Washington Post ievadraksts: „Cilvēktiesības nedrīkst tikt uzskatītas par mazsvarīgām”

Nesen publicētajā Washington Post ievadrakstā ASV valdība tika paļauta kritikai par to, ka viceprezidenta Džo Baidena vizītes laikā Ķīnā tā nespēja atklāti izvirzīt apspriešanai cilvēktiesību jautājumu. Divpusējo sarunu laikā šis nozīmīgais jautājums netika skarts. Rakstā tika minēts Danielas Vanas piemērs, kura tāpat kā daudzi citi Ķīnā, ir cietusi no smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā.

Danielas tēvs Van Dživeņs tika arestēts 1999. gada jūlijā, kad Ķīnas komunistiskā partija uzsāka Faluņgun vajāšanu. Danielai toreiz bija 19 gadi. Tagad viņa ir 33 gadus veca, un kopš tā laika viņa savu tēvu nav redzējusi. 5. decembrī viņa liecināja par to ASV Kongresā notiekošajā uzklausīšanā „Atbrīvosim mūsu tēvus”.

Kongresā notiekošās uzklausīšanas laikā Daniela Vana aicina atbrīvot viņas tēvu. Mazais zariņš viņai rokā ir vienīgā lieta, ko viņa šo 15 gadu laikā ir saņēmusi no tēva. Kad Ķīnā sākās Faluņgun vajāšana, viņas tēvs, kurš ir Faluņgun praktizētājs, tika arestēts un notiesāts uz 16 gadiem cietumā.

Van Dživeņa kungs bija Faluņ Dafa izpētes institūta brīvprātīgā kontaktpersona Ķīnā un viens no nedaudzajiem Faluņgun praktizētājiem, kurš 1999. gada 25. aprīļa apelācijas laikā tikās ar Ķīnas premjerministru. Slēgtā tiesas sēdē viņš tika notiesāts uz 16 gadiem cietumā.

Jau vairāk nekā 10 gadus Van kundze cenšas glābt savu tēvu. Diemžēl viņa nav vienīgā, kura atrodas tik traģiskā situācijā. Jui Minhuja, kura strādā ar plašsaziņas līdzekļiem Londonā, arī aicina atbrīvot savus vecākus – Faluņgun praktizētājus.

2013. gada jūnijā Lielbritānijā notika starptautiskā mākslas izstāde „Īstenība, Labestība, Pacietība mākslā”. Jui Minhuja stāv pie gleznas „Bārenes skumjas”. Rokās viņa tur pastkarti ar sava tēva fotogrāfiju un pamatinformāciju par viņa vajāšanu. Pastkarte ir adresēta Mudaņdzjanas cietumam, kur ieslodzīts viņas tēvs.

Jui kundzes tēvs, bijušais Mudaņdzjanas pilsētas bibliotēkas mākslinieks – noformētājs Jui Dzunhajs pēdējos 12 gadus ir nelikumīgi ieslodzīts Heilundzjanas provinces cietumā par to, ka viņš praktizē Faluņgun. Viņas māte Van Meihuna arī ir Faluņgun praktizētāja. Viņa strādāja par vecāko inženieri un nu jau vairāk nekā 10 gadus atrodas ieslodzījumā Ķīnā.

2006. gadā piespiedu darba dēļ Jui kungs Mudaņdzjanas cietumā traumēja aci un kļuva par invalīdu. 2009. gadā, cenšoties panākt pilnīgi visu praktizētāju „pārveidošanu” (1), apsargi pastiprināja vajāšanas, pakļaujot Faluņgun praktizētājus spīdzināšanai. Tika ziņots, ka Jui kungu spīdzināja dažādos veidos, viņam neļāva gulēt, ziemas laikā Ziemeļaustrumķīnā izveda uz ielas un aplēja ar aukstu ūdeni u.c.

„Dzīvot bez tēva ir tik grūti,” uzklausīšanā teica Van kundze. „Bet tiem, kas tagad atrodas Ķīnā, ir vēl grūtāk.”

Daudzi bērni un jaunieši Ķīnā vajāšanu dēļ ir zaudējuši savu tēvu, māti vai arī abus. Viņu dzīve ir tik grūta, ka kāda pusaudze Li Cjincjina mēģināja izdarīt pašnāvību.

13 gadus vecā Li Cjincjina mācās Hepinas vidusskolā Dzjandzjiņas pilsētā, kas ir netālu no Čuncjinas. 9 gadu vecumā viņa zaudēja savus vecākus. 2000. gadā viņas tēvs nomira no slimības. 2001. gadā, nākamajā dienā pēc ķīniešu Jaunā gada viņas māte, vidusskolas skolotāja tika nomocīta līdz nāvei Dzjandzjiņas pilsētas smadzeņu skalošanas centrā. Cjincjinai nācās pārcelties pie sava tēvoča, un viņa bieži raudāja vecāku zaudējuma dēļ.

Skolā viņa jutās vientuļa. Faluņgun vajāšanu dēļ klasesbiedri no viņas vairījās. Cjincjina mēģināja izdarīt pašnāvību, iedzerot pesticīdus. Baidoties iesaistīties un ciest no komunistiskā režīma vajāšanām, kaimiņi, kuri atklāja, ka Cjincjina ir iedzērusi indi, neuzdrošinājās viņu glābt. Viņa izdzīvoja tikai tāpēc, ka pesticīdi izrādījās viltoti.

Kongresa loceklis Roberts Pitengers lūdza visām piecām praktizētāju meitām, kuras uzstājās uzklausīšanā „Atbrīvosim mūsu tēvus” pateikt vienu vārdu, kas ļautu ASV Kongresam un viņa kolēģiem vienmēr atcerēties šo svarīgo cilvēktiesību jautājumu. Vieni no šiem vārdiem bija „cerība” un „mīlestība”.

Danielas vārds bija „drosme”. „Drosme runāt patiesību”.

Jaunā sieviete pati ir drosmes simbols. Viņa pastāstīja Washington Post, ka tad, kad kultūras revolūcijas laikā viņas vectēvs tika piekauts līdz nāvei, viņas vecmāmiņa izvēlējās klusēt. Tagad cieš cita paaudze. Viņa ir apņēmības pilna turpināt iesākto un tic, ka labestība gūs virsroku.

1. „Pārveidot” – smadzeņu skalošanas un spīdzināšanas pielietošana, lai piespiestu praktizētāju atteikties no Faluņgun.

Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2013/12/9/143547p.html