Kongresa locekļi mudina ASV prezidentu izdarīt spiedienu uz Ķīnu saistībā ar cilvēktiesībām

Nesen Savienoto Valstu Kongresa locekļi rakstiski vērsās pie ASV prezidenta Donalda Trampa, lūdzot viņam apspriest jautājumu par cilvēktiesībām viņa tikšanās laikā ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu. Starp viņiem bija Pārstāvju palātas minoritāšu frakcijas līdere Nensija Pelosi, Floridas senators Marko Rubio, Ņūdžersijas pārstāvis Kriss Smits un Floridas pārstāvis Deniss Ross.

Kopš bijušais Ķīnas līderis Dzjan Dzemiņs 1999. gadā uzsāka Faluņgun vajāšanu, miljoniem praktizētāju izjutuši šo represiju negatīvo ietekmi. Liels skaits augsta ranga amatpersonu, kas iesaistītas represijās, tikušas sodītas Ķīnas prezidenta Sji uzsāktās pretkorupcijas kampaņas ietvaros, tomēr vajāšanas turpinās.

Nensija Pelosi savā vēstulē rakstīja, ka, lai arī nacionālā drošība un ekonomiskās intereses ir svarīgas tēmas, cilvēktiesības ir pamata jautājums, kurš, dibinot tirdzniecības attiecības ar Ķīnu, ASV ir jāņem vērā. Kā problēmas, kas Ķīnā ieilgušas, viņa minēja darbaspēka ekspluatāciju, vārda brīvības atņemšanu un citādi domājošo apspiešanu.

Demokrātu partijas pārstāve, minoritāšu frakcijas līdere Nensija Pelosi sacīja, ka ASV ir nepieciešams pievērst uzmanību cilvēktiesību jautājumiem Ķīnā.

Viņa teica, ka bēdīgā cilvēktiesību situācija Ķīnā nonāca abu partiju uzmanības lokā jau kopš slaktiņa Tiaņaņmeņas laukumā 1989. gadā, un koncentrējoties tikai uz biznesa interesēm un ignorējot cilvēktiesības, ASV varētu pazaudēt morālo pamatojumu komentēt cilvēktiesību problēmas pasaulē.

Morālie pienākumi un nacionālās intereses

Senators Marko Rubio, kurš vada Kongresa Izpildkomisiju Ķīnas jautājumos (Congressional-Executive Commission on China - CECC), strādāja kopā ar līdzpriekšsēdētāju Krisu Smitu, lai 2017. gada 3. aprīlī uzsāktu projektu "Brīvās Ķīnas varoņi". Šajā iniciatīvā izgaismoti tie gadījumi, kad cilvēki Ķīnā tikuši apcietināti, ieslodzīti vai pazuduši bez vēsts.

"Ja jau prezidents Tramps uzņem Floridā Ķīnas prezidentu Sji, mēs nevaram aizmirst par tiem vīriešiem un sievietēm, kuri netaisnīgi smok cietumā, par ģimenes locekļiem, kuri nezina par savu tuvinieku likteni, un speciālistiem, kuri pazuduši vienkārši tādēļ, ka darīja savu darbu," sacīja Rubio savā paziņojumā CECC interneta vietnē.

"Šie cilvēki nav tikai statistika, viņi ir grāmatu tirgotāji un mācītāji, rakstnieki un Nobela prēmijas laureāti, juristi un tiesību aizstāvji... Nevar paļauties, ka nācija, kas savā valstī neievēro tiesiskumu un ignorē savu pilsoņu pamata tiesības un tiem pienākošos cieņu, būs atbildīga ieinteresētā puse ekonomikas un drošības jautājumos," pauda Rubio.

Gan Rubio, gan Smits norādīja, ka Ķīnas cilvēktiesību problēmu risināšana nav tikai daļa no morālajiem pienākumiem, tā atbilst arī amerikāņu nacionālajām interesēm. Savā paziņojumā Smits aicināja uz "nopietnu, atklātu un pilnvērtīgu viedokļu apmaiņu" ar Sji par cilvēktiesībām un norādīja: "Prezidentam nevajadzētu pieļaut viņa priekšteča kļūdu un uzskatīt, ka, nepieminot cilvēktiesības, Ķīnas valdība kļūs pieļāvīgāka citās jomās." Viņš uzskata, ka sliktais cilvēktiesību stāvoklis Ķīnā var negatīvi ietekmēt tirdzniecības attiecības un reģionālo drošību.

Nekavējoties atbrīvot ieslodzītos praktizētājus

Floridas pārstāvis Deniss Ross ir nosūtījis vairākas vēstules ar lūgumu atbrīvot savas vēlētājas māti, kura Ķīnā tikusi ieslodzīta un spīdzināta savas ticības dēļ.

Uzzinājis, ka viņa vēlētājas Airisas Lu māte Cuipin Dena Ķīnā tikusi ieslodzīta un spīdzināta, jo praktizē Faluņgun, Kongresa loceklis no Floridas Deniss Ross pagājušā gada augustā uzrakstīja vēstuli Ķīnas prezidentam Sji, kurā pauda bažas par Denas kundzes arestu. Oktobrī viņš un vēl trīs Kongresa pārstāvji parakstīja vēstuli, pieprasot atbrīvot Denu un vēl septiņus ieslodzītos Faluņgun sekotājus.

Vēstulē teikts: "Mēs lūdzam jūs respektēt viņu tiesības uz brīvību, uz savas izvēlētās ticības brīvību un ļaut viņiem pēc iespējas ātrāk atkal apvienoties ar savu ģimeni."

Floridas lielākais laikraksts Tampa Bay Times ziņoja, ka Ross nesen nosūtījis trešo vēstuli, kurā norādījis, ka saņēmis ziņas par Denas kundzes slikto veselības stāvokli, un pieprasījis viņu nekavējoties atbrīvot.

Pamatojoties uz Minghui.org mājaslapā publicēto informāciju, 2001. gadā Denas kundze tika aizturēta uz vienu mēnesi, bet pēc tam, laika posmā no 2006. līdz 2009. gadam, atradās ieslodzījumā. Cietumā viņa pārcieta fizisku un garīgu vardarbību smagā formā. Pēc tam, kad Denas kundze 2017. gada 24. februārī tika aizturēta trešo reizi, viņai tika piespriests sešu gadu ilgs cietumsods. Saistībā ar Denas kundzes slikto veselības stāvokli ģimene pieprasīja sniegt viņai medicīnisko palīdzību, tomēr amatpersonas šo pieprasījumu noraidīja.

Faluņgun praktizētāji Floridā veicina izpratni par vajāšanām Ķīnā.

"Mums Kongresā ir jāpievēršas cilvēktiesību aizstāvībai un jāpasaka, ka tas ir nepieņemami,” Ross teica. "Šīs represijas ir jāpārtrauc, jo īpaši Airisas mātes vārdā."

Rakstā ar nosaukumu "Trampam nevajadzētu ļaut Ķīnai izvairīties no cilvēktiesību jautājuma," ko 6. aprīlī publicēja The Wall Street Journal, senators Rubio runāja par Faluņgun un citām apspiestajām cilvēku grupām Ķīnā.

"Vēsture māca, – kad valdība mīda kājām savu tautu, tā nebūs atbildīgs pasaules pilsonis," viņš rakstīja, "(..) tā būtu ASV kļūda, ja tā izskatītu attiecības ar Ķīnu tikai caur ekonomikas vai drošības prizmu."

Avots: Members of Congress Urge U.S. President to Pressure China on Human Rights