Skarbie apstākļi Dzjansu provinces Čandžou ieslodzījuma centrā

Uzraugi Čandžou ieslodzījuma centrā ir ļoti cietsirdīgi. 2001. gadā viņi līdz nāvei nomocīja Faluņgun praktizētāju Džou Fenliņas kundzi, kad, pieķēdējuši viņas rokas un kājas pie dēļa, pakļāva Džou kundzi piespiedu barošanai. Viņa nomira 32 gadu vecumā.

Kad es tiku nelikumīgi ieslodzīta Čandžou ieslodzījuma centrā, es kļuvu par viņu pretīgo noziegumu liecinieci.

Piespiedu darbs

Čandžou ieslodzījuma centrā ir piecas nodaļas. Trešajā nodaļā tiek turētas sievietes. Ieslodzītie visās nodaļās nodarbojas ar diožu pulēšanu. Parasti ieslodzīto darbadiena sākas sešos no rīta un turpinās līdz deviņiem vai vienpadsmitiem vakarā. Brokastīm un vakariņām tiek atvēlētas tikai piecas minūtes, un tur nav paredzēti nekādi pārtraukumi, lai izmantotu tualeti vai padzertos ūdeni.

Čandžou ieslodzījuma centrs uz visu gadu ir noslēdzis līgumu ar Jiaxin and Xinghai Electronics Co., Ltd. par diožu dažāda veida apstrādi.

Ja apstrādāto diožu kvalitāte neatbilst standartam un tās atsūta atpakaļ uz centru, uzraugi soda ieslodzītos, kuri tās izgatavoja. Ieslodzītos piespiež sēdēt uz sola no 7.00 rītā līdz 21.30 vakarā nedēļu vai pat mēnesi. Pēc tik ilgas sēdēšanas viņi vairs nespēj normāli staigāt. Viņiem nav ļauts iet dušā un no smagās spīdzināšanas viņi bieži vien ir tuvu nāvei.

Katram ieslodzītajam dienā ir jānopulē 10 kilogrami diožu. Tas, ka viņu pirksti asiņo, locītavas ir uztūkušas, nagi nokrīt, un āda uz rokām lobās, netiek ņemts vērā.

Ieslodzījuma centrā ikdienas tiek rīkotas diožu pulēšanas „sacensības”. Divus ieslodzītos, kuri dienas laikā ir izgatavojuši vismazāk diožu, piespiež strādāt vēl divas papildus maiņas. Viņiem nākas strādāt stāvot kājās un gulēt tikai trīs vai četras stundas. Katrs ieslodzītais izmisīgi cenšas strādāt pēc iespējas ātrāk, lai tikai nepaliktu viens no šiem diviem pēdējiem. Taču, lai arī kā ieslodzītie necenstos, vienmēr ir divi, kuri ir bijuši vislēnākie.

Ieslodzītie saka: „Dienā mēs dzīvojam trako mājā, bet naktī guļam šķūnī.”

Briesmīgi dzīves apstākļi

Vienā nodaļā, kur atrodas tikai 13 gultas dzīvo 20 līdz 27 ieslodzītie. Sanitārie apstākļi nodaļā arī ir ļoti slikti. Ieslodzītajiem nav ļauts mazgāt savas segas, tāpēc tās briesmīgi smird. Ieslodzītie, kuri guļ uz grīdas, atrodas sliktākos apstākļos kā cūkas vai suņi. Četriem cilvēkiem jāguļ uz vienu kvadrātmetru liela laukuma. Viņiem jāsaspiežas kopā tik cieši, ka nav iespējams pagriezties. Naktīs viņi bieži kaujas, jo traucē viens otram izgulēties.

Papildus tam, ka ieslodzītie ir spiesti strādāt drudžainā tempā, pirmās nepieciešamības priekšmeti un pārtikas produkti, kuri tiek pārdoti ieslodzījumu centrā, maksā divreiz dārgāk nekā lielveikalos. Konservētas olas ar paaugstinātu svina saturu centrā maksā 1,8 juaņas (1), kamēr kvalitatīvas olas lielveikalā maksā tikai 1,2 juaņas. Salvešu komplekts centrā maksā 0,8 juaņas, bet citās vietās tikai 0,4 juaņas.

Pret ieslodzītajiem izturas nežēlīgi, neraugoties uz to, ka ieslodzītie pelna naudu aizturēšanas centram. Ieslodzītos baro sliktāk par cūkām, viņiem dod vārītus dārzeņus, aļģes, diedzētas pupas, tofu un redīsus, un to visu gatavo bez eļļas. Brokastīs dod ūdeņainus rīsus un dažus gabaliņus bojātu redīsu. Ieslodzītos, kuri sūdzas, ar rokudzelžiem pieslēdz pie dēļa vai piekar pie stieņa. Par to, ka praktizētāja Huan Veņcjiņa protestēja pret šādu attieksmi, viņu aiz rokām un kājām pieslēdza pie dēļa. Visizplatītākais sodīšanas paņēmiens centrā ir miega liegums.

1. „Juaņa" – naudas vienība Ķīnā; 500 juaņas – Ķīnas pilsētas strādnieka vidējā mēneša izpeļņa.

Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2014/6/5/1518p.html