Debesu grāmatas pagātnē un mūsdienās

Visās civilizācijās cilvēki kopš seniem laikiem ir meklējuši debesu grāmatas, kuras cilvēcei atstājuši dievi. Senči uzskatīja, ka tas, kam pieder šāda grāmata, un kurš to saprot, var iegūt pārdabiskās spējas.

Pirmo reizi par šādu grāmatu Ķīnā tiek pieminēts imperatora Taihao [1] laikos (4354.- 4239. g. p.m.ē). Senās grāmatās teikts, ka Taihao iepazīstināja cilvēkus ar Hetu (Dzeltenās upes zīmējumi) un Luošu (raksti no Luo upes), kas ir senas pareģošanas diagrammas. Kad cilvēki viņam jautāja, kas tas ir, Taihao atbildēja: "Tās ir debesu grāmatas," liekot saprast, ka tās ir noslēpumainas un dziļas.

Laika gaitā grāmatas, kuras bija grūti saprast, bieži vien sāka saukt par debesu grāmatām. Piemēram, daži uzskata par debesu grāmatām arī vairākas senās grāmatas par ķīniešu medicīnu, tādas kā Huandi Neidzjin (Dzeltenā imperatora iekšējais kanons), Huandi Vaidzjin (Dzeltenā imperatora ārējais kanons) [2], "Biaņ Cjue iekšējais kanons" un "Biaņ Cjue ārējais kanons" [3]. Šajās grāmatās tika stāstīts, kā pateicoties sevis pilnveidošanai, iespējams atgūt veselību vai uzlabot raksturu. Fakts, ka vēstures gaitā dažas no šīm grāmatām ir tikuša pazaudētas, padara tās tikai vēl svētākas. Arī Džouji (Pārmaiņu grāmata) [4] tiek uzskatīta par debesu grāmatu, jo tās dziļākais saturs cilvēkiem joprojām ir palicis apslēpts.

Debesu grāmatas tikušas pieminētas arī citās kultūrās, īpaši dažādu tautu agrīnajos mītos un leģendās.

Piemēram, Āfrikā dzīvojošajai svahili tautai ir mīts, ka Dievs radīja grāmatu plāksnītes veidā, kas saturēja pilnīgu un detalizētu aprakstu par visiem notikumiem, kas bijuši pagātnē un notiks nākotnē. Tas ir, šī plāksnīte satur visu Dieva gudrību un visus viņa baušļus. To sauca par "Grāmatu māti", jo visās pārējās cilvēces svētajās grāmatās iekļauta tikai daļa no tās satura. Šī grāmata ir rakstīta ar simboliem, kurus var izlasīt tikai Dievs.

Senajā Ēģiptē pastāvēja līdzīgs teksts, ko sauca par "Tota grāmatu". To bija uzrakstījis ēģiptiešu rakstības un zināšanu Dievs Tots. Grāmatā bija divas maģiskas formulas. Pirmā ļāva izprast debesis, zemi, bezdibeņus, kalnus un jūru. To izlasot, cilvēks spēja saprast putnu, zvēru vai zivju valodu, pārvaldīt bioloģiskos procesus uz zemes. Otra maģiskā formula spēja atgriezt mirušo dzīvē un pārvaldīt nedzīvo matēriju.

Šumeriem (Mezopotāmijas senākā civilizācija) bija līdzīga "Likteņu grāmata", kuru sargāja liels putns. Tika teikts, ka šīs grāmatas īpašniekam pieder augstākā vara Visumā. Vēlāk šī pati grāmata tika pieminēta arī babiloniešu mītos, bet neviens to nav redzējis.

Tā kā daudzi no iepriekšminētajiem tekstiem vēstures gaitā ir pazuduši, cilvēki bieži vien noraida to esamību, uzskatot to visu par māņticību. Pagājuši tūkstošiem gadu, un debesu grāmatas joprojām aptver noslēpumainības un nerealitātes plīvurs. Taču cilvēki turpina tās meklēt, ticot, ka tāda grāmata nesīs svētību ikvienam, kurš to atrod.

1994. gadā Ķīnā parādījās grāmata, kura piesaistīja ļoti daudzu cilvēku uzmanību. Lielā pieprasījuma dēļ, to vienkārši nespēja drukāt pietiekamā daudzumā. Tā bija tradicionālās ķīniešu meditācijas prakses Faluņ Dafa galvenā grāmata Džuaņ Faluņ. Falun Dafa pamatā ir tradicionālās vērtības, un šī prakse nesusi fizisku labumu un garīgu apgaismību desmitiem miljonu praktizētāju vairāk nekā 100 valstīs. Šobrīd grāmata Džuaņ Faluņ ir tulkota vairāk nekā 40 valodās un ir plaši izplatīta visā pasaulē. Šo grāmatu arī sauc par debesu grāmatu, jo tajā izskaidrots universālais Visuma princips "Īstenība Labestība Pacietība", kas palīdz cilvēkam virzīties uz augstākiem garīgajiem līmeņiem.

"Faluņ Dafa pārsniedz kultūras un rasu robežas, pauž universālo patiesību visai pasaulei un mazina plaisu starp Austrumiem un Rietumiem," savulaik rakstīja Tenesī štata galvaspilsētas Nešvilas mērs Bils Pursels.

Varbūt, ka meklējot debesu grāmatu, jūs esat izstaigājuši pusi pasaules, taču tā arī neko neesat atraduši. Uzmanīgi izlasiet grāmatu Džuaņ Faluņ, iespējams, tas ir tieši tas ko jūs meklējāt!

-----------------------------------------------------------------------------------------

[1] Tiek uzskatīts, ka Taihao ir viens no pirmajiem ķīniešu valdniekiem. Viņš bija pusdievs, kurš izmantoja savas spējas, lai uzlabotu savas tautas dzīvi un nodotu cilvēkiem svarīgākās prasmes un zināšanas.

[2] "Dzeltenā imperatora iekšējais kanons" un "Dzeltenā imperatora ārējais kanons" ir nozīmīgas senas grāmatas par ķīniešu medicīnu. Pēdējā ir tikusi zaudēta.

[3] Biaņ Cjue (401. – 310. g.p.m.ē) bija viens no slavenākajiem ķīniešu ārstiem vēsturē. Viņš sarakstīja "Biaņ Cjue iekšējo kanonu" un "Biaņ Cjue ārējo kanonu", taču abi šie teksti tikuši zaudēti.

[4] "Pārmaiņu grāmata" ir sena ķīniešu grāmata, kas datēta ar Džou dinastiju.

Avots: http://en.minghui.org/html/articles/2019/8/30/179102.html

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.