Ar forumu Kapitolija kalnā atzīmē 18. gadadienu kopš vēsturiskā Faluņgun protesta 1999. gada 25. aprīlī

2017. gada 19. aprīlī ASV politiķi, ķīniešu cilvēktiesību aktīvisti un Faluņgun praktizētāji piedalījās Kongresa forumā Vašingtonā, kura galvenā tēma bija Faluņgun miermīlīgais protests Pekinā 1999. gada 25. aprīlī. Forums norisinājās ASV Pārstāvju palātas Reibērna namā.

Pirms 18 gadiem, 1999. gada 25. aprīlī, apmēram 10 000 praktizētāju miermīlīgi apelēja pie Ķīnas valdības ēkas Pekinā pēc tam, kad Tiaņdzjiņas pilsētā bija notikuši nelikumīgi praktizētāju aresti. Pēc trim mēnešiem tika oficiāli uzsākta cilvēktiesību pārkāpumu kampaņa.

Atzīmējot šīs vēsturiskās apelācijas 18. gadadienu, daži vajāšanu upuri, kas bija piedalījušies 25. aprīļa protesta akcijā, liecināja par pārciesto vardarbību.

Foruma dalībnieku vidū bija daudz tādu, kas jau ilgus gadus atbalsta Faluņgun, bet pat tie, kas jau bija zinājuši par vajāšanu, jutās satriekti, noklausoties pašu upuru liecības. Kāds foruma dalībnieks atzīmēja: „Dzirdēt par notikušo no cilvēka, kas pats to pieredzējis, — tas padara visu daudz reālāku.”

Reibērna namā notiek forums „Faluņgun miermīlīgais protests Pekinā 1999. gada 25. aprīlī”.

Bijusī ASV Valsts departamenta Iedzīvotāju, bēgļu un migrācijas biroja vadītāja Elēna Sauerbreja atzīmēja, ka viņa bijusi sašutusi un dusmīga, uzdodot jautājumu, kā gan valdība tā drīkst izturēties pret savu tautu.

Liecības par vajāšanu

Četrpadsmit gadus vecā Sjui Sjiņjana parādīja klātesošajiem divas sava tēva Sjui Daveja fotogrāfijas. Viņas stāsts daudzus aizkustināja līdz asarām.

Sjui Sjiņjanas vecāki tika arestēti 2001. gada februārī par to, ka bija izdrukājuši Faluņgun informatīvos materiālus. Kad viņas māti Či Lihua miliči ieslodzījuma centrā nežēlīgi sita, viņai noritēja grūtniecība ar Sjiņjanu. Sjiņjanas tēvs Sjui Davejs tika ieslodzīts uz astoņiem gadiem.

2009. gadā Sjui Davejs tika izlaists no cietuma. No kādreiz veselīgā jaunā vīrieša pāri bija palikuši vien kauli un āda. Viss viņa ķermenis bija klāts brūcēm un zilumiem, kas radušies, pārciešot spīdzināšanu ar elektrošoku un piekaušanu. Arī viņa garīgā veselība bija stipri iedragāta. Pēc atbrīvošanas Sjui Davejs nodzīvoja tikai 13 dienas.

Či Lihua (pa kreisi) un viņas meita Sjui Sjiņjana (pa labi) forumā. Sjuja tur rokās divas sava tēva fotogrāfijas. Fotogrāfijā pa kreisi tēvs attēlots pirms aresta, fotogrāfijā pa labi šis pats cilvēks redzams pēc atbrīvošanas no cietuma.

Mikrorajona iedzīvotāji bija satriekti, uzzinot par Sjuja kunga traģisko bojāeju. Trīs dienu laikā 376 cilvēki drosmīgi parakstīja petīciju, protestējot pret spīdzināšanu, kas Sjuja kungam bija jāizcieš. Petīcija izraisīja satraukumu komunistiskās partijas centrālajā komitejā. Viens no toreizējiem partijas vadītājiem izdeva rīkojumu vietējām varas iestādēm, kuras pēc tam pastāvīgi nelika mierā Či Lihua ģimeni, viņu advokātus un tos, kas bija parakstījuši petīciju.

Neatrodot savā dzimtenē vietu, kur paslēpties, Či Lihua un Sjui Sjiņjanai 2013. gadā izdevās aizbēgt uz Savienotajām Valstīm.

Kāda cita Faluņgun praktizētāja – Jan Čuņhua kundze – pastāstīja, kā piespiedu darba nometnē izcietusi piespiedu barošanu. Nometnes uzraugi lēja verdošu zupu barošanas caurulītē, kas bija ievietota viņas degunā. Tā bija neizturami sāpīga spīdzināšanas metode.

Jan Čuņhua māte un māsa tika spīdzinātas līdz nāvei, jo nevēlējās atteikties no ticības Faluņgun.

Du Haifaņa pastāstīja klātesošajiem, ka viņas tēvs tika arestēts tūlīt pēc tam, kad sākās vajāšana. Viņam piesprieda trīs gadus ilgu ieslodzījumu piespiedu darba nometnē, kur uzraugi sita viņu un dedzināja viņa miesu.

2016. gadā Du Haifaņas māte iesniedza tiesā prasību pret bijušo komunistiskās partijas līderi Dzjan Dzemiņu par to, ka viņš iniciēja un vadīja vajāšanu. Tomēr viņa tika arestēta, un nesen viņai piesprieda trīs ar pusi gadus ilgu cietumsodu.

Vēl kāda praktizētāja – Van Čuņjaņa – aprakstīja piespiedu darbu, ko viņai nācās veikt septiņu gadu ilgā ieslodzījuma laikā.

Politiķu atbalsts

Elēnu Sauerbreju aizkustināja upuru stāsti.

Noklausījusies Či Lihua un Sjui Sjiņjanas sirdi plosošo stāstu, Elēna Sauerbreja viņas abas cieši apskāva.

Sauerbrejas kundze jau bija informēta par vajāšanu, bet viņa atzina, ka nav zinājusi, kas patiesībā notiek ar ieslodzītajiem.

Viņa atzīmēja, ka lasīt rakstiskos materiālus par cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā ir pavisam kas cits, nekā klausīties pašu upuru stāstus, kas vienkārši pārsniedz cilvēka iztēles robežas.

Kongresa loceklis, Ārlietu komitejas vecākais loceklis un Āfrikas, pasaules veselības, pasaules cilvēktiesību un starptautisko organizāciju apakškomisijas priekšsēdētājs Kriss Smits atsūtīja foruma dalībniekiem atbalsta vēstuli, kurā norādīja, ka Faluņgun vajāšana Ķīnā ir viens no lielākajiem cilvēces kauna traipiem pēdējo 20 gadu laikā. Viņš arī vērsās pie jaunās ASV administrācijas ar aicinājumu palīdzēt izbeigt vajāšanu.

Kongresa locekļa Krisa Smita palīgs Skots Flipss sacīja: „Patvaļīgā aizturēšana ir jāpārtrauc; apmelošana ir jāpārtrauc; spīdzināšana ir jāpārtrauc.”

Kongresa loceklis Džeralds Konolijs arī atsūtīja forumam atbalsta vēstuli. Viņš atzinīgi novērtēja Faluņgun praktizētāju miermīlīgo pretestību vajāšanai, kas, viņaprāt, demonstrē īstenu ticības spēku un plašā mērogā vairo izpratni par vajāšanu.

Eksperts Ķīnas jautājumos Džozefs Bosko no Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra uzsvēra, ka Faluņgun vajāšana atklāj komunistiskās partijas ļaunprātīgo būtību.

Politiķis no Merilendas Deivs Voless uzskata, ka Faluņgun vajāšanā iesaistītie slepkavas ir jāsauc pie atbildības.

Ķīniešu cilvēktiesību advokāts: „Grāmata „Deviņi komentāri par komunistisko partiju” atklāj partijas patieso būtību”

Cilvēktiesību advokāts Čeņ Guančens, kurš Ķīnā tika ieslodzīts cietumā un kuram pirms dažiem gadiem izdevās izbraukt uz Savienotajām Valstīm, pastāstīja par paša pieredzētajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā.

Viņš sacīja: „Partija nespēj ieaudzināt tautai kultūru, bet tā kļūst ārkārtīgi radoša, kad jāizdomā jauni spīdzināšanas veidi.”

Čeņ Guančens uzskata, ka partija ir pastrādājusi neskaitāmus noziegumus, ka tā ir bīstama cilvēku civilizācijai un apdraud tās pamatvērtības.

Viņš no sirds ieteica izlasīt grāmatu „Deviņi komentāri par komunistisko partiju”, kas dziļi atklāj komunistiskās partijas ļauno būtību.

Situācijas vēsture:

1999. gada 23. un 24. aprīlī Tiaņdzjiņas pilsētas (netālu no Pekinas) milicijas darbinieki arestēja vairākus Faluņgun praktizētājus, kuri bija sapulcējušies pie redakcijas ēkas, lai apspriestu kļūdas nesen publicētajā rakstā, kas saturēja uzbrukumus Faluņgun. Tā kā ziņas par arestiem strauji izplatījās un arvien vairāk praktizētāju griezās ar jautājumiem pie varas pārstāvjiem, viņiem tika ieteikts vērsties ar apelāciju pie valdības Pekinā.

Nākamajā dienā, 25. aprīlī, apmēram 10 000 Faluņgun praktizētāju – saskaņā ar saņemtajām instrukcijām no Tiaņdzjiņas varas iestādēm – sapulcējās pie Centrālā apelāciju biroja Pekinā.

Pulcēšanās bija mierīga, un visi tās dalībnieki ievēroja stingru kārtību. Vairāki Faluņgun pārstāvji tika uzaicināti uz tikšanos ar Ķīnas premjeru Džu Žundzji un viņa personālu. Tajā vakarā Faluņgun praktizētāju prasības tika uzklausītas, Tiaņdzjiņā arestētos praktizētājus atbrīvoja, un visi mierīgi devās mājās.

Taču partijas vadītājs Dzjan Dzemiņs lika propagandas ministrijai atspoguļot šo pulcēšanos nevis kā miermīlīgu protestu, kāds tas patiesībā bija, bet gan kā „Džunnaņhai (centrālās valdības ēku kompleksa) aplenkumu”. Šis propagandas triks tika izmantots, lai noskaņotu sabiedrību pret Faluņgun, un kalpoja kā attaisnojums tam, lai dažus mēnešus vēlāk uzsāktu nežēlīgās vajāšanas. Kopš tā laika pagājuši jau 18 gadi, taču zvērības joprojām turpinās.

Avots: Forum on Capitol Hill Marks 18 Years Since Historic April 25, 1999 Falun Gong Protest