Māksliniece pieredz Faluņ Dafa brīnumus

2014. gada oktobrī Melburnas prestižajā CBD galerijā notika poļu mākslinieku darbu izstādes atklāšana. Ar izstādi iepazīstināja Polijas ģenerālkonsuls, un tā piesaistīja lielu apmeklētāju skaitu. Vairākus apmeklētājus līdz asarām aizkustināja eļļas glezna, kurā attēlots Faluņgun praktizētājs, kurš tiek pakļauts spīdzināšanai sniegā.

Austrālijā dzīvojošā poļu māksliniece Barbara Šafere.

Polijā dzimušo mākslinieci Barbaru Šaferi radīt šo dvēseli aizkustinošo gleznu par ķīniešu praktizētāja ciešanām iedvesmoja kāds 11 gadu sens notikums.

Kritiens no septiņu metru augstuma uz betona grīdas

Barbara uzauga Polijā, kur septiņus gadus studēja tēlotājmākslu. Pirms 37 gadiem viņa pameta toreiz vēl komunistisko valsti un kopā ar ģimeni apmetās uz dzīvi Austrālijā, sākot strādāt mākslas darbu un vēsturisku ēku saglabāšanas un restaurācijas jomā.

Māksliniece piedalās gan lielos, gan mazos projektos, un viņas darbus var redzēt daudzās vēsturiskās ēkās Melburnā un tās apkārtnē. Viņa ir piedalījusies arī restaurācijas darbos 19. gadsimtā celtajā ES&A bankas tornī, Parlamenta ēkas bibliotēkā un 120 gadu vecajā Bendigo pilsētas rātsnamā. Barbaras meistarība un talants ir palīdzējuši atjaunotajiem vēstures pieminekļiem atgūt agrāko slavu.

Tāpat kā viņas otas atjauno vecos sienu gleznojumus, Barbaras dzīvi atjaunoja „burvju grāmata”, kas palīdzēja viņai izprast dzīves patieso jēgu.

2003. gada 11. novembrī, strādājot pie baznīcas griestiem, viņa zaudēja līdzsvaru un nokrita no septiņu metru augstuma, atsitoties ar galvu pret betona grīdu. Vēlāk Barbara stāstīja: „Pēdējais, ko atceros, bija tas, kā nokrakšķēja mans galvaskauss. Pēc tam zaudēju samaņu.” Pēc vairākām stundām viņa atguvās asins peļķē un atklāja, ka joprojām ir viena. Kaut kā nokļuvusi līdz birojam, viņa izsauca ātro palīdzību. Ārsti strādāja visu nakti. Pēc operācijas no komas atgūties viņai palīdzēja tuvinieku klātbūtne un to balsis.

Barbara priecājās, ka ir palikusi dzīva, bet apzinājās arī situācijas nopietnību un to, ka viņas dzīvībai joprojām draud briesmas. Galvaskauss bija lūzis vairākās vietās, bet deguns un tā blakusdobumi bija sadragāti. Viņas augšžoklis bija salauzts trīs vietās, rokās bija daudz lūzumu un celī - plīsums. Ārsti ar skrūvju, plākšņu un citu ierīču palīdzību salika kopā viņas kaulus un uzlika vairāk nekā simts šuvju, taču viņai galvā bija trokšņi, acis lūkojās uz dažādām pusēm, zobi kustējās un bija sastiprināti ar stiepli. Turklāt Barbarai atklāja mugurkaula smadzeņu šķidruma noplūdi.

Visbriesmīgākais viņai šķita nevis pastāvīgās sāpes, bet atmiņas zudums, kas, pēc ārstu domām, progresēs, tāpēc tie nedeva viņai nekādas cerības. Ģimene bija satriekta, bet dažas draudzenes viņu vienkārši neatpazina.

Divus mēnešus vēlāk viena no draudzenēm iepazīstināja Barbaru ar Faluņgun praksi. Jau agrāk draudzene tika to darījusi, taču laika trūkuma dēļ Barbara bija atlikusi to uz vēlāku laiku. Taču tagad viņai piederēja viss pasaules laiks, un viņa lūdza draudzeni iepazīstināt viņu ar praksi.

Pēdējā reize, kad jutu sāpes

Barbara pastāstīja: „Lai gan slikti redzēju, es sāku lēnām lasīt grāmatu „Džuaņ Faluņ”. Grāmatā bija izskaidrotas daudzas lietas, ko es biju piedzīvojusi, kā arī tika dotas atbildes uz tiem jautājumiem, kuri man bija sakrājušies visas dzīves laikā. Es nespēju no tās atrauties. Trešajā naktī, kad biju lasījusi līdz pustrijiem rītā, es iemigu; pamodos ar sajūtu, ka man caur rokām plūst spēcīga elektriskā strāva. Tas bija īsts brīnums. Tā bija pēdējā reize, kad es jutu sāpes.”

„Vingrinājumu izpildīšanas laikā toksīni no manas ievainotās galvas izgāja caur kaklu. Mani nervi sakņojās un saauga, es sajutu siltumu, jūtot, ka atveseļojos.

Tagad es ar tīru, mierīgu apziņu un veselu ķermeni esmu atgriezusies iepriekšējā dzīvē, un vienpadsmit gadu laikā man pat ne reizi nav sāpējusi galva. Manas agrākās problēmas saistībā ar sirdi un citas kaites arī pazuda. Par lielu izbrīnu manam stomatologam, visi mani zobi atkal ir stingri ieauguši.”

Barbara paaugstina cilvēku izpratni par vajāšanām

Barbara piedalījās Bendigo pilsētas rātsnama restaurācijā.

Prestižajam darbam, atjaunojot Bendigo pilsētas rātsnama freskas un iekštelpu rotājumus, bija nepieciešami divi gadi. Visas griestu virsmas restaurācija prasīja lielu fizisko spēku un apņēmību, taču Barbara bez piepūles pārvietojās augšup un lejup pa augstajām sastatnēm.

Barbara Šafere vāc parakstus, lai palīdzētu apturēt Faluņgun vajāšanu Ķīnā.

Pirms trim gadiem Bendigo Magazine publicēja īpašu interviju ar Barbaru, kurā viņa atklāja, ka visu savu spēku ir saņēmusi no Faluņgun. Barbara stāstīja:

„Ja es nepraktizētu Faluņgun, tad nebūtu varējusi pabeigt šo projektu. Esmu sapratusi, ka tikai tad, ja asimilējamies ar Visuma īpašību „Īstenība Labestība Pacietība”, mūsu dzīve kļūs jēgpilna, piepildīta un veselīga. Atstumjot malā sliktās domas, es katru dienu uztveru kā dāvanu un nemeklēju vieglāko ceļu. Pateicoties tam, ka ik dienas izpildu vingrojumus, esmu neizsīkstošas enerģijas pilna. Lai ko es darītu, es cenšos būt līdzcietīga un uzmanīga pret citiem.

Zinot to, ka visi cieš, es skatos uz to, kas cilvēkos ir labs. Tas ir ļoti noderīgi. Faluņgun man ir svēts. Tā ir privilēģija - būt Dafa skolniekam. Tikai ar taisnām domām un rīcību es varu izteikt savu pateicību Skolotājam Li Hundži”.

Minghui.org interneta mājaslapā Barbara izlasīja satriecošu stāstu par Faluņgun praktizētāju Čeņ Aidžunu un viņa ģimeni. Septiņi ģimenes locekļi tika pakļauti vajāšanai, pieci no viņiem tika spīdzināti līdz nāvei. Viņu vienīgais noziegums bija spēcīga garīgā ticība „Īstenībai Labestībai Pacietībai”.

Barbaras glezna „Bezgalīgā pacietība”, kurā attēlota Faluņgun praktizētāja Čeņ Aidžuna spīdzināšana.

Praktizētāju nelokāmās ticības aizkustināta Barbara radīja eļļas gleznu „Bezgalīgā pacietība”, kurā attēloja Faluņgun praktizētāja Čeņ Aidžuna spīdzināšanu. Ziemas salā miliči piesēja izģērbto Čeņ Aidžunu pie krusta, apbēra ar sniegu un pakļāva spīdzināšanai. Viņš tika nogalināts 33 gadu vecumā. Šī necilvēcīgā nežēlība satrieca daudzus izstādes apmeklētājus.

Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2014/11/23/147009p.html