ANO Cilvēktiesību padomes sesijā Kanāda ierosina apspriest jautājumu par orgānu izņemšanu

ANO Cilvēktiesību padomes 25. kārtējās sesijas laikā 2014. gada 12. martā Kanādas valdība ierosināja apspriest jautājumu par valsts sankcionēto orgānu izņemšanu Ķīnā.

Kanādas pārstāve ANO Anne-Tamāra Lorre (pa labi) izvirza jautājumu par orgānu izņemšanu un Faluņgun vajāšanu.

ANO Cilvēktiesību padomes sesijā Kanādas pārstāve ANO Anne-Tamāra Lorre paskaidroja, ka reliģiskās brīvības situācijas uzlabošana un tās aizstāvēšana ir viena no Kanādas ārpolitikas prioritātēm.

12. martā ANO Cilvēktiesību padomes oficiālajā preses relīzē bija publicēta viņas runa: „Kanāda joprojām pauž nopietnas bažas par dažādās pasaules daļās vajāto reliģisko kopienu smago stāvokli, kur aiz valdības ierobežojumu vai ekstremāla sociālā naidīguma cilvēki savas ticības dēļ ir kļuvuši par vajāšanu mērķi. Mūs joprojām uztrauc tas, ka Faluņgun praktizētāji un citu reliģiju sekotāji Ķīnā tiek vajāti. Turklāt ziņojumi par to, ka orgānu transplantācija notiek bez labprātīgas un apzinātas donora piekrišanas, ir ļoti satraucoši.”

Uz nāvi notiesāto ieslodzīto izmantošana pilnībā neizskaidro visu orgānu izcelsmi

Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) amatpersonas, kā parasti, noliedza piespiedu orgānu izņemšanu. Tomēr viņi nespēja izskaidrot lielo transplantēšanai pieejamo orgānu skaitu Ķīnā.

Honkongas laikrakstā Ming Pao 12. martā publicētajā rakstā teikts, ka bijušais Ķīnas veselības ministrs Huan Dzjefu ir apliecinājis, ka uz nāvi notiesātie ieļodzītie joprojām „ziedo” savus orgānus bez viņu pašu, vai viņu ģimenes piekrišanas. Viņš arī teica, ka ar šiem „ziedojumiem” ir saistīts ļoti šaurs ārstu loks, tiesas un bruņotā milicija, tāpēc to ir grūti pierādīt.

Lai gan uz nāvi notiesātie ieslodzītie patiešām var būt transplantācijas orgānu avots, taču uz nāvi notiesāto skaits neizskaidro lielo orgānu transplantācijas operāciju skaitu Ķīnā.

Bijušais Kanādas diplomāts un prokurors Deivids Kilgors un slavenais starptautisko cilvēktiesību advokāts Deivids Matass kā neatkarīgie izmeklētāji ir secinājuši, ka laika posmā no 2001. –2005. gadam Ķīnā ir tikuši pārstādīti 41 500 neidentificētas izcelsmes orgānu. Ņemot vērā citus ar to saistītus pierādījumus, viņi paziņoja, ka šo orgānu avotu spēj izskaidrot tikai tikpat liels ieslodzīto Faluņgun praktizētāju skaits, kuri tiek izmantoti kā dzīvu orgānu banka.

Pasaulē pieaug nosodījums

Aizvien pieaugošais starptautiskās sabiedrības atbalsts ir bijis par iemeslu tam, ka valstis visā pasaulē ir veikušas pasākumus, lai nosodītu šīs zvērības un atturētu savus pilsoņu no tālākas līdzdalības šajā noziegumā.

2014. gada 5. martā Itālijas Senāta Cilvēktiesību komisija vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, aicinot Itālijas valdību izmantot diplomātiskos un citus kanālus, lai uzsāktu rūpīgu izmeklēšanu par orgānu transplantācijas situāciju Ķīnā. Rezolūcija aicina Ķīnas komunistisko partiju nekavējoties atbrīvot ieslodzītos sirdsapziņas gūstekņus, tostarp Faluņgun praktizētājus.

2014. gada 26. februārī Ilinoisas štata Pārstāvju palāta pieņēma rezolūciju, kurā aicina „ASV valdību un ASV prezidentu izmeklēt orgānu transplantāciju Ķīnā un veikt nepieciešamos pasākumus, lai izbeigtu šo atbaidošo orgānu izņemšanas praksi dzīviem Faluņgun praktizētājiem.”

2013. gada 12. decembrī Eiropas Savienības Parlamenta pieņemtajā rezolūcijā tiek „paustas dziļas bažas par pastāvīgajiem un ticamajiem ziņojumiem par sistemātisko, valsts sankcionēto orgānu izņemšanu no ieslodzītajiem, kuri tiek turēti apcietinājumā viņu pārliecības dēļ un kuri nav devuši tam savu piekrišanu.”
Rezolūciju kopīgi ierosināja 56 Eiropas Parlamenta locekļi no četrām politiskajām partijām.

Rezolūcija aicina ES un tās dalībvalstis publiski nosodīt orgānu transplantācijas pārkāpumus Ķīnas Tautas Republikā (ĶTR) un palielināt to iedzīvotāju izpratni šajā jautājumā, kuri dodas uz Ķīnu. Tā arī aicina ES veikt pilnīgu un pārredzamu izmeklēšanu par orgānu transplantācijas praksi ĶTR.

Parlaments uzsver, ka Ķīnas plāns pakāpeniski pārtraukt orgānu izņemšanu ieslodzītajiem „tikai līdz 2015. gadam” nav pieņemams, un aicina Ķīnu „nekavējoties izbeigt orgānu izņemšanas praksi no ieslodzītajiem, kuri tiek turēti apcietinājumā viņu pārliecības dēļ, kā arī no reliģisko un etnisko minoritāšu grupu pārstāvjiem”.

Kanādas Parlamenta deputāts, Liberāļu partijas pārstāvis un bijušais Kanādas tieslietu ministrs Irvins Kotlers 2014. gada 28. februārī aicināja izslēgt Ķīnu no ANO Cilvēktiesību padomes, jo Ķīnas režīms ir iesaistīts plaši izplatītos un sistemātiskos cilvēktiesību pārkāpumos, tostarp orgānu izņemšanā dzīviem Faluņgun praktizētājiem.

Radiostacijas «Голос России» interneta mājaslapā 2014. gada 10. janvārī tika publicēts raksts „Vairāk nekā miljons cilvēku ir parakstījuši petīciju pret nelikumīgo orgānu izņemšanu Ķīnā”, kurš atspoguļoja pasaulē pieaugošo nosodījumu attiecībā uz orgānu izņemšanu Ķīnā.

Arī ASV Kongresā izskatīšanai ir iesniegta rezolūcija, kas nosoda plašā mērogā notiekošo piespiedu orgānu izņemšanu sirdsapziņas gūstekņiem, galvenokārt Faluņgun praktizētājiem.

Priekšvēsture

1999. gada 20. jūlijā Ķīnas komunistiskā partija uzsāka valsts mēroga Faluņgun vajāšanu. Savā izmisīgajā mēģinājumā apspiest Faluņgun, toreizējais KKP līderis Dzjan Dzemiņs izdeva virkni slepenu rīkojumu, tostarp „sagraut [Faluņgun praktizētāju] reputāciju, izputināt viņus finansiāli un iznīcināt fiziski”, „piekaut viņus līdz nāvei un uzskatīt to par pašnāvību” un „ kremēt, nenoskaidrojot viņu identitāti.”

3746 Faluņgun praktizētāju nāves gadījumi ir tikuši dokumentāli apstiprināti. Nāves gadījumi notikuši vairāk nekā 30 provincēs pašvaldību un autonomo prefektūru tiešā uzraudzībā.

Pirmo reizi par orgānu izņemšanu dzīviem Faluņgun praktizētājiem tika ziņots 2006. gadā. Šie noziegumi vēl nav tikuši pilnībā atklāti.

Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2014/3/17/145918.html