Ārste pensijā: Mokošā migrēna pazuda dažu dienu laikā

Esmu 74 gadus veca pensionēta ārste. 2009. gadā es sāku praktizēt Faluņ Dafa. Piecas vai sešas dienas pēc tam, kad biju sākusi praktizēt, hroniskās galvassāpes, kas mani bija mocījušas vairāk nekā 40 gadus, vienkārši pazuda. Tas bija patiešām pārsteidzoši, un es vēlos par to pastāstīt.

Hroniskā migrēna brīnumainā kārtā pazūd

Pēc pirmā bērna piedzimšanas man attīstījās smaga migrēna. Mans organisms kļuva sevišķi jutīgs pret aukstumu. Kad iestājās auksts laiks, man bija tāda sajūta, ka vējš pūš man tieši galvā, un tā sāka mokoši sāpēt.

Galva sāpēja tā, it kā gribētu uzsprāgt, bet acu āboli bija gatavi izsprāgt. Sāpju lēkmju laikā mani šķebināja. Seja un acis piepampa.

Gandrīz visu gadu man nācās valkāt cepuri, izņemot ļoti karstas vasaras dienas. Taču arī šajās dienās es staigāju ar parūku, kam bija dubulta kokvilnas odere. Aukstajās ziemas dienās vilku cepuri. Dodoties gulēt, es virs cepures vēl aptinu frotē dvieli. Bez tādas galvas ievīstīšanas es nespēju gulēt.

Biju izmēģinājusi gan ķīniešu, gan rietumu medikamentus un iztērējusi tam visus iekrājumus, taču uzlabojuma nebija. Gadiem ejot, mans veselības stāvoklis tikai pasliktinājās. Ik reizes, kad briesmīgās galvassāpes sasniedza maksimumu, es vaidēju, kliedzu, raudāju un ripinājos pa gultu. Tādu sāpju lēkmju laikā man nācās valkāt ļoti siltas cepures.

Biju zaudējusi jebkuru cerību uz izveseļošanos un gribēju lūgt palīdzību Debesīm, taču nezināju, kā to izdarīt.

2009. gada vasaras beigās kāda mana jauna paziņa vaicāja: „Ir taču tik karsti. Kāpēc jūs vienmēr valkājat cepuri?”

Kad pastāstīju par savu slimību, viņa man teica, ka sabiedrībā ļoti populāra ir kļuvusi Faluņ Dafa prakse un „Īstenības Labestības Pacietības” princips daudziem cilvēkiem ir palīdzējis atgūt veselību.

Viņa man pastāstīja arī to, kā šī prakse palīdzējusi viņas paziņām. Es ļoti ieinteresējos un jautāju, kā sākt praktizēt Faluņgun.

Viņa teica: „Ja jūs patiešām vēlaties mācīties, es varu palīdzēt.” Tajā pašā dienā es sāku mācīties vingrojumus.

Pēc piecām vai sešām dienām es pēkšņi sapratu, ka galvassāpes ir pazudušas. Pastāstīju par to savai jaunajai draudzenei. Viņa teica: „Tas nozīmē, ka jūs esat vesela un varat novilkt cepuri!”

Es tā arī izdarīju.

Dažas dienas vēlāk viņa man iedeva grāmatu „Džuaņ Faluņ”. Es to lasīju katru dienu, pievēršot uzmanību sava rakstura uzlabošanai, un centīgi izpildīju vingrojumus. Pakāpeniski es izpratu, kāpēc dzīvē notiek tādas lietas un kāpēc es slimoju. Es sapratu arī to, ka Faluņ Dafa ir Budas Likums un es pilnveidojos par Budu.

Patiesa pilnveidošanās

Lai gan no Faluņgun prakses biju guvusi tādu labumu, mana izpratne par Likuma principiem bija vēl ļoti sekla. Kad pienāca ziema, es nodomāju, ka galvassāpes man ir bijušas 40 gadus. Vai tiešām tās ir pazudušas? Katram gadījumam es uzvilkšu cepuri.

Tā es atkal sāku valkāt cepuri. Kādu dienu es sastapu praktizētāju, kura mani bija iepazīstinājusi ar Faluņgun. Ieraudzījusi, ka es atkal valkāju silto cepuri, viņa vaicāja: „Vai tiešām galvassāpes ir atgriezušās?”

Es viņai atbildēju, ka galvassāpju vairs nav, bet tās man ir bijušas tik ilgi, ka es joprojām aukstā laikā esmu piesardzīga.

Tad praktizētāja man paskaidroja, ka manas domas neatbilst Dafa principiem, tāda domāšana man kaitējot. Manas galvassāpes jau bija izārstētas, bet, domājot tādā veidā, es varu tās atgriezt atpakaļ.

Es devos mājās un sāku mācīties to, kas rakstīts grāmatā „Džuaņ Faluņ”. Man kļuva skaidrs, ka Skolotājs Li Hundži jau ir attīrījis manu ķermeni un noņēmis manu galvassāpju iemeslu. Kāpēc es par to vēl šaubījos? Tas nozīmēja, ka es neuzticos Skolotājam.

Es sapratu, ka ateisms joprojām ietekmēja manu domāšanu, no tā bija jāatbrīvojas. Es tūlīt pat izmetu ārā visas savas cepures, parūkas un zāles. Līdzko es to biju izdarījusi, mans ķermenis uzreiz kļuva viegls, it kā no tā būtu novēlies smags slogs. Kopš tā laika es vairs nevalkāju cepures.

Es strādāju lielā valsts uzņēmumā. Dzirdot, ka es vairs nevalkāju cepures, darbabiedri bija ļoti izbrīnījušies. Daudzi jautāja, kādas zāles es lietoju, lai izārstētu slimību?

Sākumā es nezināju, kā viņiem pateikt, ka atguvu veselību, praktizējot Faluņgun, tāpēc ļoti pārdzīvoju. Prakses biedrene man ieteica sacīt patiesību, jo man ir jāapliecina Likums.

Pakāpeniski es kļuvu pietiekami drosmīga, lai pastāstītu cilvēkiem par to, kā Faluņgun prakse deva man jaunu dzīvi. Es paskaidroju, ka Faluņgun māca cilvēkiem pilnveidot savu raksturu un vienmēr rūpēties par citiem. Prakse var izdziedināt un atgriezt cilvēkiem veselību, tā nes labumu visiem.

Kad es no sirds skaidroju cilvēkiem faktus par Faluņgun, mana veselība kļuva vēl labāka.

Prakse nes labumu visai manai ģimenei

Manas ģimenes locekļi redzēja lielās pārmaiņas manī un pārliecinājās par Faluņgun brīnumaino spēku. Vīrs un bērni mani atbalstīja un mudināja turpināt praktizēt. Taču, kad es izstājos no Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) un ar to saistītajām organizācijām, visi vairs nebija tik labvēlīgi noskaņoti.

Komunistiskā režīma valdīšanas laikā mans vīrs ir piedzīvojis daudzas tīrīšanas un cīņas. Viņš zina, cik ļauna ir ĶKP, tāpēc uzreiz izstājās no tās.

Taču ar mazdēlu bija daudz sarežģītāk. Kad es lūdzu viņu izstāties no ĶKP jaunatnes līgas un jaunajiem pionieriem, viņš man atbildēja: „Vecmāmiņ, ja vēlaties, ejiet savu ceļu un ticiet dieviem, bet es ticu ateismam.”

Tad es viņam pastāstīju par „pašsadedzināšanās” inscenējumu Tiaņaņmeņas laukumā, par Faluņ Dafa praksi un tās principu „Īstenība Labestība Pacietība”, kas cilvēcei nes tikai labumu, turpretī ļaunā ĶKP nes nelaimes visai ķīniešu tautai.

Līdzko viņš izprata ĶKP ļauno būtību, tā tūlīt izstājās no komjaunatnes un pionieru organizācijām. Pirms universitātes iestājeksāmeniem viņš no sirds atkārtoja frāzi „Faluņ Dafa ir brīnišķīgs” un, kaut arī skolā nebija bijis teicamnieks, pēc eksāmenu nokārtošanas tika uzņemts universitātē.

Mani bērni, kuri ir vairāk nekā 40 gadus veci, nekādi nevarēja saprast, kāpēc viņiem jāizstājas no ĶKP. Es viņiem izskaidroju, ka ĶKP ir īsts ļaunums un, tikai saraujot ar to saites, viņiem var būt laimīga nākotne. Galu galā viņi kopā ar saviem bērniem izstājās no ĶKP un ar to saistītajām organizācijām.

Uzņēmumu, kurā mēs ar dēlu agrāk strādājām, slēdza. Zaudējot darbu, viņš palika bez iztikas līdzekļiem, tāpēc bija ļoti satraukts un nomākts.

Pēc tam, kad pirms trim gadiem dēls izstājās no komjauniešu un pionieru organizācijām, viņš atrada labi atalgotu darbu. Kad dēls brīvdienās pie mums ciemojas, es redzu, ka viņš ir kļuvis pavisam cits cilvēks, ir atvērts un pašpārliecināts, bet attiecības ar sievu ir kļuvušas daudz harmoniskākas.

Faluņgun ir devis labumu visai mūsu ģimenei. Mūsu visu vārdā es vēlos pateikties godājamam Skolotājam par viņa bezgalīgo žēlsirdību.

Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2016/2/16/155585.html