienu — priecāties un gūt jaunus iespaidus alkstošas cilvēku masas burtiski piepildīja pilsētas ielas un laukumus. Faluņgun praktizētājiem no Rīgas, Siguldas, Salaspils un Līvāniem todien nebija ne mirkļa atpūtai, jo publika bija ļoti atsaucīga un zinātgriboša.

Pie praktizētāju telts nepārtraukti apstājās cilvēki — vairākas grupas vienlaikus klausījās praktizētāju stāstījumā par Faluņ Dafa praksi un nežēlīgajām represijām, ar ko tā saskārusies Ķīnā. Cilvēki uzmanīgi vēroja notiekošo, ieinteresējušies par vingrojumiem mierīgās mūzikas pavadījumā.

Svētku apmeklētāji uzzina par Faluņ Dafa.

Šī pasākuma sākuma mirkli spilgti iezīmēja kāds apmeklētājs: pusmūža vīrietis uz velosipēda strauji nobremzēja pie Faluņ Dafa telts un uzmanīgi pētīja uzrakstus uz telts sienām. Praktizētāji tobrīd bija aizņemti ar pasākuma vietas iekārtošanu, un vīrietis paspēja apbraukt teltij otrā pusē, kur uz galda bija jau izvietoti informatīvie materiāli. Tūlīt arī piesteidzās praktizētājs, lai pastāstītu šim pirmajam apmeklētājam par Faluņgun un pret to izvērstajām represijām Ķīnā. Pēc neilga brīža, saņēmis nepieciešamo informāciju, vīrietis sacīja: „Man ir skaidrs, kur es varu parakstīties [pret represijām]?”

Parakstījis petīciju ar aicinājumu pārtraukt piespiedu orgānu izņemšanu, šis kungs, neskatoties uz to, ka viņa aprūpē todien bija nodoti mazbērni, apsolījās atbraukt vēlāk, lai iemācītos izpildīt vingrojumus. Un tā arī notika, pēc vairākām stundām viņš atbrauca, lai mācītos vingrojumus.

Arī kāda vecāka kundze no sava solījuma neatkāpās, un pēc kāda laika bija klāt, gatava vingrojumu apmācībai. Gribētāju iemācīties izpildīt prakses vingrojumus bija diezgan daudz. Faluņ Dafa atvēlētajā pasākuma vietā brīžiem gandrīz vai nepietika vietas — interesenti labprāt sēdās uz praktizētāju piedāvātajiem paklājiņiem, lai izmēģinātu paši sakrustot kājas „lotosa” pozīcijā un iemācītos piekto vingrojumu.

Vingrojumu apgūšana.

Gan jauni, gan veci cilvēki ar smaidu uz lūpām un atvērtām sirdīm spieda roku praktizētajiem un pateicās par dāvāto iespēju uzzināt par Faluņ Dafa. Kāds kungs pie praktizētāju telts satikās ar savu draugu. „Ko tu tik vēlu?” viņš to uzrunāja. „Viss, ko šajos svētkos bija vērts iegūt, tā ir iespēja iemācīties izpildīt šos vingrojumus.”

Kāds mākslinieks, kas bija iepazinis Faluņgun jau tad, kad praktizētāji bija noorganizējuši Valmieras muzejā gleznu izstādi „Īstenība, Labestība, Pacietība mākslā”, noklausījies stāstu par represijām, šaubu pilns atteica: „Bet ko dos šie paraksti zem petīcijas? Viņi [Ķīnas komunistiskā partija] jau to neņem galvā!” Uz to praktizētājs šim cilvēkam atbildēja: „Tas dos ne tikai šo redzamo rezultātu, kad visā pasaulē arvien vairāk cilvēku nosodīs orgānu izņemšanas zvērības. Te lomu spēlē mūsu pašu apzināta izvēle, mūsu sirds līdzcietība, ko paužam, parakstot petīciju. Tas rada milzu enerģiju, varenu spēku, kas liek ļaunumam nodrebēt bailēs.” Noklausījies teiktajā, mākslinieks tam piekrita un parakstīja petīciju.

Cilvēki paraksta petīciju Faluņ Dafa atbalstam.

Tikpat darbīga gaisotne valdīja arī „Miera ziedlapiņu” darbnīcā. Gan lieli, gan mazi burtiski stāvēja rindā, lai ieņemtu tikko atbrīvojušos vietu pie galda, kur praktizētājas mācīja locīt lotosa ziediņus. Bērni priecājās par iespēju padarboties un noklausīties pasaku par lotosu, māmiņas un tēti cītīgi palīdzēja savām atvasēm, vienlaikus arī paši priecādamies par negaidīti jauko rezultātu krāsaina ziediņa izskatā.

„Miera ziedlapiņu” darbnīca.

Divas mazas meitenes, iemācījušās izgatavot lotosa ziediņus, vēl kavējās pie praktizētāju telts. Piegājušas pie galdiņa ar informatīvajiem materiāliem, viņas ieraudzīja albumu ar informācijas apkopojumu, uz kura rakstīts: „Viņi ticēja „Īstenībai, Labestībai, Pacietībai”, par ko komunistiskais režīms vajāja viņus līdz nāvei.” Ieinteresējušās viņas ļoti rūpīgi izlasīja visu informāciju par vairākiem praktizētāju vajāšanas gadījumiem Ķīnā. Bērni nekādi nespēja saprast, kāpēc nevainīgi un labi cilvēki tiek pakļauti tādām zvērībām. Praktizētāja viņiem pastāstīja par komunistiskās partijas ļauno būtību, kas baidās no „Īstenības, Labestības, Pacietības”, minēja, ka arī latviešu tauta ir cietusi no komunistiskās diktatūras izvērstā genocīda. Pirms promiešanas meitenes teica, ka pastāstīs par dzirdēto saviem tuviniekiem, un izteica cerību, ka nākotnē pasaulē vairs nekad nenotiks nevainīgu cilvēku vajāšana.

Pasākuma laikā praktizētāji uzrunāja arī svētku dalībniekus blakus esošajās teltīs un vienkāršiem vārdiem pastāstīja viņiem par Faluņ Dafa un vajāšanu, kādai praktizētāji tiek pakļauti Ķīnā. Pašā vakarā, pirms prombraukšanas, visi, kas bija blakus esošajā teltī un visu dienu bija vērojuši praktizētāju aktivitātes, pienāca pie praktizētāju galdiņa, un ar vārdiem: „Mēs gribam parakstīt,” atstāja savus parakstus zem petīcijas ar aicinājumu pārtraukt vajāšanu Ķīnā