Izstāde „Īstenība, Labestība, Pacietība mākslā” attīra cilvēku sirdis Pēterburgā

No 9. septembra līdz 4. oktobrim Sanktpēterburgā jau piekto reizi noritēja glezniecības izstāde „Īstenība, Labestība, Pacietība mākslā ”.

Pilsētas iedzīvotājiem un viesiem šī izstāde sniedza labu iespēju iepazīties ar Faluņ Dafa un uzzināt patiesību par Faluņgun vajāšanām Ķīnā. Lielākajai daļai izstādes apmeklētāju izveidojās pozitīvs priekšstats par Faluņ Dafa un viņi nosodīja nežēlīgās un ilgās represijas Ķīnā.

Izstādes ekspozīciju veidoja 40 mākslas darbi, kurus radījuši vairāk nekā desmit ķīniešu izcelsmes mākslinieki no Austrālijas, Kanādas, ASV, Taizemes, Taivānas un Japānas.

Dažādos savas dzīves periodos mākslinieki ir iepazinušies ar Faluņgun – senu sevis pilnveidošanas sistēmu, un tās vadošajiem principiem „Īstenība Labestība Pacietība". Nostājoties uz pilnveidošanās ceļa, viņi spēja uzlaboja savu garīgo un fizisko stāvokli. Tas viņiem palīdzēja paplašināt apkārtējās pasaules uztveri un rast atbildi uz mūžīgo jautājumu par dzīves un mākslas augstāko sūtību. Kolekcijas pirmā daļa atspoguļo šāda cilvēka, kurš ir aptvēris eksistences garīgos likumus un cenšas dzīvot saskaņā ar tiem, iekšējās pacilātības, miera un harmonijas stāvokli.

Mierīgās pilnveidošanās prakses pilnīgs pretstats ir Faluņgun sekotāju nežēlīgās represijas, kuras kopš 1999. gada joprojām turpinās Ķīnā – tās atspoguļo ekspozīcijas otrā daļa.

Reālie, gleznās attēlotie varoņi, kas aizstāv labestības ideālus, pārsteidz ar savu neticamo gara spēku. Vairāki mākslinieki, ieskaitot Džan Kuņluņu, savas pārliecības dēļ ir pārcietuši ieslodzījumu, spīdzināšanu un visas vajāšanu šausmas.

Šogad izstāde tika izrādīta divās mākslas galerijās Pēterburgas centrā. Izstādes tika atklātas svinīgā atmosfērā, atklāšanas ceremonijā runāja pazīstami cilvēktiesību aizstāvji un kultūras darbinieki. Viesiem demonstrēja dokumentālo filmu par izstādes radīšanu, kurā mākslinieki stāstīja par savām domām un idejām, kas pamudināja viņus izveidot šo izstādi.

Izstādes „Īstenība, Labestība, Pacietība mākslā” atklāšanā Sanktpēterburgā.

Visas nākamās dienas izstādes zāles bija apmeklētāju pilnas, ieradās arī ļoti daudz jauniešu.
Vairums šo jauniešu patiesi vēlējās parakstīt ANO adresētu petīciju ar aicinājumu veikt rūpīgu Faluņgun praktizētāju vajāšanas izmeklēšanu, lai pārtrauktu genocīdu Ķīnā.

Apmeklētāji ar interesi aplūko gleznas un klausās gidu stāstījumu.

Paužot sašutumu par cilvēktiesību pārkāpumiem un vajāšanu ticības dēļ, daudzi apmeklētāji izdarīja ierakstus Atsauksmju grāmatā.

Natālija Bessonova: „Gleznas atstāj spēcīgu iespaidu. Par to, kas notiek Ķīnā uzzināju pirmoreiz. Tas bija negaidīti. Grūti noticēt, ka kaut kas tāds notiek mūsdienās. Izstāde ir jāredz pēc iespējas lielākam cilvēku skaitam.”

Studente Anna Gurjeva: „Mūsdienās ir tik daudz vienaldzības, augstprātības, melu u.t.t.. Dzīves garīgajai pusei būtu jāpievērš lielāka vērība! Ir pienācis laiks skaļi aicināt, un jo īpaši jauno paaudzi – nebūsim tik vienaldzīgi pret pasaulē notiekošo!”

Fotomeistaru līgas prezidents Vladimirs Žukovskis: „Te ir runa par cilvēka būtību, par to, ka cilvēkam jābūt iekšēji brīvam. To ir devis Dievs un nevis partija vai valdība.”

Alevtina Kudrjavceva: „Šajās gleznās es jūtu bēdas un skumjas, taču reizē ar to arī cerību uz gaišu nākotni, cerību uz cilvēka sirds atmodu.”

Pēc izstādes aplūkošanas, intervijā starptautiskajam televīzijas kanālam NTD savu viedokli par tās nozīmi izteica ievērojami cilvēktiesību aizstāvji.

Pēterburgas Tiesībsargājošās padomes sekretāre un Krievijas Federācijas prezidenta Pilsoniskas sabiedrības un cilvēktiesību attīstības padomes komitejas locekle Natālija Jevdokimova teica: „Ļoti iespaidīgas gleznas. Rodas sajūta, ka mākslinieki paši to ir sajutuši un skatījuši... Mani sevišķi satrieca gleznas, kurās attēloti bērni. Piemēram, glezna, kurā meitene stāv ar plakātu „Nogalināti savas ticības dēļ”. Vai tiešām atgriežas laiki, kad cilvēkus nogalināja par viņu ticību, kā, piemēram, kristiešus? Šķiet taču, ka cilvēce virzās uz tolerances pusi, ka cilvēks pats var izvēlēties, kā viņam pilnveidoties, kad tiek cienītas visas reliģijas. Ķīniešu valdības agresija pret saviem pašu pilsoņiem vienkārši satriec! Šī māksla... Mani, protams, pārsteidza šīs skaistās gleznas! Brīnišķīgi! Tās iedvesmo. Bet gleznas, kurās attēlotas Ķīnā notiekošās šausmas, izraisīja dažādas izjūtas: pretestību tam, kas tur notiek, sašutumu, līdzjūtību pret tiem, kam tas viss jāpārcieš.”

NTD žurnālisti intervē Pēterburgas Tiesībsargājošās padomes sekretāri un Krievijas Federācijas prezidenta Pilsoniskas sabiedrības un cilvēktiesību attīstības padomes komitejas locekli Natāliju Jevdokimovu.

Savos iespaidos dalījās arī Sanktpēterburgas Tiesībsargājošās padomes loceklis Leonīds Romankovs: „Tā ir gļēva politika, ja baidoties aizvainot Ķīnas totalitāro valsti, demokrātiskas valstis neatbalsta to, kas būtu jāatbalsta: pārliecības brīvību, sirdsapziņas brīvību un reliģijas brīvību.”

Mākslinieku līgas „Пушкинская, 10” prezidents, Pēterburgas Tiesībsargājošās padomes loceklis un bijušais Valsts Domes deputāts mākslinieks Jūlijs Ribakovs teica: „... Protams, kad valsts, kad tāds vai citāds politiskais režīms, šajā gadījumā Ķīnas komunistiskais režīms, vajā garīgu praksi, mans, kā mākslinieka un cilvēktiesību aizstāvja viedoklis ir tāds, ka tas ir netaisnīgi un ir jāpārtrauc...

Tās nav tikai Krievijas vai Ķīnas problēmas, tās ir vispārcilvēciskas problēmas. Garīgas attīstības brīvības problēma, brīvas gribas problēma, vienkārši brīvības, kā tādas – tās ir vispārcilvēciskas problēmas.”

Mākslinieku līgas prezidents, Pēterburgas Tiesībsargājošās padomes loceklis un bijušais Valsts Domes deputāts, mākslinieks Jūlijs Ribakovs sniedz interviju NTD.

Raksts krievu valodā: http://ru.clearharmony.net/articles/201311/111278.html