ASV Kongresā notiek uzklausīšana par spīdzināšanu un seksuālo vardarbību Ķīnā

ASV Kapitolijā 14. aprīļa pēcpusdienā Kongresa Izpildkomisija Ķīnas jautājumos (Congressional Executive Commission on China, CECC) organizēja uzklausīšanu par jautājumu „Ķīnā plaši izplatīto spīdzināšanu pielietošana”. Uzklausīšanas mērķis bija izskatīt jautājumu par sistemātisko spīdzināšanu pielietošanu Ķīnā un slikto apiešanos ar ieslodzītajiem kriminālās tiesvedības sistēmā. Vairāki liecinieki sniedza savas liecības.

Uzklausīšanas laikā savā šokējošajā pieredzē dalījās lieciniece Jiņ Lipina – Faluņgun praktizētāja, kurai izdevās izbraukt no Ķīnas uz ASV. Bēdīgi slavenajā Liaoninas provinces Masaņdzja darba nometnē viņa piedzīvojusi spīdzināšanu un tikusi pakļauta grupveida izvarošanai. Atrodoties ieslodzījumā piespiedu darba nometnēs un ieslodzījumu centros, kur viņa nonāca par savu ticību Faluņgun, Jiņas kundze vairākkārt tika spīdzināta gandrīz līdz nāvei.

Praktizētāja Jiņ Lipina rāda Masaņdzja darba nometnes fotogrāfijas Pārstāvju Palātas locekļiem.

Uzklausīšanas dalībniekiem Jiņas kundze parādīja fotogrāfijas. Stāstot par pieredzēto, viņai pār seju ritēja asaras. Viņa bija redzējusi, kā draugi-praktizētāji tiek pakļauti spīdzināšanai un to dēļ iet bojā. Viņa sacīja: „Mēs viens otram apsolījām, ka ikviens no mums, kuram izdosies palikt dzīvam, atmaskos šīs vajāšanas visai pasaulei. Šodien es runāju arī viņu vārdā, to upuru vārdā, kas apklusuši uz mūžu.”

Viņa iesniedza CECC arī sarakstu ar galveno vaininieku vārdiem. Dokumenta kopija tiks iesniegta ASV Valsts departamentā. Sarakstā ir 41 vārds, tostarp Dzjan Dzemiņa, Bo Sjilaja, Van Lidzjuņa, Veņ Šidžeņa, kā arī Masaņdzja milicijas iecirkņa miliču vārdi.

ASV Kongresa Izpildkomisijas Ķīnas jautājumos sastāvā ietilpst 22 ASV amatpersonas, tai skaitā deviņi senatori, astoņi Pārstāvju Palātas locekļi un pieci izpildvaras orgānu pārstāvji.

ASV Kongresa Pārstāvju palātas locekļi augstu novērtē Faluņgun praktizētāju drosmi, atmaskojot vajāšanu

ASV Kongresa Pārstāvju palātas locekļi, kas piedalījās uzklausīšanā, augstu novērtēja Faluņgun praktizētāju drosmi, atmaskojot necilvēcīgo vajāšanu. Viņi uzsvēra, ka noziedzniekam Dzjan Dzemiņam un viņa sekotājiem jāstājas tiesas priekšā.

CECC priekšsēdētājs, Kongresa loceklis Kriss Smits.

CECC priekšsēdētājs – Kongresa loceklis Kriss Smits –, uzklausīšanas laikā norādīja, ka to vainīgo, kas ar Ķīnas valdības ziņu pastrādājuši seksuālu vardarbību, lietas ir jāizmeklē; nedrīkst pieļaut, ka viņi turpina savas ļaundarības pret Faluņgun praktizētājiem un citiem cilvēkiem.

Kongresa loceklis Trents Franks, Konstitucionālo un civiltiesību apakškomitejas priekšsēdētājs.

Kongresa loceklis Trents Franks, Konstitucionālo un civiltiesību apakškomitejas priekšsēdētājs, atzīmēja: „Jūsu pūles nebūs veltīgas. Tikai Dievam zināms, kādus augļus nesīs šeit sacītais. Jūs esat atbildīgi cilvēki, lai šajā forumā dominē jūsu labestība un atbildība cilvēces priekšā.”

Kongresa loceklis Tims Voltss pateicas lieciniekiem par savas sāpīgās pieredzes atklāšanu.

Kongresa loceklis Tims Voltss sacīja: „Paldies jums visiem par to, ka dalījāties savā sāpīgajā pieredzē. Ir svarīgi, lai cilvēki uzzinātu par spīdzināšanu. Es nekad nebūtu iedomājies, ka man – kā Savienoto Valstu kongresa loceklim – reiz nāksies aizstāvēt Savienoto Valstu pozīciju attiecībā uz to, ka spīdzināšana nav pieļaujama nekādā veidā, nevienā situācijā.”

Kongresa loceklis Rendijs Haltgrens augstu novērtē praktizētāju Jiņas kundzi par viņas drosmi.

Uzklausīšanas laikā Kongresa loceklis Rendijs Haltgrens uzdeva Jiņas kundzei jautājumu: „Vai Masaņdzja nometne turpina darboties arī šodien? Vai tajā tiek ieslodzīti Faluņgun praktizētāji? Vai jums ir zināms, ka arī pašreiz tur tiek turēti Faluņgun praktizētāji, kas cieš no tādas pašas spīdzināšanas un vardarbības, ko nācās izciest jums?”

Uz to Jiņas kundze atbildēja: „Jā. Faluņgun praktizētājs Li Džunjaņs no manas dzimtās pilsētas pirms pusmēneša tika notiesāts uz septiņiem ar pusi gadiem cietumā par to, ka iesniedza tiesā prasību pret Dzjan Dzemiņu. 2014. gada 10. aprīlī Cjinhe apgabaltiesa piesprieda trīs gadus ilgu cietumsodu manai svainei Liu Cjinsjanai par to, ka viņa stāstīja cilvēkiem patiesību par vajāšanu. Daudzi man pazīstami praktizētāji tiek pakļauti vajāšanai Masaņdzja cietumā.”

Spīdzināta līdz nāves robežai

Praktizētāja Jiņa tikusi arestēta septiņas reizes. Sešas vai septiņas reizes viņa tikusi spīdzināta līdz nāves robežai. Trīs reizes viņa bija ieslodzīta darba nometnēs.

Spīdzināšanas inscenējums: toksisku medikamentu injicēšana.

Viņa sacīja: „Masaņdzja nometnē vairāk nekā divus mēnešus es tiku turēta piesieta pie gultas, man veica nezināmu medikamentu injekcijas. Tā rezultātā es uz kādu laiku zaudēju redzi. Vairākas reizes tiku pakļauta piespiedu barošanas procedūrai, kas noveda mani līdz nāves slieksnim.”

„2000. gadā no janvāra līdz septembrim, kopumā deviņus mēnešus, es biju ieslodzīta Liaojanas piespiedu darba nometnē. Pēc trīs dienu ilga piespiedu darba es nosirmoju. Pēc trim ieslodzījumā pavadītiem mēnešiem man beidzās menstruālais cikls.”

„Mums, četru cilvēku brigādei, nācās iekraut kravas automašīnā astoņas tonnas tērauda stieņu. Man nācās arī likt sliedes un strādāt ar azbesta un cementa maisiem bez aizsargmaskas. Arī vakaros mums nebija ļauts atpūsties. Līdz diviem naktī mēs izgatavojām mākslīgos ziedus. Manas rokas bija tik stipri savainotas, ka vairs nebija iespējams saskatīt pirkstu nospiedumu līnijas. Viss mans ķermenis tik ļoti sāpēja, ka naktī pat nespēju ierāpties gultā.”

Pakļauta grupveida izvarošanai

Praktizētāja Jiņ Lipina stāsta par grupveida izvarošanu, ko piedzīvojusi Šeņjanas „melnajā cietumā”.

Praktizētāja Jiņa stāstīja: „Es un vēl citas astoņas Faluņgun praktizētājas 2001. gada 19. aprīlī tikām pārvestas no Masaņdzja darba nometnes uz „melno cietumu”. Šo dienu es neaizmirsīšu nekad. „Melnais cietums” ir paredzēts vīriešu kārtas ieslodzītajiem. Mēs, deviņas sievietes, tikām sadalītas pa deviņām kamerām. Es tiku ievietota pirmajā kamerā. Telpā bija viena liela gulta un pakaramais. Kamerā gaidīja četri vīrieši.”

„Četri vīri nometa mani uz gultas un turēja aiz rokām un kājām. Viens no viņiem, apmēram 30 gadus vecs, uzsēdās man virsū un sāka nežēlīgi sist man pa galvu. Sitieni mani apdullināja, un es zaudēju samaņu. Kad atguvu samaņu, atskārtu, ka man blakus guļ trīs vīrieši. Es sapratu, ka manis izvarošanu un pazemošanu šie bandītiem līdzīgie ieslodzītie bija uzņēmuši video.”

Desmit Jiņas kundzei personiski pazīstami praktizētāji ir gājuši bojā vajāšanu rezultātā

Uzklausīšanas laikā praktizētāja Jiņ Lipina sacīja: „Starp praktizētājiem, kurus es personīgi pazinu, desmit tika spīdzināti līdz nāvei; 30 no viņiem spīdzināšanu rezultātā attīstījās garīgi traucējumi. Van Dzje kundze bija viena no šiem cilvēkiem. 2012. gada 21. aprīlī viņa nomira manās rokās.”

Jiņas kundze parādīja klātesošajiem Van Dzje kundzes fotogrāfiju: „Viņa tika arestēta un apsūdzēta par to, ka vāca pierādījumus par Faluņgun vajāšanu. 2003. gada 5. martā Vanas kundzei tika piespriests septiņus gadus ilgs cietumsods. Viņas lieta ir dokumentēta Apvienoto Nāciju Cilvēktiesību komisijā. Spīdzināšanu dēļ, kurām Vanas kundze tika pakļauta septiņus gadus ilgā ieslodzījuma laikā, viņai attīstījās urīnpūšļa vēzis. Dienu pirms viņas nāves bija viņas meitas dzimšanas diena. Viņas māsa zvanīja Vanas kundzei un nebeidza atkārtot: „Van Dzje, lūdzu, tikai nemirsti šodien. Šī ir tavas meitas dzimšanas diena. Kā gan viņa spēs dzīvot tālāk, ja tu nomirsi šajā dienā? Es nezinu, vai tā bija Debesu vai viņas pašas griba, bet Vanas kundze nomira manās rokās nākamajā dienā deviņos no rīta.”

Tiesas prasības pret Dzjan Dzemiņu un viņa sekotājiem

Praktizētāja Jiņa sacīja: „Dzjan Dzemiņs īstenoja genocīda politiku pret Faluņgun. Tos, kas atteicās nodot savu ticību, piekāva līdz nāvei, un tas tika dokumentēts kā pašnāvība. Dzjans ļaunprātīgi izmantoja savu varu, lai iniciētu un turpinātu nežēlīgās vajāšanas.”

Jiņas kundze iesniedza CECC sarakstu ar to cilvēku vārdiem, kas bija iesaistīti pret viņu vērstajā vajāšanā. Viņa sacīja: „Visi, kas iesaistīti vajāšanā, ir jāsauc pie atbildības.” Tāpat Jiņas kundze ir nosūtījusi Augstākajai Tautas prokuratūrai Pekinā prasības pieteikumu pret Dzjanu.

Situācijas vēsture

1999. gadā Ķīnas komunistiskās partijas vadītājs Dzjan Dzemiņs, ignorējot citu Politbiroja pastāvīgās komitejas locekļu viedokli, uzsāka nežēlīgu Faluņgun vajāšanu.

1999. gada 10. jūnijā viņa tiešā vadībā Ķīnas komunistiskā partija izveidoja ārpus likuma ietvariem pastāvošu drošības orgānu „ofiss 610”. Īstenojot Dzjana direktīvu „nomelnot [Faluņgun praktizētāju] reputāciju, izputināt finansiāli un iznīcināt fiziski”, šīs organizācijas pilnvaras pārsniedz milicijas spēku un tiesu sistēmas pilnvaras.

Tiek lēsts, ka šo 16 gadu ilgo vajāšanu laikā bojā gājuši tūkstošiem Faluņgun praktizētāju. Vēl lielāks skaits praktizētāju tikuši spīdzināti savas ticības dēļ un nogalināti orgānu dēļ, kuri pēc tam neētiskas peļņas gūšanas nolūkos tiek pārdoti transplantācijas vajadzībām. Tieši Dzjan Dzemiņs ir atbildīgs par šo nežēlīgo vajāšanu uzsākšanu un turpināšanu.

Tagad Ķīnas likumdošana atļauj pilsoņiem būt prasītājiem krimināllietās, un daudzi represijās cietušie praktizētāji izmanto šīs tiesības, iesniedzot tiesā prasības pret bijušo diktatoru.

Raksts franču valodā: http://fr.clearharmony.net/articles/a118550-La-torture-et-les-violences-sexuelles-en-Chine-objet-d-une-audition-de-la-Commission-executive-du-Congres-des-Etats-Unis-sur-la-Chine.html