Lielbritānija: Parlamenta ēkā apskatāma ar cilvēktiesībām saistīta mākslas izstāde

Parlamenta loceklis Endrū Džordžs kopā ar vienu no saviem vēlētājiem no Kornvolas - Jukari Verelu pie gleznas „Bārenes skumjas” (gleznas autors Dun Sjicjans, eļļa, audekls, 122 x 122 cm, 2006. gads). Foto: Saimons Gross/The Epoch Times

Ikdienā Augšējā gaidīšanas zālē (Upper Waiting Hall), Parlamenta ēkas centrālajā daļā, nav pārāk daudz cilvēku.

Turpat blakus atrodas 19 komiteju telpas, kur ik gadu notiek vairāk nekā 700 publiskas sēdes, tiek sagatavoti vairāk nekā 300 ziņojumi, tā ir telpa, kur satiekas Parlamenta locekļi, VIP personas, valsts ierēdņi, biznesa magnāti, sabiedrisko organizāciju pārstāvji un iedzīvotāji ar dažādām interesēm.

No otrdienas, 18. decembra četras dienas šajā vietā, kas gadiem ilgi ir bijusi privātu izstāžu demonstrācijas vieta un kuru var apmeklēt tikai cilvēki, kuriem ir darīšanas šajā ēkā, bija apskatāma 11. noslēdzošā šī gada starptautiskās mākslas izstādes „Īstenība, Labestība, Pacietība mākslā” ekspozīcija Apvienotajā Karalistē.

Parlamenta loceklis Endrjū Džordžs no Rietumu Kornvolas un Sīlijas salas Sentaivsa vēlēšanu apgabala, ir izstādes sponsors. Viņš teica, ka „ļoti vēlētos paplašināt cilvēku zināšanu loku”.

Viņš teica, ka izstāde ir ļoti spēcīga, un Parlamenta ēka ir „Apvienotās Karalistes demokrātijas sirds, [tāpēc] mums ir vajadzīga šī iespēja saņemt informāciju, kura, iespējams, citās vietās un pasaules daļās vienkārši netiek saņemta”.

Viņš palīdzēja organizēt izstādi tāpēc, ka vēlējās, lai Apvienotās Karalistes likumdevēji „turētu acis vaļā”.

„Es domāju, ka tā atvērs acis daudziem cilvēkiem, jo izstādē acīmredzami ir skarti kultūras un ticības jautājumi, un es arī domāju, ka tam palīdzēs arī izstādes mākslinieciskā uztvere,” viņš teica.

Starptautiskā izstāde „Īstenība, Labestība, Pacietība mākslā” apceļo pasauli jau kopš 2004. gada.

Mākslas darbu kolekcija, kuras nosaukums tiek tulkots kā „Īstenība, Labestība, Pacietība mākslā” radās, kad mākslinieku grupa nolēma izmantot savu talantu, lai atspoguļotu mākslas darbos savu pieredzi, kura iegūta, pilnveidojoties Faluņ Dafa garīgajā praksē.

Lielākā daļa mākslinieku ir ķīnieši, un daži no tiem ir pārcietuši spīdzināšanu un vajāšanu, kurai kopš 1999. gada ir tikuši pakļauti miljoniem Faluņgun praktizētāju visā Ķīnā.

Tā kā izstādē skarti starptautiskas nozīmes jautājumi, Ārlietu ministrija veica mākslas darbu papildus pārbaudes. Tās ilga vairāk nekā gadu, jo attiecības ar Ķīnu skar diplomātiskos, politiskos un ētiskos jautājumus.

Izstādes darbu autori zina, ka daudziem citiem talantīgiem māksliniekiem nav iespēju pievienoties izstādei, jo viņiem ir atņemtas pamatbrīvības, kuras bauda Rietumu iedzīvotāji.

Atklāšanas ceremonija Augšējā gaidīšanas zālē Parlamenta apakšnamā 2012. gada 18. decembrī. Foto: Saimons Gross/The Epoch Times

Izstādes darbi galvenokārt ir Rietumu tradīcijās veidotas eļļas gleznas. Starp darbiem ir arī ķīniešu akvareļi un tintes zīmējumi, kuros mākslinieki koncentrējas uz priekšmeta būtības atainošanu, nevis mākslas darba virspusējo kvalitāti.

Džordža kungs apbrīnoja Dun Sjicjana gleznu „Bārenes skumjas”. Tajā attēlota meitene, kura tur kārbu, uz kuras redzama viņas vecāku fotogrāfija. Uz pleciem viņai uzmesta tēva ādas jaka. Tāpat kā daudzi citi Faluņgun praktizētāji, viņas vecāki ir miruši ieslodzījumā un tikuši kremēti, iespējams pēc tam, kad viņiem bija izņemti orgāni.

Džordža kungs teica: „Šī glezna ir ļoti spēcīga, ļoti izteiksmīga. Es nedomāju, ka būtu iespējams to apskatīt un neņemt vērā tās simbolismu. Neapzināties to, cik tas ir sāpīgi.”

Viņš teica, ka jūtas priviliģēts par iespēju iesaistīties šīs izstādes organizēšanā.

Papildus reportāža: Saimons Gross.
http://m.theepochtimes.com/n2/arts-entertainment/human-rights-on-show-in-houses-of-parliament-326503.html