Attiecībā uz šīm vajāšanām katrs no mums izdara izvēli, arī plašsaziņas līdzekļi

7. janvāra rītā bagāts Ķīnas uzņēmējs, kura vārds saistīts ar mēģinājumu nopirkt New York Times, noturēja dīvainu preses konferenci. Reportieri bija uzaicināti, lai uzklausītu viņa nodomu nopirkt leģendāro laikrakstu, taču preses konferences turpinājumā viņš pievērsās Faluņgun nomelnošanai.

Vairāk nekā 20 ASV plašsaziņas līdzekļi uzķēra šo stāstu, atspoguļojot to no dažādiem viedokļiem:

Wall Street Journal koncentrējās tikai uz biznesa aspektu, pat nepieminot Faluņgun vai 2001. gada janvārī notikušo pašsadedzināšanos Tiaņaņmeņas laukumā.

9. janvāra Forbes publikācijā uzņēmēja stāsts tiek pieņemts par baltu patiesību. Kaut arī rakstā galvenokārt tika runāts par Čeņa nodomu attiecībā uz New York Times, tā pēdējā rindkopā bija teikts, ka divas sievietes, kurām Čeņs grasījās ziedot naudu, bija pašsadedzināšanās aktā cietušas Faluņgun praktizētājas. Rakstā apgalvots, ka tagad abas sievietes „atmasko” Faluņgun.

Vēlāk, tajā pašā dienā raksts tika papildināts ar vēl vienu teikumu: „Ņujorkas Faluņ Dafa informācijas centra pārstāvis Erpin Džans noliedz šo stāstu, norādot, ka Faluņgun mācība nepārprotami aizliedz nogalināšanu un pašnāvību.”

Associated Press publicēja ziņu, kurā galvenokārt koncentrējās uz „pašsadedzināšanās upuriem”. Aģentūra tomēr norādīja, ka Ķīnas varas iestādes ir izstādījušas upurus apskatei žurnālistiem, un Tiaņaņmeņas laukuma incidents ir kļuvis par galveno elementu Ķīnas varas iestāžu kampaņā, lai attaisnotu Faluņgun praktizētāju apspiešanu. Šo ziņu pārpublicēja vairāki plašsaziņas līdzekļi, tādi kā Washington Post, philly.com un Sacramento Bee.

Pēc Associated Press ziņas pārpublicēšanas, Sacramento Bee informēja par diviem Faluņ Dafa informācijas centra paziņojumiem: „Faluņ Dafa informācijas centra komentārs par Čeņ Guanbiao preses konferenci” (7. janvāris) un „Faluņ Dafa informācijas centrs: Vai Ķīnas režīmam izdevās maldināt Ņujorkas mēdijus?” (9. janvāris)

Citi plašsaziņas līdzekļi publicēja paši savus stāstus, gan ziņojot par pašsadedzināšanās upuriem, gan neitralizējot tos ar Faluņgun praktizētāju paziņojumiem par to, ka pašsadedzināšanās bija inscenēta, bet tās upuri no Ķīnas valdības puses ir tikuši piemuļķoti un izmantoti. New York Times šajā sakarā nepublicēja neko.

Izvēle starp divām versijām

Būtībā pastāv divas šī stāsta versijas: saskaņā ar pirmo versiju pašsadedzināšanās bija Ķīnas valdības inscenēts triks, lai 2001. gada janvārī attaisnotu Faluņgun praktizētāju vajāšanas un desmit gadus vēlāk tas atkal tiek izmantots šim pašam mērķim. Otra ir Ķīnas valdības versija, kas apgalvo, ka pašsadedzināšanos ir organizējuši Faluņgun sekotāji, lai pievērstu sev uzmanību un paustu protestu. Associated Press publikācija sliecas uz ĶKP versijas pusi.

Ir acīmredzams, ka tikai viena šī stāsta versija var būt patiesa. Tādā gadījumā, kurš melojot iegūs vairāk – Faluņgun praktizētāji vai ĶKP?

Ja melotu Faluņgun praktizētāji, tad šādi rīkojoties, viņi nepārprotami pārkāptu paši savus principus. Ar ko tas ir izskaidrojams, ka, izņemot šo lielo šovu Tiaņaņmeņas laukumā, 14 gadu laikā kopš vajāšanu sākuma, Faluņgun praktizētāju vidū nav notikusi neviena pašsadedzināšanās vai jebkāda cita protesta forma, kas kaut attāli būtu saistīta ar vardarbību.

Faluņgun popularitāte un galvenais spēks sakņojas tā uzskatu sistēmā, kas pilnīgi noteikti aizliedz jebkāda veida nonāvēšanu, ieskaitot pašnāvību. Mudināšana uz šādu rīcību, tās atbalstīšana vai pat klusējoša šādas rīcības pieļaušana būtu pretrunā visam tam, kam tic Faluņgun praktizētāji.

Un patiešām, ja tā būtu Faluņgun praktizētāju iniciēta akcija, vai tad citi praktizētāji neizrādītu savu piekrišanu un nesekotu šim piemēram, līdzīgi kā tie 120 tibetiešu mūki, kuri kopš 2011. gada ir veikuši pašsadedzināšanās aktus?

Taču realitāte ir pilnīgi pretēja. Faluņgun šo incidentu nekavējoties atmaskoja kā valdības triku, ar kura palīdzību noskaņot sabiedrības viedokli pret Faluņgun.

Neapšaubāmi, „pašsadedzināšanās incidents” patiešām bija propagandas triks, bet tas bija ļoti efektīvs. Ar šīs viltības palīdzību pret Faluņgun izdevās noskaņot miljoniem Ķīnas pilsoņu. Daudzus gadus Ķīnas valsts kontrolētie plašsaziņas līdzekļi atkal un atkal pārraidīja ar „pašsadedzināšanās” incidentu saistīto propagandu. Gadsimtiem ilgi despoti un tirāni labi zināja, ja melus atkārto atkal un atkal, cilvēki galu galā sāk tiem ticēt.

Neatkarīgu novērotāju teiktais par „pašsadedzināšanos”

Turpinājumā minēti dažu zinātnieku un cilvēktiesību organizāciju teiktais attiecībā uz viņu veikto pašsadedzināšanās incidenta izmeklēšanu:

„Faluņgun pārstāvji ārpus Ķīnas nekavējoties apstrīdēja no kontinentālās Ķīnas nākušo paziņojumu patiesumu. Viņi atkal un atkal uzstāja uz to, ka Li Hundži darbi un Faluņgun prakse neatbalsta vardarbību – vienalga, vai tā būtu vardarbība pret citiem, vai pret sevi.”

Kanādas reliģijas zinātņu profesors Deivids Ounbijs, kurš ir sarakstījis vairākas grāmatas un rakstus par Faluņgun.

„Valdības stāsts par pašsadedzināšanos bija pretrunu pilns. Tai skaitā ir fakts, ka Fa-luņgun mācība aizliedz vardarbību un pašnāvību, videokadri, kuros pašsadedzināšanās upuri redzami nepareizās meditācijas pozās, un „Washington Post” žurnālista Filipa Pana veiktā izmeklēšana, kurš neatrada pierādījumus tam, ka laukumā mirusī sieviete jelkad būtu praktizējusi Faluņgun.”

Sāra Kuka, Freedom House vecākā analītiķe

„Režīms norāda uz šķietamo pašsadedzināšanās incidentu Tjaņaņmeņ laukumā, kurš notika 2001. gada 23. janvārī.... Tomēr mēs esam ieguvuši šī incidenta video, kas pēc mūsu domām pierāda to, ka valdība pati ir inscenējusi šo notikumu.”

Starptautiskās Izglītības attīstības organizācijas paziņojums Apvienoto Nāciju Orga-nizācijā. Cilvēktiesību veicināšanas un aizsardzības apakškomisijas 53. sesija.

„Zīmīgi ir tas, ka viena no CNN producentēm, kura atradās tikai 50 metru attālumā, teica, ka bērnu viņa tur vispār nav redzējusi (tas ir pretrunā notikuma versijai, kuru translēja Ķīnas valsts televīzija)”.

Denijs Šekters, plašsaziņu līdzekļu analītiķis no Ņujorkas.

Mēs visi izdarām izvēli

Katram Rietumu plašsaziņas līdzekļu reportierim un redaktoram, atšķirībā no viņu kolēģiem Ķīnā, ir izvēles iespēja, kurai no versijām ticēt un kuru no tām sniegt saviem lasītājiem. Vai jūs izvēlēsieties atkārtot melus, vai palīdzēt vajāšanu upuriem celt gaismā patiesību?

Šo vajāšanu rezultātā tik daudziem cilvēkiem ir nodarīts neatgriezenisks ļaunums, un simtiem tūkstošu dzīvību joprojām draud briesmas. Vajāšanas, kuru vārdā nogalināti tūkstoši, sakropļoti desmitiem tūkstošu, atņemta brīvība simtiem tūkstošu, kuru vārdā cenšas atņemt ticības brīvību simts miljoniem, ir balstītas uz visaptverošiem meliem gan Ķīnā, gan ārpus tās.

Labākais veids kā pretdarboties šīm vajāšanām, ir melu atmaskošana pašos pamatos. Un kas gan to izdarīs labāk par plašsaziņas līdzekļiem? Mēs aicinām jūs visus rūpīgi izanalizēt šos traģiskos notikumus, uzdot jautājumus, izlemt kurš saka patiesību, un atbilstoši rīkoties.

Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2014/1/10/144275p.html