Zviedrija: Faluņgun praktizētāji piemin 25. aprīļa miermīlīgo protestu

23. aprīļa rītā Faluņgun praktizētāji rīkoja mītiņu iepretim Ķīnas vēstniecībai Stokholmā, lai atzīmētu 25. aprīļa miermīlīgā protesta 17. gadadienu. Pasākuma laikā viņi turēja plakātus ar uzrakstiem “Izbeigt Faluņgun vajāšanu” un “Saukt Dzjan Dzemiņu pie atbildības”, rīkoja vingrojumu demonstrāciju un runāja ar cilvēkiem par Faluņgun un vajāšanām Ķīnā.

Faluņ Dafa praktizētāju mītiņš iepretim Ķīnas vēstniecībai Stokholmā.

1999. gada 25. aprīlī vairāk nekā 10 000 Faluņgun praktizētāju sapulcējās pie Valsts apelāciju biroja Pekinā, lai aicinātu valdību atbrīvot Tiaņdzjiņā arestētos 45 praktizētājus. Viņi arī prasīja likumiskās tiesības publicēt Faluņgun grāmatas un tiesības mierīgi praktizēt Faluņgun. Šis miermīlīgais pasākums tika atzinīgi novērtēts visā pasaulē.

Praktizētājs Li no Pekinas, kurš bija piedalījies šajā 25. aprīļa protesta akcijā, sacīja: “25. aprīlī Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP) reaģēja pareizi, taču pēc tam mainīja nostāju un uzsāka Faluņgun vajāšanu, kas turpinās jau 17 gadus. Šobrīd vairāk nekā 200 000 Faluņgun praktizētāju un viņu ģimenes locekļu ir iesnieguši Ķīnas Augstākajā Tautas prokuratūrā un Augstākajā Tautas tiesā kriminālsūdzības pret Dzjan Dzemiņu par vajāšanu laikā pastrādātajiem noziegumiem. Vairāk nekā 230 miljoni cilvēku ir sarāvuši saites ar komunistisko partiju un to saistītajām organizācijām. ĶKP sabrukums ir neizbēgams.”

Pēc tam Faluņgun praktizētāji devās uz Monētu laukumu (Mynttorget), kas atrodas rosīgākajā biznesa rajonā Stokholmā. Viņi izpildīja vingrojumus, izlika apskatei stendus ar informāciju par Faluņgun, runāja ar garāmgājējiem par praksi un ĶKP īstenoto vajāšanu Ķīnā, tostarp orgānu izņemšanu dzīviem praktizētājiem. Daudzi cilvēki apstājās, lai izlasītu plakātus un uzzinātu par vajāšanām Ķīnā.

Kāds pāris no Nīderlandes pieņēma piedāvāto informatīvo bukletu. Kundze pastāstīja, ka strādā Amnesty International un viņai ir zināms par ĶKP īstenoto vajāšanu un orgānu izņemšanu dzīviem cilvēkiem. Viņa norādīja, ka turpinās palīdzēt vajāšanās cietušajiem praktizētājiem.

Vīrietis no Krievijas stāvēja pie stendiem diezgan ilgu laiku un uzdeva daudzus jautājumus par praksi un vajāšanām. Viņš teica, ka vēlētos palīdzēt apturēt vajāšanas.

Pasākuma norises vietai garām gāja vairāki ķīniešu tūristi. Viņi apstājās, lai parunātu ar praktizētājiem. Pieci no viņiem piekrita izstāties no komunistiskās partijas jaunatnes līgas un jauno pionieru organizācijām.

Situācijas vēsture

1999. gadā Ķīnas komunistiskās partijas vadītājs Dzjan Dzemiņs, ignorējot citu Politbiroja pastāvīgās komitejas locekļu viedokli, uzsāka nežēlīgu Faluņgun vajāšanu.

1999. gada 10. jūnijā viņa tiešā vadībā Ķīnas komunistiskā partija izveidoja ārpus likuma ietvariem pastāvošu drošības orgānu „ofiss 610”. Īstenojot Dzjana direktīvu „nomelnot [Faluņgun praktizētāju] reputāciju, izputināt finansiāli un iznīcināt fiziski”, šīs organizācijas pilnvaras pārsniedz milicijas spēku un tiesu sistēmas pilnvaras.

Tiek lēsts, ka šo 16 gadu ilgo vajāšanu laikā bojā gājuši tūkstošiem Faluņgun praktizētāju. Vēl lielāks skaits praktizētāju tikuši spīdzināti savas ticības dēļ un nogalināti orgānu dēļ, kuri pēc tam neētiskas peļņas gūšanas nolūkos tiek pārdoti transplantācijas vajadzībām. Tieši Dzjan Dzemiņs ir atbildīgs par šo nežēlīgo vajāšanu uzsākšanu un turpināšanu.

Tagad Ķīnas likumdošana atļauj pilsoņiem būt prasītājiem krimināllietās, un daudzi represijās cietušie praktizētāji izmanto šīs tiesības, iesniedzot tiesā prasības pret bijušo diktatoru.

Raksts vācu valodā: http://de.clearharmony.net/articles/a119779-Schweden-Kundgebung-vor-der-chinesischen-Botschaft-gedenkt-des-friedlichen-Protestes-vom-%E2%80%9E25-April-1999%E2%80%9C.html