Latvija: Filmas „Brīva Ķīna: drosme noticēt” demonstrācija Jēkabpilī

Pagājušo sestdien, 27. septembrī Jēkabpils pilsētas un tuvējo Līvānu iedzīvotājiem Jēkabpils pilsētas bibliotēkas Izstāžu un tikšanās zālē bija iespēja noskatīties dokumentālo filmu „Brīva Ķīna: Drosme noticēt”, kura ir tikusi demonstrēta daudzos starptautiskos kino festivālos, kā arī daudzu valstu parlamentu un kongresu ēkās, tostarp ASV, Eiropas Savienībā, Kanādā, Japānā un Zviedrijā.

Pirms filmizrādes pasākuma vadītāja pastāstīja skatītājiem, ka filma ir tapusi sadarbībā ar „New Tang Dynasty” televīziju, kas ir vienīgā ķīniešu valodā raidošā televīzija, kas bez cenzūras pārraida notiekošo Ķīnā. Filmu uzņēmis pazīstamais dokumentālo filmu režisors un filmas „Tibeta: Ārpus bailēm" producents Maikls Perlmans. 2012. gadā tapusī filma „Brīva Ķīna: Drosme noticēt” ir tikusi godalgota vairākos starptautiskos filmu festivālos, tostarp American Insight Free Speech Film Festival 2012 un 45th WorldFest Houston International Film Festival 2012. Šajā darbā režisors atklāj Faluņgun vajāšanas. Filma stāsta par diviem Faluņgun praktizētājiem, kuri savas ticības dēļ Ķīnā ir tikuši apcietināti un vajāti. Tajā ietverts arī jautājums par šaušalīgo orgānu izņemšanu dzīviem Faluņgun praktizētājiem, un par to, kā šīs vajāšanas ietekmē tūkstošiem nevainīgu ķīniešu dzīvi. Lai gan filmas sižets koncentrēts galvenokārt uz stāstu par diviem praktizētājiem, filma atklāj komunistiskās diktatūras tumšo un ļauno pusi. Filmā no dažādiem skatupunktiem aplūkotas Ķīnas komunistiskā režīma īstenotās Faluņgun vajāšanu formas, tostarp ieslodzījums, spīdzināšana, smadzeņu skalošana, piespiedu darbs, orgānu izņemšana un interneta cenzūra, piedāvājot skatītājam plašu ieskatu par cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā.

Pēc ievadrunas tika demonstrēta filma.

Foto: Ritvars Vītols.

Pēc filmas noskatīšanās atsaucīgie un diskusijai atvērtie skatītāji nesteidzās doties prom, viņi pakavējās zālē, lai savā starpā apspriestu redzēto. Vairāki teica, ka filma ir palīdzējusi dziļāk izprast Faluņgun praksi un vajāšanu nopietnību.

Viena sieviete salīdzināja latviešu tautas tradīcijas ar ķīniešu tautas tradīcijām. Viņa teica: „Latvieši savu garīgo tīrību uztur dziedot, bet ķīnieši to dara nodarbojoties ar tādām pilnveidošanās praksēm, kā Faluņgun.”

Kādu Jēkabpils pilsētas pašvaldības darbinieci filma aizkustināja gandrīz līdz asarām. Pēc filmas viņa dalījās savās pārdomās: „Cik mēs tomēr esam laimīgi, ka dzīvojam zemē, kur varam brīvi izteikties, iet kur gribam un darīt ko vēlamies.” Beigās viņa teica, ka ir izdarījusi savu izvēli un turpmāk centīsies vairs nepirkt Ķīnā ražotas preces.

Diskusijas laikā, kāda gados vecāka kundze atcerējās gadījumu, ko viņai pastāstīja paziņas, kas bijuši Ķīnā. Ceļotāji no Rietumiem Ķīnas pierobežā tuksnesī sastapuši ļoti slimu ķīniešu meiteni, kuru viņas ģimene tur bija atstājusi nomirt. Kad ceļotāji piedāvāja aizvest viņu atpakaļ uz mājām viņa atteicās, sakot, ka ģimenei nav tādas naudas, lai viņu ārstētu, un pēc viņas nāves vecāki pat nevarētu atļauties viņu apglabāt. Kundze pauda sašutumu par to, ka Ķīnā cilvēku morāle ir tik šausmīgi pagrimusi.

Pēc šī stāsta viena no pasākuma organizatorēm dalījās savā izpratnē par to, kas šobrīd notiek Ķīnā. Viņa teica, ka Ķīnas civilizācija ir ļoti sena, ķīniešu tautai ir ļoti senas un dziļas tradīcijas, kas balstītas budisma, konfūcisma un Dao mācībās. Pirms komunistu nākšanas pie varas, ķīnieši bija nācija ar augstām morāles vērtībām un tikumību. Tagad ķīniešu tauta cieš, jo komunistiskais režīms ir sagrāvis šīs garīgās vērtības un smagās dzīves nomāktie cilvēki vairs nespēj atšķirt labu no ļauna. Šī paša iemesla dēļ Ķīnā ir tikusi pieļauta Faluņgun vajāšana un tādas zvērības, kā orgānu izņemšana dzīviem cilvēkiem. Taču Ķīnai ir cerība uz gaišu nākotni, kas iespējama tikai atbrīvojoties no komunistiskās partijas smacējošās tirānijas.