Organizācija „Ārsti pret piespiedu orgānu izņemšanu” (DAFOH) konstatē: „ Ķīnas paziņojums par orgānu izņemšanas cietumniekiem pakāpenisku pārtraukšanu ir maldinošs un nepamatots”

„Šis nav tas laiks... kad izbaudīt nomierinošo sajūtu, ko sniedz „pakāpenības” zāles.”

No Martina Lutera Kinga runas „Man ir sapnis”, 1963. gads.

Nesen Ķīna paziņoja par savu ieceri līdz 2015. gadam pakāpeniski pārtraukt orgānu izņemšanu uz nāvi notiesātajiem ieslodzītajiem un ieviest Ķīnā Orgānu transplantācijas uzskaites sistēmu (China Organ Transplant Response System (COTRS)) un datorizētu orgānu piešķiršanas sistēmu.

Diemžēl COTRS sistēmai trūkst caurspīdīguma: orgāna piemeklēšanas process un informācija par orgānu donoriem nav pieejama nedz sabiedrībai, nedz neatkarīgai trešajai pusei. Runājot par paziņojumu pārtraukt orgānu izņemšanu līdz 2015. gadam uz nāvi notiesātajiem, Ķīnas amatpersonas izsakās nenoteikti un nerunā par pilnīgu šī procesa pārtraukšanu.

Organizācija „Ārsti pret piespiedu orgānu izņemšanu” (DAFOH) uzskata, ka šie paziņojumi un minētās sistēmas ir maldinošas un nepietiekamas.

DAFOH paziņo:

1. Starptautiskā sabiedrība uzskata, ka orgānu izņemšana uz nāvi notiesātajiem ieslodzītajiem un sirdsapziņas gūstekņiem ir neētiska. Ja nonāvēšana orgānu dēļ, kas notiek nāves soda izpildes aizsegā, ir neētiska, tā paliek neētiska katru dienu, kamēr vien tas turpinās. Cenšoties izbeigt šo neētisko praksi, ir jāpanāk, lai tā atbilstu ētikas standartiem, kurus noteikušas tādas medicīnas organizācijas kā Pasaules medicīnas asociācija (WMA), Transplantācijas biedrība (TTS), Pasaules Veselības organizācija (WHO) un citas.

Tiklīdz orgānu izņemšana ieslodzītajiem ir atzīta par neētisku un par noziegumu pret cilvēci, to nepieciešams nekavējoties izbeigt. Pakāpeniska noziegumu pret cilvēci izbeigšana nav ētiski attaisnojama. Ķīnas valdības paziņojums par šī nozieguma pret cilvēci „pakāpenisku pārtraukšanu” pats par sevi ir maldinošs apgalvojums. Kad cilvēku dzīvības ir apdraudētas „šis nav tas laiks... kad izbaudīt nomierinošo sajūtu, ko sniedz „pakāpenības” zāles”.

2. 1984. gadā Ķīnas valdība izdeva likumu, kurš legalizēja orgānu izņemšanu uz nāvi notiesātajiem ieslodzītajiem. Kad 2001. gadā Dr. Van Guocji ASV Kongresā liecināja par šo praksi, Ķīnas amatpersonas joprojām sauca to par meliem. Ķīna noliedza šīs prakses pastāvēšanu līdz pat 2005. gadam, kad starptautiskās sabiedrības spiediens lika Ķīnas amatpersonām atzīt šīs prakses pastāvēšanu. Tad viņi paziņoja, ka 90 % orgānu tiek iegūti no iepriekšminētā avota, kas nodrošina vairāk nekā 10 000 transplantācijas gadā. Tā kā Ķīnas režīms nekad nav bijis atklāts, tad ir nepieciešamas rūpīgas pārbaudes un uzraudzības pasākumi.

2007. gadā, gadu pirms Pekinas Olimpiskajām spēlēm, Ķīnas Medicīnas asociācija apsolīja Pasaules medicīnas asociācijai izbeigt orgānu izņemšanu uz nāvi notiesātajiem ieslodzītajiem, izņemot gadījumus, kad viņu orgāni tiks pārstādīti to radiniekiem. Neraugoties uz solījumiem, Ķīnā, kur nepastāv efektīva orgānu ziedošanas sistēma, joprojām tiek veiktas vairāk nekā 10 000 orgānu transplantācijas gadā.

Šobrīd, sešu gadus pēc Pasaules Medicīnas asociācijai dotā solījuma, Ķīna pat nerunā par šīs prakses izbeigšanu, kā tas notika 2007. gadā, bet tikai paziņo par pakāpenisku šīs prakses pārtraukšanu nenoteiktā laika periodā. Mēs uzskatām, ka nesenais, 2013. gadā izdarītais, Ķīnas paziņojums, faktiski ir atkāpšanas no 2007. gada solījuma. Pamatojoties uz iepriekšminēto, nav saprotams, kāpēc starptautiskā sabiedrība atzinīgi vērtē šos nesenos Ķīnas paziņojumus.

3. Oficiālie Ķīnas paziņojumi ir nenoteikti un neviennozīmīgi, tajos teikts tikai par to, ka tiek uzsākta orgānu izņemšanas uz nāvi notiesātajiem ieslodzītajiem pakāpeniska pārtraukšana, taču netiek runāts par to, kad tā pilnībā tiks pārtraukta. Ķīnas amatpersonas paziņo, ka tas varētu notikt 2015. gadā, taču tas „nav noteikti”. Kad Ķīnas amatpersonām jautā par to, kad tiks pārtraukta orgānu izņemšanas prakse uz nāvi notiesātajiem ieslodzītajiem, tās atbild, ka termiņš, kurā tas notiks nav „noteikts”. Citos paziņojumos Ķīnas amatpersonas runā par „atkarības no ieslodzīto, kuriem piespriests nāvessods, orgāniem pakāpenisku pārtraukšanu”, kas neatrisinās jautājumu par to, kā apturēt šo neētisko praksi, bet tikai mainīs procentuālās attiecības, saglabājot iespēju nepieciešamības gadījumā šo praksi atsākt.

Oficiālie Ķīnas paziņojumi nav apmierinoši un nav arī skaidri. Bez starptautiskās kontroles un uzraudzības pakāpeniskā pārtraukšana var ilgt „bezgalīgi” un eiforiskas uzslavas ir pāragras un nevietā. Tā vietā, lai aplaudētu Ķīnai par tās paziņojumu pakāpeniski pārtraukt orgānu izņemšanu, labāk vajadzētu domāt par nevainīgajiem upuriem, kuri katru dienu zaudēs dzīvību, kamēr vien šī ļaunprātīgā prakse turpināsies.

4. Nesenajos paziņojumos norādīts, ka Ķīnā tiks ieviesta datorizēta orgānu sadales sistēma. Tomēr, datorizētā orgānu sadales sistēma negarantēs to, ka šie orgāni tiks iegūti ētiskā veidā. Gluži otrādi, ja šī datorizētā orgānu piešķiršanas sistēma nebūs atvērta pārbaudei, tā radīs risku vēl efektīvāk sadalīt neētiski iegūtos orgānus. Tāpēc nedrīkst būt nekādu šaubu par to, ka jaunā datorizētā orgānu piešķiršanas sistēma nav sarežģīta „orgānu atmazgāšanas” sistēma, kurā tiek izmantoti ieslodzīto orgāni un slēptas visas šī neētiskā darījuma pēdas.

Lai atrisinātu neētisko jautājumu – orgānu izņemšanu ieslodzītajiem Ķīnā, nav nepieciešama datorizēta orgānu sadales sistēma. Tā vietā ir nepieciešams nekavējoties pārtraukt neētisko orgānu izņemšanu un izstrādāt sistēmu, kas nodrošina dokumentu, par turpmāk piegādātajiem orgāniem, izsekojamību.

Kamēr Ķīnā orgānu izņemšana ieslodzītajiem netiks atzīta par neētisku, joprojām paliek neskaidrs jautājums par to, vai šo orgānu avotu vispār kādreiz atcels – pat ja tiks izveidota datorizēta orgānu sadales sistēma un brīvprātīgas orgānu ziedošanas programma.

Divu orgānu ieguves avotu sajaukšana, viens no kuriem ir uz nāvi notiesātie ieslodzītie un otrs – labprātīgie orgānu ziedojumi, ar datorizētās orgānu piešķiršanas sistēmas starpniecību kalpos tikai neētiskās prakses attaisnošanai. Tas dos viņiem likumības un atzīšanas aizsegu. Tas vienkārši būs veids, kā izlikties, ka sākotnējais noziegums nav noticis. No ētikas viedokļa raugoties, datorizētas orgānu sadales sistēmas izveidošana, nekavējoties neapturot orgānu izņemšanu ieslodzītajiem, ir bezjēdzīga.

5. Kad 2013. gada 20. maijā intervijā ABC televīzijas kanālā bijušajam Ķīnas veselības ministra vietniekam Huan Dzjefu jautāja par orgānu izņemšanu ieslodzītajiem, viņš atbildēja ar pretjautājumu: „Kāpēc jūs pret to iebilstat?” Tas liecina par to, ka Ķīnas amatpersonas joprojām neatzīst, ka orgānu izņemšana uz nāvi notiesātajiem ieslodzītajiem ir neētiska. Lai orgānu ziedošana būtu ētiska ir nepieciešama brīva, labprātīga un apzināta donora piekrišana, taču Ķīna izvairās izpildīt šo prasību, vienkāršojot to līdz ieslodzītā „rakstveida” piekrišanai.

Ķīnas paziņojumos tiek runāts par pakāpenisku orgānu izņemšanas uz nāvi notiesātajiem ieslodzītajiem pārtraukšanu, taču nekas nav minēts par to, vai tas attieksies arī uz militārajām slimnīcām, par kurām zināms, ka tās ir aktīvi iesaistītas neētiskajā orgānu izņemšanas praksē. Šie pasludinātie pasākumi nespēs atrisināt arī orgānu izņemšanas problēmu sirdsapziņas gūstekņiem, it īpaši aizturētajiem Faluņgun praktizētājiem, kas ir lielākā orgānu izņemšanas mērķa grupa.

2012. gadā ikgadējā Starptautiskās Genocīda izpētes asociācijas konferencē Sanfrancisko Deivids Matas sacīja:

„1999. gada 30. novembrī galvaspilsētas Tautas sapulču Lielajā zālē „ofiss 610” [Ķīnā] sapulcināja vairāk nekā 3000 ierēdņus, lai apspriestu kampaņu pret Faluņgun, kura tobrīd nebija visai veiksmīga. Tiaņaņmeņas laukumā turpinājās demonstrācija. „Ofisa 610” vadītājs Li Laņcjins paziņoja valdības jauno politisko virzienu: „Nomelnot viņu reputāciju, izputināt finansiāli un iznīcināt fiziski.

Aicinājums iznīcināt Faluņgun fiziski ir aicinājums uz genocīdu. Tas, protams, nav tiešs aicinājums uz genocīdu, izmantojot viņus orgānu iegūšanai. Tomēr, kad orgānu izņemšana notiek pasludinātas fiziskas iznīcināšanas kontekstā, starp tām pastāv saistība. Orgānu ieguve ir līdzeklis. Fiziska iznīcināšana ir nolūks."

Starp „iznīcināt fiziski” un orgānu izņemšanu Faluņgun praktizētājiem nav gandrīz nekādas atšķirības, pēdējā pat nes peļņu. Tādējādi, ja netiks atklāti atzīts, ka ieslodzītie tiek izmantoti kā orgānu avots, nav nekādu garantiju, ka šis orgānu avots vairs netiks izmantots. Pakāpeniska šīs ļaunprātīgās prakses izbeigšana nenoteiktā laika periodā nav ētiski attaisnojama. Tas varētu būt vēlams vainīgajai pusei, bet šausmīgi un nepieņemami cietušajai pusei. Tā ir traģēdija gan cietušajiem, gan mediķiem. Sekojošais citāts no Martina Lutera Kinga runas, šobrīd šķiet tikpat aktuāls, kāds tas bija 1960. gadā:

„Mēs esam atnākuši... lai atgādinātu par šodienas neatliekamo vajadzību. Šis nav tas laiks, kad varētu nodoties tādai greznībai kā atpūta vai izbaudīt nomierinošo sajūtu, ko sniedz „pakāpenības” zāles. Nu ir laiks atvērt iespēju durvis visiem Tā Kunga bērniem.”

6. Paziņojumam par pakāpenisku orgānu izņemšanas uz nāvi notiesātajiem ieslodzītajiem pārtraukšanu sekoja oficiāls paziņojums par publisku orgānu ziedošanas sistēmu. Tomēr Ķīnā pastāv tradicionālās kultūras radīta nevēlēšanās ziedot orgānus, ko atzīst arī Ķīnas amatpersonas. Turklāt Ķīnā nav likuma, kurš nosaka kārtību, kādā veicama smadzeņu nāves fakta konstatēšana un kurš noteiktu orgānu izņemšanas kārtību pēc smadzeņu nāves iestāšanās. Tādā veidā, publiskai orgānu ziedošanas sistēmai būtu jābalstās uz ziedotajiem orgāniem, kuri iegūti pēc donora sirds apstāšanās, kas samazinātu dažu ziedoto orgānu kvalitāti.

2013. gada septembrī Ķīnas laikraksts Guanmin Žibao publicēja rakstu, kurā teikts, ka no 100 potenciālajiem donoru orgāniem Ķīnā tikai 5 % orgānu var tikt izmantoti transplantācijai. Kopumā apstākļi Ķīnā visdrīzāk veicinās to, ka ieslodzīto orgānu izmantošana turpināsies arī pēc noteiktā divu gadu termiņa.

Neapšaubāmi ir jānodrošina tas, ka sirdsapziņas gūstekņi, galvenokārt Faluņgun praktizētāji, ar viltotiem personas datiem netiks piespiedu kārtā reģistrēti Valsts orgānu ziedošanas programmā. Ir novēroti gadījumi, kad, lai apietu likumu, kurš aizliedz transplantācijas tūrismu, ārvalstu transplantācijas tūristiem tika izsniegti viltoti Ķīnas pilsoņu personu apliecinoši dokumenti. Lai novērstu to, ka datorizētajā orgānu piešķiršanas sistēmā tiktu ievadīti viltoti dati, ir nepieciešama šīs sistēmas pārredzamība un uzraudzība.

7. 2011. gada oktobrī medicīnas žurnālā The Lancet tika publicēta vēstule „Laiks boikotēt Ķīnas zinātni un medicīnu, kas saistīta ar orgānu transplantāciju”. Vēstulē izskanēja aicinājums „boikotēt sanāksmēs pieņemtos dokumentus, žurnālos publicētos darbus un sadarbību pētījumos, kas saistīti ar transplantāciju, ja vien nav iespējams pārbaudīt, ka orgānu avots nav uz nāvi notiesāts ieslodzītais.”

Lai gan mēs novērtējam Ķīnas publikācijās izskanējušās stingrās prasības ievērot ētikas standartus, kad runa ir par mūsu pašu ētikas standartu aizsargāšanu, mūsu prasībām pietrūkst stingrības. Šo autoru drosmei publicēt žurnālā The Lancet ar ētiskajām problēmām saistīto vēstuli vajadzētu mūs vēl vairāk motivēt atklāti pieprasīt nekavējoties apturēt neētisko orgānu izņemšanu.

Atteikšanās publicēt rakstus, kuros iekļauti dati, kas iegūti no uz nāvi notiesātajiem ieslodzītajiem, ir vajadzīga, taču nepietiekama reakcija uz Ķīnas pārkāpumiem. Neapšaubāmi, mūsu pienākums ir skaļi protestēt pret orgānu izņemšanu kā tādu. Mēs dzīvojam sabiedrībā, kura atzīst vārda brīvību, tāpēc mums nevar aizliegt atklāti aicināt nekavējoties apturēt neētisko orgānu izņemšanu Ķīnā. Patiesībā – pieprasīt nekavējoties pārtraukt šo neētisko praksi, tā ir mūsu, kā ārstu un medicīnas organizācijas morālā atbildība un pienākums.

2006. gadā China Daily ziņoja, ka transplantāciju skaits Ķīnā ir sasniedzis 20 000, turklāt 90% orgānu tikuši iegūti no ieslodzītajiem, kuriem piespriests nāvessods. Starptautiskās sabiedrības uzmanība un pēdējos gados izdarītais spiediens ir veicinājis nesen notikušās pārmaiņas un parādījis – mums ir jāturpina savi centieni un jāpieprasa nekavējoties apturēt šo ļaunprātīgo orgānu izņemšanu.

Tiklīdz šī prakse ir tikusi atzīta par neētisku, tās turpināšana vairs nav attaisnojuma. Ja starptautiskā sabiedrība apvienotu savus centienus un vienbalsīgi protestētu pret šo praksi, jautājums par neētisko orgānu izņemšanu ieslodzītajiem tiktu atrisināts uzreiz. Nav likuma, kurš aizliegtu mums pieprasīt Ķīnai nekavējoties apturēt neētisko orgānu izņemšanu – nepieciešama tikai vēlēšanās to darīt.

Pretējā gadījumā mums būtu jājautā sev: „Ja Ķīnai izdosies veiksmīgi izmantot datorizēto orgānu sadales sistēmu un paziņojumu par pakāpenisku atteikšanos [izmantot uz nāvi notiesāto ieslodzīto orgānus] – vai tas nekļūs par Trojas zirgu, kas apdraud un mazina mūsu ētiskos standartus.”

Mēs lūdzam starptautisko sabiedrību pievienoties mūsu aicinājumam Ķīnai – nekavējoties un bez nosacījumiem izbeigt neētisko orgānu izņemšanu uz nāvi notiesātajiem ieslodzītajiem un visiem sirdsapziņas gūstekņiem.

Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2013/10/3/142509p.html