Fizisku un psiholoģisku spīdzināšanu rezultātā cietumā mirusi Li Žunas kundze.

Pirms došanās pensijā Li Žun kundze strādāja Sičuaņas provinces rūpnīcā. Viņa sāka praktizēt Faluņ Dafa pirms 1999. gada jūlija, kad sākās vajāšanas. Pēc tam viņa divas reizes devās uz Pekinu, lai apstiprinātu Faluņ Dafa un skaidrotu patiesību.

Kad viņa atgriezās no sava otrā brauciena uz Pekinu, vietējā policija aplaupīja viņas māju, viņu pašu arestēja un konfiscēja viņai piederošās 23 Faluņ Dafa grāmatas. Mājā viņi apgrieza visu kājām gaisā, paņēma viņas abu dēlu dokumentus, kuri apliecināja, ka viņi ir dienējuši armijā. Viņi piespieda abu dēlu darba devējus atlaist viņus no darba, rezultātā viņi zaudēja visus ieguldījumus dzīvokļu fondā, pensijas uzkrājumus un medicīnisko apdrošināšanu. Darba meklējumos dēli bija spiesti aizbraukt no pilsētas. Taču bez armijas dienesta apliecības bija grūti atrast pat ļoti smagu darbu.

Policija Li Žunas kundzi ieslodzījuma centrā noturēja gandrīz divus gadus. 2002. gadā, pēc ieslodzījuma termiņa beigšanās, viņai piesprieda vēl četrus gadus un nosūtīja viņu uz Hunaņas rajona centra Čendu pilsētas Čuaņsji cietumu. Apsargi pakļāva viņu dažādām spīdzināšanas metodēm. Apsardze Li Sjaohuna reiz vilka viņu pa zemi tik ilgi, līdz viņai nokrita apavi un apģērbs tika saplēsts driskās. Li Sjaohuna aizbāza viņai muti ar lupatām un pavēlēja pieciem ieslodzītajiem ieslēgt viņu mazajā kamerā [1] uz veselu gadu. Grīdu klāja ūdens un izkārnījumi, bet logi un durvis bija cieši noslēgti.

Policiste Li Sjaohuna pierunāja ārstus pievienot viņas ēdienam nezināmus medikamentus, kā rezultātā Li Žunas kundzei notika garīgs sabrukums. Pēc tam apsargi sāka pielietot dažādus trikus un četras reizes pārcēla viņu uz citu kameru. Pēc gada, kuru viņa pavadīja mazajā kamerā, viņu nosūtīja uz dažādiem darba cehiem, katrā uz trīs mēnešiem. Viņu piespieda sēdēt stūrī un neatļāva kustēties. Li kundze kļuva psihiski nelīdzsvarota, un pēc atbrīvošanas viņas tuvinieki atklāja, ka viņas rīcība ir neloģiska. Vēlāk viņai uztūka viss ķermenis, elpošana kļuva apgrūtināta, un sākās stipras sāpes. 2007. gada novembrī viņa nomira.

Paskaidrojumi:

1. Mazā kamera - ieslodzīto ievieto ļoti mazā kamerā, kas tik liels kā krātiņš. Apsargi praktizētāja rokas saslēdz roku dzelžos uz muguras tā, ka viņš nespēj ne kustēties, ne gulēt. Kamera ir ļoti mitra, tajā neiekļūst neviens gaismas stars. Tualetes vietā ir spainis. Katru dienu tiek izsniegta tikai puse no kārtējās ēdiena devas. Naktī apkārt skraida žurkas. Smirdoņa kamerā ir tik šausmīga, ka ir grūti elpot.

Raksts krievu valodā pieejams: http://ru.clearharmony.net/articles/200804/5827.html
Raksts ķīniešu valodā pieejams: http://minghui.ca/mh/articles/2008/1/9/169917.html