Lielbritānijas parlamentā notiek tikšanās, kuras dalībnieki apspriež orgānu izņemšanu Ķīnā

Pēc tam, kad 2016. gada 30. jūnijā notika uzklausīšana par Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) īstenoto orgānu izņemšanu savas pārliecības dēļ ieslodzītajiem Lielbritānijas parlamentā, 4. jūlijā Vestminsteras pilī notika tikšanās, kuras dalībnieki apsprieda šo pašu tēmu. Lordu palātas locekle baronese Finlija no Landafas bija satriekta, uzzinot, ka orgānu izņemšana tik milzīgos mērogos Ķīnā joprojām turpinās. Viņa uzskata, ka Apvienotajai Karalistei un visai starptautiskajai sabiedrībai ir jāsper izšķiroši soļi, lai apturētu vajāšanu.

Tikšanās dalībnieki Vestminsteras pilī runā par ĶKP īstenoto orgānu izņemšanu dzīviem cilvēkiem.

Tikšanos vadīja parlamenta loceklis Daniels Caihners. Cilvēktiesību advokāts Deivids Matass no Kanādas iepazīstināja klātesošos ar jaunākajiem izmeklēšanas rezultātiem orgānu izņemšanas jautājumā. Eksperts Ķīnas jautājumos un žurnālists-izmeklētājs Ītans Gutmans iepazīstināja ar divām grāmatām, kurās atspoguļota šī tēma — „Asiņainā raža” un „Slaktiņš”. Šomēnes šī bija jau trešā reize, kad viņi ieradās Lielbritānijas parlamentā, lai atmaskotu orgānu izņemšanas noziegumus Ķīnā. Liecības sniedza arī Dr. Envers Toti un Faluņgun praktizētāja Sunas kundze.

Parlamenta loceklis Caihnera kungs: „Jaunais ziņojums atmasko orgānu izņemšanu, neskatoties uz to, ka Ķīna jau desmit gadus turpina to noliegt”

Tikšanos Vestminsteras pilī 2016. gada 4. jūlijā vada parlamenta loceklis Daniels Caihners.

Savā runā parlamenta loceklis Daniels Caihners atzīmēja, ka par orgānu izņemšanu Ķīnā sabiedrība pirmo reizi uzzināja pirms desmit gadiem, un kopš tā laika parādās arvien jauni pierādījumi. Līdz šim brīdim Ķīnas amatpersonas turpina to noliegt, tomēr jaunajā atskaitē ir vēl vairāk informācijas, kas liecina, ka šī prakse joprojām turpinās.

Caihnera kungs iepazīstināja klātesošos ar starptautiski pazīstamajiem atskaites autoriem, kas tikai pirms dažām nedēļām bija darījuši zināmus savu pētījumu rezultātus ASV Kongresam un Eiropas Parlamentam. Caihnera kungs atzīmēja, ka šis jautājums viņa partijai ir ļoti svarīgs un šī tēma par orgānu izņemšanu un cietumu darbību Ķīnā ir pelnījusi detalizētu izpēti.

Lordu palātas locekle raizējas par to, ka ar transplantācijas tūrisma ierobežošanu nebūs pietiekami, lai apturētu vajāšanu

Baronese Finlija no Landafas.

Medicīnas zinātņu profesore un Lordu palātas locekle baronese Finlija no Landafas bija ieradusies uz tikšanos kopā ar savu asistentu. Viņa pauda bažas par to, ka ar transplantācijas tūrisma ierobežošanu vien nepietiks, lai apturētu vajāšanu.

Finlijas kundze sacīja: „Mums ir Nacionālais veselības dienests, bet lielākajā daļā valstu šāda vienota sistēma nepastāv. Nav grūti izveidot to cilvēku sarakstu, kuri pēc transplantācijas operācijas lieto imunitāti nomācošos medikamentus, lai iegūtu kopējo skaitu, bet man ir bažas par to, ka tas nekādi neietekmēs Ķīnu, kur orgānu transplantus iegūst cilvēki no visas pasaules...”

„Es raizējos par to, ka, veicot tamlīdzīgus pasākumus, Lielbritānijai būs visai ērti paziņot, ka mēs jau kaut ko darām lietas labā. Bet tas nespēs patiešām aizsargāt tos cilvēkus Ķīnā, kas vēlas brīvi praktizēt saskaņā ar savu pārliecību, nesaskaroties ne ar kādām represijām. Kā jau dzirdējām, šī vajāšana ir vienkārši briesmīga. Cilvēku dzīvības ir apdraudētas. Esmu noraizējusies par to, ka patiesībā visas Rietumu valstis ir bijušas pārāk bailīgas un, noslēdzot tirdzniecības līgumus, neuzdrošinās iekļaut tajos vienošanos par to, ka transplantācijas tūrisms nedrīkst pastāvēt... Mums jābūt drosmīgākiem.”

Baronese Finlija no Landafas izteica cerību, ka transplantologu aprindas veicinās orgānu izņemšanas apturēšanu, un pastāstīja, ka gatavojas rīkoties lietas labā un vērsties attiecīgajā britu valdības birojā.

Sēdē sniegtās liecības apstiprina orgānu izņemšanas faktu

Matasa kungs savā runā uzsvēra: „Mēs esam nonākuši pie secinājuma, ka atšķirībā no oficiālajiem skaitļiem, kas ir 10 000 transplantāciju gadā, patiesībā šis skaitlis svārstās no 60 000 līdz 100 000. Un tā tas ir, aplūkojot tikai 146 slimnīcu datus. Mēs domājam, ka patiesībā runa ir par daudz lielāku transplantāciju skaitu. Un šie skaitļi ir tikai par vienu gadu. Par vairākiem gadiem mēs iegūsim skaitli, kas pārsniedz miljonu. Tas ir milzīgs skaitlis, daudz lielāks nekā jebkur citur pasaulē... Tas jau notiek industriālā mērogā...”

„Atsevišķu slimnīcu statistikas dati ir virspusēji, un nav teikts, ka tie ir ticamāki par Ķīnas oficiālajiem statistikas datiem. Mēs skatāmies ne tikai uz to, ko viņi saka, bet veicam kontrolpārbaudes. Mēs noskaidrojām gultu skaitu slimnīcās, apkopojām ziņas par personālu, gaidīšanas laiku, naudu, kas tikusi iztērēta medikamentiem, kas novērš transplanta atgrūšanu, viņu iekšējos informatīvos ziņojumus, mājaslapas, publikācijas par ārstu veiktajiem pētījumiem un citu informāciju.”

Gutmana kungs iepazīstināja ar savu pētījumu rezultātiem par valsts sankcionēto genocīda noziegumu — orgānu izņemšanu dzīviem Faluņgun praktizētājiem. „1999. gadā valsts drošības dienesti uzsāka Faluņgun izkaušanas kampaņu. 2001. gadā vairāk nekā miljons Faluņgun praktizētāju tika ieslodzīti Laogai (piespiedu darba) nometņu sistēmā vai, drīzāk, „melnajos cietumos”, ieslodzījuma centros, piespiedu darba nometnēs un psihiatriskajās slimnīcās. Tur viņiem rūpīgi pārbaudīja iekšējos orgānus...” Neskatoties uz varas iestāžu centieniem to noklusēt, 2012. gadā, kad tika atmaskoti Bo Sjilajs un Van Lidzjuņs, plānais noslēpumainības plīvurs tika norauts.” Gutmana kungs teica, ka vienmēr ir uzskatījis, ka šī nav tikai Faluņgun problēma, bet gan vēsturisks genocīds.

Faluņgun praktizētāja Sunas kundze pastāstīja par vajāšanu, ko pati piedzīvojusi, atrodoties Ķīnā. Viņa tikusi ieslodzīta divas reizes – 2010. un 2012. gadā. Abas reizes apcietinājuma laikā Sunas kundze tika spīdzināta. Viņa pastāstīja: „Ieslodzījuma laikā man tika veiktas detalizētas medicīniskās pārbaudes, tostarp rentgens un asins analīzes. Viņi pat pārbaudīja, vai man uz ādas nav kādu rētu. Kad es biju piespiedu darba nometnē Pekinā, man atkal veica medicīniskās pārbaudes un asinsanalīzes. Man nekad netika paskaidrots, kādēļ šīs medicīniskās pārbaudes tiek veiktas.”

Envers Toti kungs agrāk strādāja par ķirurgu Sjiņdzjanā, Ķīnā. Viņš pastāstīja, ka pirms 18 gadiem bijis spiests izbeigt dzīvi uz nāvi notiesātajiem ieslodzītajiem, izņemot viņu orgānus. Viņš izmantoja savu pieredzi, lai atklātu, kā ĶKP īstenotā smadzeņu skalošana un kontrole pār cilvēka apziņu sagatavoja augsni orgānu izņemšanas zvērībām. Toti kungs sacīja: „Daudzi man jautā: „Vai jūsu – kā ārsta – pienākums nav glābt cilvēku dzīvības?” Mana pieredze man saka, ka mēs piedzimām šajā sabiedrībā un kļuvām par valdošā mehānisma instrumentu. Es pat jutos lepns par to, ka esmu daļa no šī mehānisma.” Viņš sacīja, – ja cilvēks tiek uzskatīts par valsts ienaidnieku, tad viņš kļūst par valsts īpašumu, ar kuru var darīt visu, kas vien ienāk prātā. Toti kungs izteica nožēlu, ka bijis spiests atrasties upuriem pretējā pusē, un atzīmēja, ka viņu dziļi aizkustinājušas Faluņgun praktizētāju uzstāšanās.

Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2016/7/12/157793.html