Starptautiskās izstādes „Īstenība, Labestība, Pacietība mākslā” atklāšana Talsu novada muzejā

Šī gada 6. martā Talsu novada muzejā notika starptautiskās izstādes „Īstenība, Labestība, Pacietība mākslā” atklāšana, kuru atspoguļot bija ieradušies vietējo plašsaziņas līdzekļu pārstāvji no Talsu televīzijas un laikraksta „Talsu vēstis”.

Izstādes atklāšana notika pulksten 16:00, un apmeklētāji sāka ierasties jau agrāk, lai netraucēti varētu izstaigāt visas četras muzeja zāles, kurās izvietoti ekspozīcijas darbi.

Atklāšanas ceremonijā klātesošos uzrunāja muzeja direktore Mirdza Joneles kundze un pēc tam vārds tika dots izstādes kuratoriem.

Atklāšanas ceremonija.

Īsā uzrunā viena no izstādes organizatorēm pastāstīja muzeja apmeklētājiem, ka kopš 2004. gada izstāde ir apceļojusi vairāk nekā 50 valstis un 300 pilsētas visā pasaulē, un līdz 12. aprīlim to būs iespējams apskatīt arī Talsos.

Uzrunas laikā apmeklētāji uzzināja, ka izstādes idejas autors ir ķīniešu tēlnieks profesors Džan Kuņluņs, kura gleznas un skulptūras ir pazīstamas visā pasaulē. Lai radītu šo ekspozīciju, kurā atspoguļots Faluņ Dafa prakses skaistums, tās sekotāju nelokāmā vīrišķība un pret viņiem vērstās nežēlīgās vajāšanas Ķīnā, profesors savulaik pulcēja kopā daudzus māksliniekus no dažādām valstīm, no kuriem četri ir personīgi cietuši Ķīnas komunistiskā režīma vardarbīgajā kampaņā pret Faluņ Dafa. Katra viņu radītā mākslas darba būtība nes sevī īstenību, labestību un pacietību – visaptverošas īpašības, kas veido cilvēces morāles pamatu.

Uzrunas beigās organizatori izmantoja iespēju, lai pateiktos Talsu muzeja darbiniekiem, Talsu domei, kā arī sponsoriem par atbalstu izstādes organizēšanā.

Pēc organizatoru uzrunas izstādes viesiem bija iespēja noskatīties neparastu un brīnišķīgu senu ķīniešu deju „Tīrais lotosa zieds”, kuras dziļākā jēga ir cilvēka garīgā attīrīšanās un tiekšanās uz gaismu.

Deja „Tīrais lotoss".

Pēc tam muzeja direktore deva vārdu Talsu novada domes priekšsēdētājam Aivaram Lācarus kungam. Lācarus kungs pastāstīja, ka ir aplūkojis šos mākslas darbus, kuri viņu dziļi saviļņojuši, un, redzot to dziļo, uzrunājošo saturu, viņš saskatījis tajos stipru ticību labajam. Lācarus kungs teica, ka, lai gan izstādes darbos attēlotais notiek tālu no mums, taču „tā ir tāda kā dāvana mums, tuvojoties mūsu valsts neatkarības 25. gadu svinībām. Zināmā mērā daudzas lietas ir arī mūsu vēsture, un, protams, kultūra no kultūras atšķiras, tauta no tautas atšķiras. Arī režīmi kaut kādā mērā atšķiras, bet tiem paliek kaut kas kopīgs – šī vardarbība pret cilvēku, mēģinājumi kontrolēt viņu domu, viņu gribu un viņu ticību. Un šajā izstādē ir parādīts tas, kāds ceļš cilvēkam ir izejams lai saglabātu savu ticību un vienmēr pastāvētu par sevi, par savu ticību... Paldies par šo izstādi, tas ir patiešām liels veltījums gan novadam, gan – es domāju, nebūs skaļi teikts –, Latvijai.”

Atklāšanas ceremonijas noslēgumā apmeklētāji tika iepazīstināti ar izstādes izkārtojumu, un pēc tam gidu pavadībā aplūkoja gleznas.

Apmeklētāji aplūko gleznas.

Par piemiņu no izstādes, viesi saņem papīra lotosa ziediņus.

Izstādes kurators sniedz interviju vietējā plaššaziņas līdzekļa pārstāvei.

Uz izstādi kopā ar savu vecmāmiņu bija atnākusi kāda meitene, kura mācās ķīniešu valodu un gatavojas doties uz Ķīnu. Sarunājoties ar gidu, viņa uzzināja par Faluņ Dafa praksi, kā arī patiesību par reālo situāciju, kas saistīta ar cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā. Gids viņām pastāstīja, ka līdz 1999. gadam Ķīnā ikviens varēja nodarboties ar Faluņ Dafa pilnveidošanās praksi, bet, apzinoties to, ka daudzi desmiti miljoni cilvēku pilnveidojas saskaņā ar principu „Īstenība Labestība Pacietība”, Ķīnas komunistiskā partija sajuta apdraudējumu savai pastāvēšanai un uzsāka represijas pret praktizētājiem, kuri kopš tā laika tiek apcietināti, ievietoti cietumos un darba nometnēs, pakļauti spīdzināšanai un piespiedu orgānu izņemšanai. Pēc sarunas ar gidu viņas vēl ilgu laiku aplūkoja gleznas.

Izstādes atklāšanu apmeklēja arī vietējais akupunktūras speciālists. Viņš jau agrāk bija dzirdējis par represijām pret Faluņgun un interesējās, kur iegādāties Faluņgun prakses galveno grāmatu „Džuaņ Faluņ”. Viņš jautāja, vai šobrīd represijas Ķīnā nav mazinājušās. Gids viņam pastāstīja, ka represijas joprojām turpinās, tikai tagad jau daudz slēptākā formā. Starptautiskā sabiedrība pievērš aizvien lielāku uzmanību cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā, un režīms vairs neuzdrošinās tik atklāti represēt Faluņgun.

Divi vīrieši vērsās pie gida un teica, ka pēc izstādes aplūkošanas ir nonākuši pie secinājuma – gleznās attēlotās ainas ir līdzīgas tām, kas attēlotas kristietībā. Gids viņiem paskaidroja, ka daudzās ticībās tiek skarts jautājums par dieviem, debesīm un elli; pastāstīja arī, ka komunistiskais režīms sludina ateismu un noliedz dievišķo, un tāpēc cilvēki vairs nebaidās darīt ļaunu un nedomā, ka par ļaunumu būs jāsaņem sods. Viens no vīriešiem pauda sašutumu, ka Ķīnā notiek vardarbība pret Faluņgun praktizētājiem.

Uz izstādi bija atnākusi arī kāda Talsu iedzīvotāja, kura regulāri apmeklē pasākumus Talsu novada muzejā. Viņa ar lielu interesi uzklausīja gida stāstījumu par katru gleznu. Visvairāk viņu aizkustināja gleznas, kurās attēlotas represijas Ķīnā. Viņa atzina, ka nespēj pat iezdomāties, ka mūsdienās kaut kas tāds var notikt. „Tas ir neticami, ka cilvēku dzīvības tur neko nenozīmē!” viņa teica. Viņu satrieca arī fakts, ka no komunistiskā režīma vardarbības kampaņām Ķīnā cieš arī bērni, nonākot cietumos kopā ar vecākiem vai paliekot bez pajumtes. Viņa uzdeva daudzus jautājumus par praksi un pirms promiešanas teica, ka atnāks aplūkot izstādi vēlreiz, kad tur būs mazāk apmeklētāju.