Šveices politiķi mudina Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu palīdzēt saukt Dzjan Dzemiņu pie tiesas

Desmit Šveices politiķi nesen uzrakstīja vēstuli Ķīnas prezidentam Sji Dzjiņpinam, kurā mudināja viņu palīdzēt nodot tiesai bijušo Ķīnas komunistiskā režīma vadītāju Dzjan Dzemiņu par viņa lomu Faluņgun vajāšanā, kas turpinās nu jau 16 gadus. Šī vēstule ir reakcija uz vairāk nekā 146 000 kriminālprasību, kuras pret Dzjanu iesnieguši Faluņgun praktizētāji, apsūdzot viņu varas ļaunprātīgā izmantošanā, nelikumīgas aizturēšanas un spīdzināšanas sankcionēšanā, kā arī citos noziegumos.

Vēstuli parakstīja četri Šveices Federālā parlamenta deputāti, pieci Ženēvas kantona Lielās padomes locekļi un viens bijušais Šveices Konfederācijas pastāvīgais pārstāvis.

Šveices Federālā parlamenta deputāts Dominiks de Būmans.

Šveices Federālā parlamenta deputāts Karlo Somaruga.

Šveices Federālā parlamenta deputāts Didjē Berberats.

Ženēvas kantona Lielās padomes loceklis Marks Falkjē.

Ženēvas kantona Lielās padomes loceklis Henrijs Rapazs.

Ženēvas kantona Lielās padomes locekle M. T. Engelbertsa.

Šveices Federālā parlamenta deputāts Lujunbergers Ueli.

Ženēvas kantona Lielās padomes locekle Lidija Šnaidere Hausere.

Ženēvas kantona Lielās padomes loceklis Bušbeks Matiass.

Bijušais Šveices Konfederācijas pastāvīgais pārstāvis Žans - Daniels Vinī.

Šveices politiķi sāk rīkoties

Sji adresētajā vēstulē Šveices politiķi pauda gandarījumu par to, ka Ķīna izrāda vēlmi kļūt par tiesisku valsti. Vēstulē tika pieminēta valstī uzsāktā pretkorupcijas kampaņa un fakts, ka daudzas pašreizējās un bijušās valdības amatpersonas jau ir stājušās tiesas priekšā un tikušas sodītas par korupciju – tas ir bijis grūts, taču uzslavas cienīgs uzdevums.

Vēstules turpinājumā politiķi rakstīja: „Ir pagājuši apmēram 16 gadi, kopš bijušais Ķīnas prezidents Dzjan Dzemiņs vienpersoniski pieņēma lēmumu iznīcināt seno cjigun praksi Faluņgun un tās sekotājus.

Viņš izveidoja ārpus likuma ietvariem pastāvošo „ofisu 610”, kurš ir atbildīgs par šīm briesmīgajām un nežēlīgajām vajāšanām. Šī organizācija pielieto tādas spīdzināšanas metodes, kuras agrāk nav tikušas pieredzētas. Lielākās šausmas un nežēlība ir piespiedu orgānu izņemšanas dzīviem Faluņgun praktizētājiem, kuri tiek nogalināti peļņas dēļ.”

Vēstulē minēts tas, ka daudzas ievērojamas institūcijas, organizācijas un privātpersonas ir pievērsušas uzmanību orgānu izņemšanas noziegumiem. „Apvienoto Nāciju Organizācija, Eiropas Parlaments un vairākas nevalstiskās organizācijas ir publicējušas neskaitāmus ziņojumus un pārskatus, kuros nosodīta šausminošā orgānu izņemšana dzīviem Faluņgun praktizētājiem. Vairāk nekā divi miljoni cilvēku visā pasaulē ir parakstījuši petīciju ar aicinājumu izbeigt šo praksi. Ir zināms, ka, lai gan mazākā mērā nekā Faluņgun praktizētāji, orgānu izņemšanai tikuši pakļauti arī kristieši, tibetieši un uiguri.”

„Ņemot vērā virzienu, kurā vēlas virzīties Ķīna, un to, ka uz šo brīdi jau vairāk nekā 146 000 cilvēku ir iesnieguši prasību pieteikumus, ir cerība, ka jūs spēsiet sekmēt bijušā prezidenta Dzjan Dzemiņa un to, kas ir atbildīgi par šo negodu, apcietināšanu, lai viņi par šiem noziegumiem stātos tiesas priekšā.”

„Pasaule vēro, un mēs visi esam liecinieki. Mūsu pienākums ir izteikt šo aicinājumu, jo kādu dienu vēsture vērtēs mūsu reakciju uz šiem noziegumiem, kuri nedrīkst palikt nesodīti.”

Vēstule pa faksu un elektronisko pastu tika nosūtīta arī uz Ķīnas vēstniecību Bernē (Šveice).

Pret bijušo ĶKP vadītāju iesniegts nepieredzēti liels prasību pieteikumu skaits

No 2015. gada maija līdz 13. augustam vairāk nekā 146 000 Faluņgun praktizētāju un viņu ģimenes locekļu ir iesnieguši tiesā 122 417 prasību pieteikumus pret Dzjan Dzemiņu.

Viņi aicina Augstāko Tautas prokuratūru un Ķīnas Augstāko tautas tiesu saukt pie atbildības Dzjan Dzemiņu par ļaunprātīgu varas izmantošanu, taču galvenokārt par viņa lomu Faluņgun vajāšanā.

Oficiāli apstiprināts, ka šo 16 gadus ilgo represiju laikā tikuši nogalināti vairāk nekā 3 800 Faluņgun praktizētāju. Taču faktiskais upuru skaits, iespējams, ir daudz lielāks tādēļ, ka šāda veida informācija Ķīnā tiek stingri cenzēta.

Situācijas vēsture

1999. gadā Ķīnas komunistiskās partijas vadītājs Dzjan Dzemiņs, ignorējot citu Politbiroja pastāvīgās komitejas locekļu viedokli, uzsāka nežēlīgu Faluņgun vajāšanu.

1999. gada 10. jūnijā tiešā viņa vadībā Ķīnas komunistiskā partija izveidoja ārpus likuma ietvariem pastāvošu drošības orgānu „ofiss 610”. Īstenojot Dzjana direktīvu „nomelnot [Faluņgun praktizētāju] reputāciju, izputināt finansiāli un iznīcināt fiziski”, šīs organizācijas pilnvaras pārsniedz milicijas spēku un tiesu sistēmas pilnvaras.

Tiek lēsts, ka šo 16 gadu ilgo vajāšanu laikā bojā gājuši tūkstošiem Faluņgun praktizētāju. Vēl lielāks skaits praktizētāju savas ticības dēļ tikuši spīdzināti un nogalināti orgānu dēļ, kuri neētiskas peļņas gūšanas nolūkos tiek pārdoti transplantācijas vajadzībām. Tieši Dzjan Dzemiņs ir atbildīgs par šo nežēlīgo vajāšanu uzsākšanu un turpināšanu.

Tagad Ķīnas likumdošana atļauj pilsoņiem būt prasītājiem krimināllietās, un daudzi praktizētāji izmanto šīs tiesības, iesniedzot tiesā prasības pret bijušo diktatoru.

Raksts franču valodā: http://fr.clearharmony.net/articles/a117724-Des-representants-politiques-suisses-pressent-le-President-Xi-Jinping-d-aider-a-traduire-Jiang-Zemin-en-Justice.html