Mans pilnveidošanās ceļš

2005. gada septembrī es sāku lasīt grāmatu „Džuaņ Faluņ”. Tomēr man bija saskaršanās ar pilnveidošanās pieredzi vēl pirms tam.

Pirmo reizi par Faluņgun es uzzināju 1997. gadā. Godīgi sakot, tajā laikā es nezināju, kas īsti ir šī prakse. Mans vīrs bija tikko sācis praktizēt. Tieši pirms tam mūsu laulībā bija sākušies sarežģījumi.

Mana vīra raksturs tolaik bija ļoti slikts, un tas vēl ir maigi teikts. Man bija jātiek galā ar ļoti prasīgu darbu un jāaudzina trīs bērni, un man bija slikta veselība. Kā parastam cilvēkam mana pacietība bija diezgan laba, bet tai bija savas robežas. Pret pašas vēlēšanos es jutu, ka vienīgā izeja ir šķiršanās.

Apzinājies, ka es nopietni domāju par šķiršanos, kādu nakti mans vīrs raudot runāja ar mani un izstāstīja man visu par šo Faluņ Dafa praksi, kuru viņš bija uzsācis, un cik ļoti vēlas būt praktizētājs. Viņš man pastāstīja, ka grāmatā teikts par daudzām labām lietām, un, sekojot grāmatas principiem, viņam nevajadzētu pieļaut, ka notiek šķiršanās, un tā vietā vajadzētu strādāt pie sava rakstura uzlabošanas. Viņš lūdza, lai es dodu viņam iespēju trīs gados uzlabot savu raksturu un kļūt par labāku cilvēku. Kā gan es varēju atteikties no iespējas glābt mūsu laulību? Faluņ Dafa jābūt labam, ja tas spēj vīrā ieviest pārliecību, ka viņš spēs mainīties, pieliekot pūles.

Turpmākajos mēnešos un gados es joprojām nezināju, kas ir ietverts grāmatā „Džuaņ Faluņ”. Man nebija stimula atvērt grāmatu, lai arī mans vīrs iedrošināja mani to lasīt. Taču es pilnībā atbalstīju viņu viņa pilnveidošanās ceļā un braucu viņam līdzi uz pilnveidošanās pieredzes apmaiņas konferencēm. Noklausoties dažas pieredzes, es biju pārsteigta, cik ļoti pilnveidošanās var uzlabot raksturu un labklājību. Dažas pieredzes, kuras es dzirdēju, mani atbaidīja ar runām par saskaršanos ar ļaunām radībām un dēmoniem. Es izlasīju daudzas skrejlapas par Faluņgun praktizētāju vajāšanu un biju spējīga skaidrot patiesību, sevišķi tur, kur redzēju, ka praktizētāju angļu valodas prasme nebija laba un spēju palīdzēt.

Dafa pasākumu laikā ārzemēs, mani divas reizes noturēja par spiegu, un vienu reizi Hjūstonā, kur notika miermīlīgs protests, kura laikā man sekoja pa visu laukumu (tāpēc, ka es neraidīju Taisnās domas kā visi pārējie). Cilvēks, kurš dzinās man pakaļ, gribēja nofotografēt manu seju, kuru, kā viņš domāja, es slēpju no kameras, bet patiesībā es centos patverties no lietus! Mani šī pieredze pamatīgi sarūgtināja, un mana pārliecība par manu vīru un pilnveidošanas praksi spēra soli atpakaļ. Man bija sliktas domas par Faluņ Dafa, un es domāju, ka mans vīrs un praktizētāji bija traki, ka mācās šādu praksi. Tā bija mana parasta cilvēka domāšana, bet par laimi tā bija tikai īslaicīga doma.

Trīs gadus ilgā iespēja mūsu laulībai pagāja bez pieminēšanas. Es joprojām biju parasts cilvēks, bet bez ilgām pēc “Rolls Royce” dzīves stila – es tikai vēlējos harmonisku vidi. Uzcītīga sekošana Faluņ Dafa principiem Īstenība, Labestība, Pacietība deva rezultātus. Pozitīvās rakstura izmaiņas manā vīrā ievēroja mūsu ģimenes locekļi un draugi. Neskatoties uz to, ka es biju parasts cilvēks, es stāstīju tiem, kas man jautāja, kādēļ viņš tik ļoti mainījies, ka tas ir pateicoties Faluņ Dafa Labestībai. Pateicoties Faluņgun, mēs joprojām esam precējušies.

Ļaujiet man dalīties ar jums tajā, ko es redzēju Stokholmā 2001. gadā. Varbūt kāds no jums arī to redzēja, ja bija tur toreiz. Tā bija diena pirms pieredzes apmaiņas konferences. Todien notika Faluņ Dafa mākslas izstāde. Es biju ārpus ēkas, kad debesīs parādījās patiešām milzīgs, skaists un krāsains aplis. Kamēr dažiem praktizētājiem, kuri to redzēja, acīs bija asaras, savā parasta cilvēka domāšanā es nodomāju, ka tas nav nekas īpašs, un nospriedu, ka laikam tas ir izveidojies gluži kā varavīksne, kas parādās saulē pēc lietus. Tādēļ tam nebija nozīmes manā uztverē. To atceroties, tas bija ļoti, ļoti skaists, apļa ārējā mala bija tik milzīga un krāsaina, ka tā bija līdzīga Likuma Ratam (Faluņ), kas aizsargā un sūta enerģiju laukam, kurā mēs atradāmies. Skolotājs man deva iespēju redzēt tādu skaistumu, kaut arī es vēl nebiju sākusi pilnveidoties.

Kā tad es galu galā sāku lasīt „Džuaņ Faluņ” 2005. gada septembrī? Kā gan es varēju nepiedalīties, kad mans vīrs nolēma katru nedēļu mūsu mājās rīkot Faluņgun mācības, Likuma, studēšanu? Sākotnēji es biju diezgan liels traucēklis saviem draugiem praktizētājiem – es visu laiku pārtraucu nodarbību ar daudziem jautājumiem, jo nevarēju uztvert to, ko lasīju. Es lasīju „Džuaņ Faluņ” angļu versiju. Kad es turpināju lasīt, es uzskatīju, ka jau dzīvoju atbilstoši pareiziem uzvedības kritērijiem; es biju uzticības cienīga, izpalīdzīga un man bija laba sirds. Tad kurā jomā man vajadzēja pilnveidoties? Kādēļ man vajag pilnveidoties? Es lasīju rakstus internetā, kur cilvēki stāstīja par sastapšanos ar dēmoniem. Vai tas gadīsies arī ar mani, ja es pilnveidošos? Vai Faluņ Dafa prakse patiešām ir tīra? Tik daudz jautājumu bija man prātā, ka es jutos apmulsusi. Mana vienkāršā cilvēka domāšana teica man, ka galu galā pilnveidošanās var būt nav priekš manis.

Tomēr neatkāpjoties no sava pilnveidošanās ceļa, es atradu atbildes uz daudziem saviem jautājumiem. Es atminos vienu dienu, kad manas dvīņu meitas pievienojās mums Likumu mācīšanās nodarbībās, kur es jau atkal uzdevu jautājumus. Mana meita pārtrauca mani: “Mammu, kāpēc tu uzdod jautājumus; turpini lasīt un tu atradīsi atbildes.” Viņai bija pilnīga taisnība! Grāmata „Džuaņ Faluņ” ietver atbildes. Skolotājs grāmatā saka: “Pilnveidošanās ir atkarīga no tevis, bet gun ir atkarīgs no Skolotāja.” Es izpratu, ka man ir jāatmet pieķeršanās. Pilnveidošanās praksei nav robežu, un rakstura pilnveidošana ir atkarīga no manis, lai sasniegtu nākamo līmeni.

Pirms es iemācījos piecus vingrojumu kompleksus, es bieži jutu stingumu rokās un kājās, kad braucu ar mašīnu lielus attālumus darba darīšanās. Es zināju, ka apdraudu sevi un citus, ja turpināšu braukt. Stingums bija jūtams pat tad, kad mājās apsēdos. Kopš es sāku izpildīt vingrojumus, šī problēma palēnām izzuda. Es atkal pateicos Skolotājam par viņa mācību.

Tomēr es vēl aizvien nebiju pietiekami uzcītīga pilnveidojoties un nepiepildīju Skolotāja vēlēšanos, un nedarīju trīs vissvarīgākās lietās, lai glābtu dzīvās būtnes. Es neraidīju Taisnās domas. Kad es biju Ženēvā atbalstīt cilvēktiesību parādi, kad mēs pavadījām piemiņas vakaru ar aizdegtām svecēm, es pēkšņi ieraudzīju, ka man tuvojas tas pats cilvēks, kurš Hjūstonā mani noturēja par spiegu. Mana sirds sāka sisties ļoti strauji; es izmisīgi meklēju pēc sava vīra, lai viņš mani aizsargātu, taču nevarēju viņu tuvumā ieraudzīt. Es darīju nepareizi un izlikos, ka raidu Taisnās domas. Kad tas beidzās, cits praktizētājs pienāca pie manis un pateica, ka manis izpildītais lotosa zieda roku žests nebija pareizs. Es biju pārsteigta, kā es varēju izdarīt tik nekrietnu lietu, kā izlikties, ka raidu Taisnās domas? Mans pilnveidošanās līmenis droši vien nokritās līdz pašai apakšai un mana uzvedība bija sliktāka nekā jebkad! Tā vai citādi, es zināju, ka man jāatbrīvojas no savas pieķeršanās, bet es nevarēju saņemties raidīt Taisnās domas. Bija kaut kas, kas aizšķērsoja manu ceļu.

Pēc tam, kad sāku pilnveidoties, es domāju, ka man uzreiz tik uzliktas daudzas pārbaudes. Savā darbavietā es aizvietoju savu menedžeri, kad viņš nebija uz vietas. Reiz mums gadījās problēma, kura nopietni ietekmēja biznesu. Kad es uzsāku runāt ar savu priekšnieku, tā vietā, lai apspriestu, kā mēs varētu pēc iespējas ātrāk atrisināt šo situāciju, viņš mani izlamāja. Es zināju, ka viņš meklē grēkāzi. Laicīgajā pasaulē es strīdētos pretī, jo man nepatīk terorizēšana. Tomēr es atbrīvojos no savas pieķeršanās un gribēju uzlabot savu raksturu, tādēļ es pieļāvu, ka mans priekšnieks lamājas uz mani. Kad man radās izdevība viņu pārtraukt, es pateicu, ka mēs varētu vainīgo atrast vēlāk, ja tas ir tik ļoti nepieciešams, bet pašlaik svarīgāk atrisināt problēmu. Es zinu, ka neizgāju labi šo pārbaudi, jo pilnībā neatbrīvojos no savas pieķeršanās, jo biju diezgan sarūgtināta par nepamatotajiem apvainojumiem. Lai kā, apvaldot asaras un tās neparādot savas tehniskās komandas priekšā, es vadīju viņus, lai labotu situāciju. Tikai pēc tam, kad mēs pēc ļoti garas dienas visu bijām izlabojuši, es pastāstīju savai tehniskajai komandai, kas bija noticis. Viņi bija pārsteigti, ka es to nesu uz saviem pleciem visas dienas garumā, to neizrādot.

Citā gadījumā, kad mans menedžeris atkal bija projām, notika cits incidents, kurā viens cilvēks no mana personāla netīšām izdarīja nopietnu kļūdu. Augstākā priekšniecība gribēja nosaukt un nokaunināt vainīgo personu. Es zināju, kādas būtu sekas, ja es pateiktu viņa vārdu. Es biju dilemmas priekšā. Tomēr šīs situācijas risināšanā es pielietoju savu izpratni, kas gūta no Faluņgun mācības. Kad es sapratu, ka kļūdu varēja pieļaut ikviens no mana tehniskā personāla, es atbildēju, ka tā kā mēs strādājam komandā, es nenosaukšu atsevišķu vārdu. Mēs gūstam sekmes kā komanda, un, ja mēs ciešam neveiksmi, mēs ciešam kā komanda. Abos gadījumos mans menedžeris mani slavēja par pacietību un godīgumu, kādu es parādīju. Es pateicos Skolotājam par viņa mācību.

Esmu priecīga sacīt, ka pavisam nesen es varēju novākt šķērsli, kas man traucēja raidīt Taisnās domas. Tam bija divi iemesli:

1) Tiecoties redzēt Skolotāju Vašingtonas pieredzes apmaiņas konferencē, es jautāju sev šī ceļojuma plānošanas laikā, kā man var būt tāda privilēģija redzēt Skolotāju, ja es pat nevaru izpildīt tās trīs lietas, kuras Skolotājs prasa no manis kā no skolnieka?

2) Gaidāmā „Chinese Spectacular” izrāde Londonā ir tik svarīga; ļaunie spēki grib mūs sašķelt visādos veidos, lai mēs negūtu sekmes. Kā es varu pakļauties ļaunumam? Mums jābūt vienotam ķermenim!

Lai nonāktu tik tālu, man bija vajadzīgs ilgs laiks. Es zinu, ka man jāvirzās uz priekšu ātrāk manā turpmākajā pilnveidošnās procesā un dzīvo būtņu glābšanā. Fa konferencē Vašingtonā, kad Skolotājs ienāca auditorijā, man asaras birtin bira. Man nav izskaidrojuma, izņemot to, ka zinu, ka viss, ko Skolotājs mums ir devis, ir ļoti brīnišķīgs un dārgs. Paldies Jums, Skolotāj, par Jūsu dārgo mācību. Paldies, draugi praktizētāji, par to, ka uzklausījāt mani.