2014. gada 11. jūlijā Itālijas Parlamentā pirmo reizi notika simpozijs, kurā tika apspriesti ar transplantācijas ētiku saistīti jautājumi. Ārsti, juristi un politiķi nosodīja Ķīnas režīma noziegumus – piespiedu orgānu izņemšanu un aktīvi apsprieda iespēju uzlabot likumdošanu, lai izbeigtu šos noziegumus pret cilvēci.
Nākamajā dienā par šo notikumu ziņoja lielākā Itālijas nacionālā raidorganizācija Rai News, kas pieder Ekonomikas un Finanšu ministrijai.
Rakstā tiek citēts senatora Romani teiktais par to, ka nepieciešams pieņemt likumus, lai cīnītos pret nelikumīgo orgānu izņemšanu. Pēc viņa domām, labākais veids kā to apturēt, ir ieviest un piemērot bargus sodus.
  |
| Rai News interneta mājaslapā publicētā raksta ekrānuzņēmums. |
Turpinājumā raksta „Pret starptautisko cilvēku orgānu tirdzniecību. Cilvēkam ir tiesības tikt izglābtam, taču ne par katru cenu” tulkojums latviešu valodā.
„Atbilstoši savām spējām un saprašanai palīdzēšu slimajiem, bet atturēšos no ļaunuma un netaisnības” (citāts no Hipokrāta zvēresta). Romā noticis pirmais nacionālais simpozijs par jautājumiem, kas saistīti ar transplantācijas ētiku.
Karla Trofoletti
2014. gada 12. jūlijā
„Jūs jautājāt no kurienes ir šie orgāni?”
„Vienīgais ko es zinu ir tas, ka tagad es varu audzināt savus bērnus,” Dr. Jakobam Lavi no lielākā medicīnas centra Izraēlā Sheba (Telhašomeras slimnīca) teica pacients, kuram Ķīnā nesen bija veikta orgāna transplantācijas operācija.
Ar šiem vārdiem Romā tika atklāts pirmais medicīnas ētikas jautājumiem veltītais simpozijs. Deputātu palātā politiķiem pievienojās medicīnas speciālisti, lai kopīgiem spēkiem rastu konkrētas atbildes uz jautājumu, kā apturēt starptautisko orgānu tirdzniecību. Viņi apsprieda arī jautājumu par ētiku sabiedrībā, kur cilvēka tiesības un dzīvību un neaizskaramību apdraud neētiska [orgānu izņemšanas] prakse un jaunas „kanibālisma” formas.
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem, viena piektdaļa no visām 70 000 orgānu transplantācijas operācijām pasaulē tiek veikta īstenojot orgāna pirkšanu un pārdošanu. PVO aicina valstis veikt pasākumus, lai aizsargātu nabadzīgākās un neaizsargātākās iedzīvotāju grupas, un pievērst lielāku uzmanību problēmām, kas saistītas ar cilvēka audu un orgānu starptautisko tirdzniecību.
Šajā sakarā Itālijas Senāts pirms četriem mēnešiem pieņēma rezolūciju, aicinot valdību vērsties pret piespiedu orgānu izņemšanu Ķīnā, kuras pastāvēšanu, veicot neatkarīgu izmeklēšanu par orgānu izņemšanu Faluņgun praktizētājiem, ir pierādījis 2010. gada Nobela Miera prēmijas kandidāts advokāts Deivids Matass.
Pacienti no Eiropas, tāpat kā no citām valstīm, ceļo uz Ķīnu pēc orgāniem, jo tur vidējais orgāna gaidīšanas laiks ir 1-2 nedēļas, kamēr Eiropā atbilstošs orgāns ir jāgaida vairākus gadus.
Liecinieki un pierādījumi apstiprina, ka desmitiem tūkstošu orgānu tiek iegūti nelikumīgā ceļā – tos piespiedu kārtā izņem sirdsapziņas gūstekņiem. 2006. gada jūlijā Deivids Matass un bijušais Kanādas valsts sekretārs Āzijas un Klusā okeāna reģionā Deivids Kilgors publicēja 140 lappuses garu izmeklēšanas ziņojumu, kurā viņiem ar „nožēlu nākas secināt, ka šie apgalvojumi ir patiesi”.
Ķīna piedāvā pasaulei drausmīgu un savā ziņā unikālu „transplantācijas tūrismu,” un šī problēma var skart katru no mums. Veselības tūrisms ir dzimis civilizētajās valstīs, un tie, kuri mūsu Rietumeiropas valstīs to var atļauties, sāk pirkt „rezerves daļas”.
Pastāv labi strukturētas organizācijas, līdzīgas tām, kas nodarbojas ar bērnu vai vergu tirdzniecību, kurās iesaistīti daudzi dalībnieki – dīleris (starpnieks), ārsts, kas veic orgāna izņemšanu un daudzi citi.
„Mums ir jāmudina pasaule rīkoties,” saka Veselības komisijas locekle, senatore Ivana Simeoni. „Mums ir izdevies pieņemt rezolūciju, aicinot visu Eiropas Savienības organizāciju diplomātus iesaistīties šīs problēmas risināšanā, jo Ķīnā orgānu dēļ cilvēki joprojām tiek nogalināti.”
Veselības aprūpes komisijas viceprezidenta, senatora Mauricio Romani parakstītais likumprojekts ir vēl viens solis ceļā uz to, lai apturētu nelikumīgās orgānu tirdzniecības attīstību.
„Likumprojekts paredz transplantācijai paredzētu cilvēku orgānu nelikumīgu tirdzniecību pielīdzināt cilvēku tirdzniecībai,” teica Romani. Tas atzīst par vainīgām visas iesaistītās puses – donorus, organizatorus, ķirurgus, kuri veic transplantāciju, tos, kuri veic pētījumus, un pat tos, kuri pērk orgānus.”
Senators Romani, kurš pirms iesaistīšanās politikā strādāja par ārstu, teica, ka vēlas apturēt orgānu tirdzniecību, palielinot sodus. Tā kā tas var aizņemt sešus gadus, viņš lūdza paaugstināt cietumsodu no 8 līdz 22 gadiem, lai apturētu noziedzīgo orgānu tirdzniecības procesu.
„Veselības aprūpes komisijas locekļi vienbalsīgi piekrīt piedāvātajam likumprojektam. Tieslietu komiteja atlika tā apstiprināšanu, jo vēlējās dzirdēt manu viedokli. Tur būs dažas izmaiņas, taču likumprojekts tiks apstiprināts 24. jūlijā,” apliecināja Romani.
Taču ar to vien, ka ir šie likumi, nav pietiekami, lai novērstu orgānu tirdzniecību. Tik ilgi, kamēr būs pieprasījums un piedāvājums, nekas nemainīsies. Mums ir nepieciešama kultūras revolūcija. Lai izskaustu pieprasījumu melnajā tirgū ir jāattīsta ziedošanas kultūra. Romas Universitātes Tor Vergata slimnīcas transplantācijas ķirurģijas nodaļas galvenais ārsts Alesandro Anselmo apliecināja, ka Itālijā pastāv oficiāla [orgānu ziedošanas] sistēma ar ļoti specifiskiem noteikumiem, kura darbojas perfekti.
„Viss balstās uz ziedojumiem. Bez donora nevar notikt transplantācija. Bet kas ir potenciālie donori? Tie, kam ir diagnosticēta smadzeņu nāve, tas ir galvas trauma, smadzeņu asiņošana, išēmiskā hipoksija. Ir jābūt pārliecinātiem par smadzeņu nāvi,” apgalvo Dr. Alesandro Anselmo.
Piekrišana ziedot orgānu ir divpusēja, un ģimenes locekļi tiek aicināti piedalīties lēmuma pieņemšanā. Mēs nestrādājam vadoties pēc principa - klusēšana nozīmē piekrišanu. Mūsu sistēmā nepastāv favorītisms un nepastāv naudas apmaiņa. Tomēr Itālijā tiek apmierināts tikai katra trešā cilvēka pieprasījums, transplantātu gaidītāju sarakstā ir 9 000 cilvēku. Orgānu ziedošanas procents Itālijā ir aptuveni 22%, kas ir nedaudz augstāks par Eiropas vidējo rādītāju 16,9%. Taču lielākā daļa orgānu tiek iegūti no mirušiem cilvēkiem. Dzīvu donoru orgānu pārstādīšana, kā tas notiek Amerikā, kur iedibināta orgānu ziedošanas prakse un kur orgānu ziedošanas sistēmas ietvaros tiek pārstādīti 17 000 orgānu, pie mums notiek reti. Pat Eiropā šos procents ir zems.
ASV ir radīta savstarpējās apmaiņas ķēde gadījumā, ja starp donoru un recipientu pastāv nesaderība. Tur tiek veikti pētījumi, kā, izmantojot cilmes šūnas, atjaunot bojāto orgānu. Zinātniskā fantastika? Varbūt. Ir skaidrs, ka nākotnē orgāni būs nepieciešami arvien lielākam skaitam cilvēku un tādēļ parādīsies jauni noziegumi. Eiropā un Amerikā pastāv stingri noteikumi, taču cilvēka dabā ir tos pārkāpt. Šī iemesla dēļ ir ļoti svarīgi nosodīt orgānu tirdzniecību un ievērot medicīnas ētiku.
2008. gadā tika pieņemta „Stambulas deklarācija”, taču ne visas valstis ir atzinušas šos noteikumus. Globalizācijas procesā viss mainās un pastāv vairāki veidi, kā iegūt orgānus. Mēs zinām, ka orgānu transplantācija ir saistīta ar lielu naudas plūsmu. 2005. gadā Ķīna atzina tur pastāvošo orgānu izņemšanu uz nāvi notiesātajiem ieslodzītajiem. Ķīnā donorus neciena – tos nogalina. 2007. gadā Ķīnā tika izstrādāts likums, kurš regulētu transplantāciju, taču tas netika ieviests.
Pagājušā gada novembrī Starptautiskās transplantācijas biedrības pārstāvji tikās ar Ķīnas veselības ministru un aicināja Ķīnu apturēt piespiedu orgānu izņemšanu, bet rezultāts ir tāds, ka 2014. gada martā Ķīna tikai pievienoja brīvprātīgos ziedojumus savai piespiedu orgānu izņemšanas sistēmai. Mums ir jāpārtrauc šie noziegumi.
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.
vairāk ...