Sarunas ar Bo Sjilaju ieraksts liecina par ĶKP nežēlīgo politiku pret Faluņgun

Nesen Bo Sjilajs tika notiesāts par virkni noziegumu, bet viņa līdzdalība šaušalīgajā orgānu izņemšanā Faluņgun praktizētājiem publiski nav tikusi apspriesta un apsūdzības par šiem noziegumiem viņam netika izvirzītas. Tomēr nesen ir iegūts pirms vairākiem gadiem izdarīts sarunas ieraksts ar Bo Sjilaju, kas apliecina viņa līdzdalību noziegumos – orgānu izņemšanā dzīviem cilvēkiem. Ierakstā, kas ticis izdarīts pirms vairākiem gadiem, Bo apgalvo, ka Dzjan Dzemiņs ir devis rīkojumu uzsākt orgānu izņemšanas dzīviem cilvēkiem procesu.

Dzjan dod rīkojumu

Lai gan sarunas ieraksts izdarīts 2006. gada 13. septembrī, kad toreizējais tirdzniecības ministrs Bo kopā ar premjerministru Veņ Dzjabao apmeklēja Hamburgu Vācijā, laikraksta Epoch Times rīcībā tas nonāca tikai 2013. gada 27. augustā. Telefona sarunā ar cilvēku, kurš apgalvoja, ka ir Ķīnas vēstniecības Vācijā pirmais sekretārs, Bo atzina, ka Dzjan ir devis rīkojumu uzsākt orgānu izņemšanu dzīviem cilvēkiem.

Telefonsarunas ieraksta tulkojums latviešu valodā (oriģinālo sarunas audioierakstu ķīniešu valodā var noklausīties šeit):

Viesnīcas darbinieks: „Labvakar, jūs esat piezvanījis uz „Atlantic Kempinski” Hamburgā, mani sauc Dievids Monte. Kā varu jums palīdzēt?

Vēstniecības sekretārs: „Labvakar, vai jūs varētu mani savienot ar 5. viesnīcas numuru... nē ar 452.”

Viesnīcas darbinieks: „Vai jūs varētu man pateikt viesa vārdu?”

Vēstniecības sekretārs: „Bo.”

Viesnīcas darbinieks: „Lūdzu, uzgaidiet.”

Bo: „Hallo, kas zvana?”

Vēstniecības sekretārs: „Vai jūs esat ministrs Bo Sjilajs?”

Bo: „Kas jūs esat?”

Vēstniecības sekretārs: „Šeit vēstniecības pirmais sekretārs.”

Bo: „Jā, es klausos.”

Vēstniecības sekretārs: „Man ir kas steidzams. Šodien ar mums sazinājās Vācijas Ārlietu ministrija, viņi lūdza mums dažus paskaidrojumus.”

Bo: „Jā.”

Vēstniecības sekretārs: „Jautājums ir tāds: kad jūs bijāt Liaoninas provinces gubernators, vai tas bijāt jūs, vai arī Dzjan Dzemiņs, kas deva pavēli par orgānu izņemšanu dzīviem Faluņgun praktizētājiem? Šis jautājums tiek izvirzīts, jo tas attiecas uz rītdienas tikšanos.”

Bo: „Tas bija Dzjans.”

Vēstniecības sekretārs: „Vācijas Ārlietu ministrijas amatpersonas vēlas, lai tas tiktu apstiprināts. Viņi saka, ja jūs esat bijis tajā iesaistīts, līmenis, kurā notiks rītdienas tikšanās var mainīties. Tas ir tādēļ, ka Faluņgun iesniedza... (Bo pārtrauc).

Bo: „Apstājieties, jūs varat lūgt vēstnieku Ma [Ķīnas vēstnieks Vācijā], lai viņš atrisina šo problēmu.

Vēstniecības sekretārs: Tas ir steidzami, jo dokumenti tika iesniegti šopēcpusdien, viņi iesniedza mums oficiālu paziņojumu... (Bo pārtrauc).

Bo: „Jums ir jārunā ar vēstnieku Ma un nevis ar mani. Vai tiešām viņš nevar to atrisināt?”

Persona, kas nodeva Epoch Times rīcībā šīs sarunas ierakstu, apgalvo, ka Ķīnas militārpersonas, milicijas, slimnīcu, cietumu, darba nometņu un Politiski-juridisko lietu komitejas darbinieki – viņi visi ir iesaistīti orgānu izņemšanā dzīviem cilvēkiem.

Aktīva iesaistīšanās represijās

1999. gada jūlijā Dzjan Dzemiņs uzsāka sistemātisku Faluņgun vajāšanu. Sākumā lēmums par šīs ļoti populārās prakses apspiešanu neguva plašu atbalstu no kompartijas biedru puses. Atzīstot Faluņgun labvēlīgo ietekmi uz cilvēka veselību un sabiedrības morāli kopumā, daudzi no tiem, tai skaitā arī Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) Centrālās komitejas locekļi, provinču amatpersonas un zemākstāvošie ierēdņi nesteidzās īstenot šo jauno vajāšanu politiku.

Taču Dzjan neatlaidās. 1999. gada augustā, Liaoninas provinces apmeklējuma laikā viņš teica Daliaņas pilsētas toreizējam mēram Bo: „Attiecībā uz Faluņgun jums ir jābūt stingram. Tas dos jums dažas priekšrocības attiecībā uz paaugstinājumu amatā.” Tādēļ Bo paplašināja cietumu un darba nometņu sistēmu, vienlaikus ceļot jaunus cietumus un nometnes Daliaņā.

Daudzi Faluņgun praktizētāji, kuri devās uz Pekinu, lai apelētu par tiesībām praktizēt Faluņgun, tika nosūtīti uz šiem jaunuzceltajiem cietumiem un nometnēm. Bo pavēlēja visu līmeņu tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem piekaut un nogalināt praktizētājus. Turklāt, īstenojot Dzjana „praktizētāju fiziskās iznīcināšanas” politiku, Bo vadīja orgānu izņemšanas un cilvēku ķermeņu plastinācijas procesu Daliaņā.

Bo tika ātri paaugstināts par Liaoninas provinces partijas vadītāja vietnieku, tad par vicegubernatoru, un visbeidzot tika iecelts gubernatora amatā. Pastāv uzskats, ka šī straujā virzīšanās pa karjeras kāpnēm notika, pateicoties viņa aktīvajai dalībai Faluņgun vajāšanā.

Turklāt viņš iztērēja apmēram vienu miljardu juaņu, renovējot cietumus Liaoninas provincē. Apmēram puse no šīs summas tika novirzīta bēdīgi slavenās Masaņdzja nometnes paplašināšanai, tādējādi izveidojot „priekšzīmīgu” darba nometni Faluņgun praktizētāju spīdzināšanai. Tādā veidā Šeņjanas pilsēta kļuva par vienu no galvenajām vietām, kur notiek orgānu izņemšana dzīviem cilvēkiem, bet Daliaņa kļuva par cilvēku ķermeņu plastinēšanas centru.

Masaņdzja – nežēlības lepnums un prieks

2013. gada aprīlī tika publicēts izmeklēšanas ziņojums „Iznākot no Masaņdzja”. Lai gan daudzi cilvēki jau ir sākuši saprast, kāda nežēlība notiek šajā darba nometnē, ziņojumā sniegta daudz detalizētāka informācija, kas sabiedrībai iepriekš nebija zināma. Vairākas pazīstamas ārzemju ziņu aģentūras, tostarp The Associated Press un The New York Times publicēja šo ziņu un kritizēja nežēlīgo spīdzināšanu, salīdzinot šo nometni ar nacistu koncentrācijas nometnēm.

Daudzi praktizētāji ir izjutuši Masaņdzja ļaunprātīgo vidi. Praktizētāja Van Dzje no Daliaņas pilsētas ir pārcietusi dažāda veida spīdzināšanas šīs darba nometnes Pirmajā brigādē. Viņas krūtis pakļāva elektrošoka steku triecieniem, līdz uz tām parādījās smagi apdegumi. 2006. gada jūlijā viņa nomira.

Praktizētāja Sjiņ Šuhua tika pakļauta brutālai attieksmei Masaņdzja darba nometnes 2. Nodaļā. Apsargi izvaroja praktizētājas un spēra viņām pa dzimumorgāniem. Viņi sasēja vairākas zobu sukas kopā ar sariem uz āru un vardarbīgi ievadīja tās praktizētājām vagīnā. Tādā pašā veidā viņi pielietoja arī ieslēgtus elektrošoka stekus.

The New York Times nolīgtais kinooperators Du Biņs uzņēma dokumentālo filmu „Spoki virs galvām: Sievietes Masaņdzja darba nometnē”. Praktizētāja Liu Sja aprakstīja pieredzēto: svelošā saulē viņu apklāja ar biezām segām, bet ziemā viegli ģērbtai lika sēdēt vai tupēt uz ledus. Spīdzināšanu dēļ viņas mute un dzimumorgāni stipri asiņoja. Viņa sauca Masaņdzja par asiņaino cietumu.

Tur notiekošās nežēlības un darbības, kas vērstas uz to, lai piespiestu praktizētājus atteikties no savas ticības, padarīja Masandzja par šāda veida iestādes paraugmodeli visas valsts mērogā. Savulaik Dzjans un Bo piešķīra tai vairākus apbalvojumus. 2. nodaļas direktors Su Dzjins ir saņēmis 50 000 juaņas (1) no Pekinas, bet direktora palīgs Šao Li – 30 000 juaņas. Daudzus apbalvojumus ir saņēmušas arī citas šīs nometnes amatpersonas.

Ne tikai Masaņdzja, bet arī Dabei cietums un vairākas citas darba nometnes (Džanši, Lunšaņas, Daliaņas) ir ieguvušas sliktu slavu tur notiekošo praktizētāju spīdzināšanu dēļ. Visas šīs vietas atradās Bo pārraudzībā.

Orgānu izņemšana dzīviem cilvēkiem

Kad Daliaņas pilsētā Bo uzsāka šo ārkārtīgi ienesīgo biznesu – orgānu izņemšanu dzīviem Faluņgun praktizētājiem, drīz vien viņa piemēram sekoja arī citās vietās. Tādējādi militāristi, darba nometnes, cietumi un ieslodzījuma centri sāka sadarboties, izveidojot dzīvu orgānu piegādes ķēdi.

No 2003. gada maija līdz 2008. gada jūnijam Van Lidzjuņs bija Dzjiņdžou pilsētas milicijas priekšnieks. Viņš izveidoja psiholoģiskās izpētes centru un par savu darbu saņēma Guanhua balvu. Saņemot balvu, Van teica, ka darba rezultāti ir balstīti uz „tūkstošiem uz vietas izdarītu pētījumu” un uz „daudzu cilvēku komandas darbu”. Pamatojoties uz šiem skaitļiem var secināt, ka trīs gadu laikā pēc tam, kad tika izveidots šis centrs, tūkstošiem cilvēku tika izņemti orgāni.

Saskaņā ar publiskotajiem datiem, no 1994. gada līdz 2000. gadam Ķīnā tika veiktas 18 000 orgānu transplantācijas operācijas. Taču to skaits strauji pieauga un jau 2005. gadā tika veiktas 20 000 operācijas. Izmeklēšanas ziņojumā „Valsts orgāni” Ītans Gutmans konstatē, ka 2006. gadā orgānu tirdzniecība sasniedza savu maksimumu un līdz 2008. gadam orgānu dēļ tika nogalināti vismaz 65 000 Faluņgun praktizētāju.

Tiesas procesi visā pasaulē

2003. gada novembrī vairāk nekā 40 praktizētāji no sešām valstīm iesniedza prasību pret Bo Vācijas Augstākajā tiesā. Viņš tika apsūdzēts par genocīdu, antihumānu rīcību un spīdzināšanu.

2003. gada 20. aprīlī Bo kā tirdzniecības ministrs kopā ar vicepremjeru Vu Ji apmeklēja ASV. Nākamajā dienā vairākas nevalstiskas organizācijas rakstīja Amerikas Savienoto Valstu Nacionālās drošības departamentam, lūdzot izraidīt Bo no valsts. Trešajā ASV vizītes dienā Bo tika aicināts ierasties tiesā, jo viņam bija izvirzīta kriminālapsūdzība par Faluņgun praktizētāju vajāšanu.

2007. gada 5. novembrī Jaundienvidvelsas štata tiesa Austrālijā notiesāja Bo. Lai arī Bo nebija ieradies tiesā, lieta tika izskatīta praktizētājiem par labu.

2009. gada novembrī uz tiesu tika uzaicinātas piecas krimināllietā apsūdzētas amatpersonas (Dzjan Dzemiņs, Luo Gaņs, Bo Sjilajs, Dzja Cjinliņs un Vu Guaņdžens). Viņi tika apsūdzēti genocīdā un spīdzināšanā.

Līdz šim vairāk nekā 30 Ķīnas amatpersonas ir tikušas iesūdzētas tiesā par antihumānu rīcību, genocīdu un/vai spīdzināšanu. Pret Bo vien tikušas celtas prasības tiesā gandrīz 30 valstīs.

Tagad, kad Bo tiek tiesāts, tas vairs tikai ir laika jautājums, kad daudzi citi tiks saukti pie atbildības un sodīti par pastrādātajām ļaundarībām.

1. "Juaņa" – naudas vienība Ķīnā; 500 juaņas – Ķīnas pilsētas strādnieka vidējā mēneša izpeļņa.