Budas Milarepa pilnveidošanās stāsts (10. daļa)

(Turpinājums no 9. daļas)

Līdz tam laikam tēvocis manā dzimtajā ciematā bija jau nomiris. Pēc viņa nāves tanti pārņēma patiesa nožēla, un viņa ieradās Drinā ar daudzām veltēm, lai apciemotu mani. Smagākos priekšmetus viņa atstāja ciematā un paņēma līdzi to, ko varēja uznest kalnā. Peta ieraudzīja viņu nākam un teica: "Brāli, tante ir šeit. Viņa mums sagādāja tik daudz ciešanu. Es drīzāk mirstu, nekā viņu satieku!" Viņa izskrēja no alas un uzvilka paceļamo tiltu klints malā.

Tante apstājās pie tilta un uzsauca: "Brāļameit, lūdzu nolaid lejā tiltu. Esmu tava tante."

Peta atbildēja: "Es zinu, ka tā esi tu. Tāpēc arī pacēlu tiltu."

Tante teica: "Brāļameit. Es saprotu. Es patiešām nožēloju, ka tik slikti izturējos pret jums abiem. Tāpēc es ierados, lai atvainotos, un ceru satikt tevi un tavu brāli. Ja tu patiešām negribi mani redzēt, vai vari vismaz savam brālim pateikt, ka esmu šeit?"

Es piegāju pie klints malas un apsēdos. Tante mani ieraudzīja un paklanījās, lūdzoties, lai tiekos ar viņu. Pie sevis nodomāju: "Ja atteikšos ar viņu tikties – tas nebūtu tas, ko darītu dharmas praktizētājs, taču būtu labāk, ja viņa vispirms nožēlotu izdarīto." Tāpēc es viņai sacīju: "Esmu pārtraucis attiecības ar visiem saviem radiniekiem, jo īpaši ar tēvoci un tanti. Tu mums visiem agrāk esi likusi ciest. Vēlāk, kad es, kā dharmas praktizētājs, ubagoju žēlastības dāvanas, tu joprojām mani nesaudzēji un atkal sagādāji man daudz sāpju. Tāpēc es nolēmu saraut ar tevi attiecības."

To dzirdot, tante sāka raudāt. Viņa vairākas reizes man paklanījās un asarām acīs sacīja: "Brāļadēl, tev ir pilnīga taisnība. Lūdzu, piedod. Es šodien ierados, lai no sirds nožēlotu nodarīto. Sirdī jūtos ļoti skumji. Es nevaru atteikties no jūtām pret saviem piederīgajiem, tāpēc esmu šeit, lai satiktu gan tevi, gan tavu māsu. Lūdzu, pieņemiet mani; savādāk es nogalināšu sevi jūsu acu priekšā."

Es nevarēju to izturēt un gribēju nolaist paceļamo tiltu. Bet Peta man čukstēja, ka nevēlas viņu satikt, un uzskaitīja daudzus iemeslus, kāpēc mums nevajadzētu to darīt. Es atbildēju: "Parasti ir grūti pat dzert ūdeni kopā ar kādu, kurš pārkāpis priekšrakstus. Bet tagad situācija ir citāda, un tai nav nekāda sakara ar priekšrakstu pārkāpšanu. Esmu praktizētājs un neraugoties ne uz ko, man ar viņu jātiekas." Es nolaidu tiltu un gaidīju, kad tante pāries tam pāri. Es viņai ilgi skaidroju dharmu par cēloņiem un sekām.

Tantes sirds pilnībā mainījās, un viņa sāka sekot budistu dharmai. Kopš tā brīža viņa sekoja mācībai un kļuva par ļoti labu jogu, sasniedzot atbrīvošanos.

Kad Godātais beidza runāt, Dživa O viņam sacīja: "Kad meistars meklēja dharmu, jūs bijāt tik patiess, uzticīgs un padevīgs, lai gan pārcietāt lielas grūtības. Ieguvis mācības, jūs kalnos uzcītīgi praktizējāt meditāciju. Lai kā uz to skatītos, tas nav kas tāds, ko mēs varētu sasniegt, un mēs neuzdrīkstamies pilnveidoties šajā dharmā. Bet tas nozīmē, ka mēs nevaram izvairīties no pārdzimšanas ciešanām. Ko mums vajadzētu darīt?" To teicis, viņš sāka raudāt.

Godātais atbildēja: "Nezaudējiet cerību. Es jums teikšu, kamēr vien jūs bieži domāsiet par mokošajām ciešanām, ko rada pārdzimšana Trijās zemākajās sfērās [par dzīvniekiem, izsalkušiem gariem un būtnēm ellē; tiem visiem trūkst gudrības un saprāta, un viņi eksistē pastāvīgās ciešanās bez cerības uz atbrīvošanos, tāpēc tās sauc par Trīs zemākajām sfērām], jums dabiski radīsies sirds centīgi tiekties uz priekšu un meklēt dharmu. Ikviens, kurš tic cēloņu un seku dharmai, un kurš ir apņēmīgs, spēs uzcītīgi un neatlaidīgi praktizēt, tāpat kā es. Tas ir tāpēc, ka šāda veida praktizēšanu apgrūtina tas, ka cilvēku skar Astoņi pasaulīgie vēji. Ja cilvēkam nav dziļas ticības dharmai un viņš tikai zina dažas teorijas, tas ir bezjēdzīgi, jo viņš nevar palikt Astoņu pasaulīgo vēju neskarts. Tāpēc, lai mācītos dharmu, vispirms ir jānotic cēloņu un seku kopsakarībai. Tie, kuri netic taisnīgai atmaksai, pat ja viņi runā par svētām mācībām un izdara secinājumus, viņi tikai runā par to, un tam nav nekādas patiesas vērtības. Tas ir tāpēc, ka jautājums par tukšumu ir ļoti smalks, grūti izskaidrojams un saprotams. Ja cilvēkam ir skaidra izpratne par tukšumu, viņš sapratīs, ka tukšums nav nošķirams no cēloņa un sekām. Proti, tukšums rodas no cēloņa un seku kopsakarības. Tāpēc mums jāpievērš īpaša uzmanība attieksmei pret cēloņiem un sekām, kā arī jāatbrīvojas no ļaunuma un jādara labais. Mums ar to ir jābūt daudz uzmanīgākiem nekā parastiem cilvēkiem. Tādējādi, visas dharmas pamatā ir ticība cēloņiem un sekām, un strādāšanai pie tā, lai darītu labu un atbrīvotos no sliktā. Tas ir pats svarīgākais, mācoties budistu dharmu.

Sākumā es nesapratu tukšumu, bet man bija stipra ticība cēloņiem un sekām. Zinot, ka esmu pastrādājis lielus grēkus un mani sagaida nelaimīgi likteņi, es biju pārbijies. Tāpēc mana patiesā ticība meistaram un neatlaidīga, centīga praktizēšana nāca dabiski. Jums vajadzētu darīt to pašu ko es – vientulībā kalnos meditēt Mantrajānu. Ja to spēsiet, es garantēju, ka jums izdosies panākt atbrīvošanos."

Cits māceklis jautāja: "Meistar, jūs noteikti esat Vadžradhāras inkarnācija. Lai sniegtu glābiņu dzīvajām būtnēm, jūs izpaudāties materiālā formā šajā cilvēku pasaulē un iedibinājāt šādu ievērības cienīgu mantojumu. Vai, vismaz jūs esat dižena būtne, kas praktizējusi dharmu neskaitāmas mūžības, un esat sasniedzis diženu Bodhisatvas stāvokli tādā stadijā, no kuras vairs nav iespējams nokrist atpakaļ. Dharmas dēļ jūs nešauboties riskējāt ar savu dzīvību un ķermeni un praktizējāt, darot visu nepieciešamo. Viss, ko esat darījis, pierāda, ka esat apbrīnojams Bodhisatva. Askētisms un izturība, ko Godātais meistars ir parādījis, nav kas tāds, ko mēs, parastie mācekļi, varētu paveikt, vai par ko pat uzdrīkstētos domāt. Pat ja mēs gribētu mācīties, mūsu fiziskie ķermeņi nespētu to izturēt. Tātad, meistar, jūs droši vien esat Budas vai Bodhisatvas inkarnācija. Lai gan mēs nespējam praktizēt kā jūs, mēs zinām, ka jebkura dzīvā būtne, kas satiek jūs vai dzird dharmu, noteikti izglābsies no pārdzimšanas un sasniegs atbrīvošanos. Bez šaubām, tas tā ir. Vai jūs, lūdzu, varētu mums pateikt, tieši kura Budas vai Bodhisatvas iemiesojums jūs esat?"

Godātais atbildēja: "Es nezinu, kā iemiesojums esmu. Visdrīzāk es baidos, ka varētu būt iemiesojies no Trim zemākajām sfērām! Uzskatot mani par Vadžradhāru, jūs protams saņemsiet svētību. Ja jūs attiecaties pret mani kā pret Budas inkarnāciju, tas parāda jūsu tīro ticību man, bet tas ir ārkārtīgi nepareizs dharmas redzējums! Tas ir tāpēc, ka jūs neesat sapratuši Budas dharmas dziļumu.

Piemēram, es biju tikai vienkāršs, parasts cilvēks un savas dzīves pirmajā pusē izdarīju milzīgas ļaundarības. Ar ticību karmiskās atmaksas likumam, es nolēmu atteikties no laicīgās dzīves, lai nodotos sevis pilnveidošanai. Šobrīd es vairs neesmu tālu no Budas stāvokļa sasniegšanas. Pieņemsim, kāds varētu satikt labi apmācītu meistaru, saņemt viņa mācības un iegūt mantras būtību un norādījumus, kas nebūtu piesārņoti ar nevajadzīgiem skaidrojumiem, Ja viņš saņem īstu iesvētīšanu un praktizē saskaņā ar dharmu, Budas stāvokļa sasniegšana vienas dzīves laikā neapšaubāmi ir iespējama. Ja cilvēks savas dzīves laikā dara tikai ļaundarības un piecus lielos grēkus, kad viņa dzīve beigsies, viņš uzreiz iekritīs ellē, kur cietīs nebeidzamas mokas. Tāds ir iznākums tam, ka netic cēloņu un seku likumam, kā arī uzcītīgas prakses trūkumam. Ja dvēseles dziļumos viņam ir spēcīga ticība cēloņu un seku kopsakarībai, bailes pēc nāves nokļūt ellē, pārdzimt par izsalkušu garu vai dzīvnieku, un tieksme uz augstāko Budas stāvokli, tad ikviens var būt tik pat uzticīgs savam meistaram kā es. Tas ir – ikviens var pielikt vislielākās pūles un panākt vislabāko izpratni.

Tas, ka jūs mani saucat par Budas vai Bodhisatvas inkarnāciju, nozīmē, ka jūs pilnībā nesaprotat Slepeno Mantru. Jums vajadzētu vairāk lasīt tikumīgo senču dzīves stāstus, domāt par pārdzimšanu, atcerēties, ka pārdzimt cilvēka ķermenī ir reta iespēja, un centīgi praktizēt, jo dzīvība ir nepastāvīga. Es atteicos no slavas, cieņas, pārtikas un apģērba, lai uzcītīgi strādātu, paciestu sāpes un praktizētu vienatnē tālos, neapdzīvotos kalnos. Rezultātā es sasniedzu nopelnus un tikumu, ko dod zināšanas un pieredze. Ceru, ka jums visiem praksē veiksies tik pat labi kā man."

Rečungpa vaicāja: "Meistar, tas ko jūs esat paveicis, ir patiešām neparasti un apbrīnojami. Bet visi jūsu stāsti ir skumji. Vai jūs varētu mums pastāstīt ko tādu, kas iepriecinātu cilvēkus?"

Godātais teica: "Ko tādu, kas varētu iepriecināt? Tie varētu būt sasniegumi no uzcītīgā darba, glābšanas piedāvāšana cilvēkiem un ne-cilvēkiem [par ne-cilvēkiem Tibetā tiek saukti Mis ma jiņ, kas nozīmē – visi laicīgās pasaules ne-cilvēku gari. Asuru un citu garu kopīgais nosaukums ir ne-cilvēki], kā arī sasniegumi budistu dharmas izplatīšanā."

Rečungpa jautāja: "Vai jūs vispirms glābāt cilvēkus vai ne-cilvēkus?"

Godātais atbildēja: "Sākumā daudzi ne-cilvēki nāca mani izaicināt. Es viņus pakļāvu un vēlāk izglābu. Pēc tam es izglābu daudzus laicīgos mācekļus. Visbeidzot manu apņēmību ar savām pārdabiskajām spējām nāca pārbaudīt Tseringma (viena no piecām ilgmūžīgajām māsām), un es viņu izglābu.

Tseringma izplatīs manas mācības ne-cilvēku vidū. Starp cilvēkiem manas mācības izplatīs Upa Tonpa (zināms arī kā Gampopa)."

Seban Repa jautāja: "Meistar, jūs galvenokārt meditējāt Lapči Sniega kalnā un Čubarā. Vai jūs meditējāt arī citās vietās?"

Godātais teica: "Starp vietām, kurās es meditēju, ir arī Jolmo Gangra Nepālā, kur bija seši lieli, slaveni dzongi [cietokšņiem līdzīgas celtnes], seši mazi, mazpazīstami dzongi un seši slepeni dzongi. Kopā ar diviem citiem dzongiem, viņu tur ir divdesmit. Bez tam, kalnos ar iepriekš nolemtības saikni, ir četras pazīstamas alas, četras maz zināmas alas un vēl citas nelielas alas. Praktizējot šajās vietās, es sasniedzu to sfēru, kad "tālāk vairs nav dharmas, ko mācīties, tālāk vairs nav iespējams meditēt."

Rečungpa jautāja: "Meistara pilnīgās dharmas būtības bezgalīgā žēlsirdība deva mums, mācekļiem, patiesu apskaidrību un nelokāmu ticību. Mēs esam ļoti laimīgi un pateicīgi jums. Lai dzīvās būtnes nākotnē gūtu labumu, vai jūs varētu mums atklāt, kā sauc visas šīs pazīstamās, mazpazīstamās un slepenās vietas?"

Pēc tam, kad Godātais atklāja viņiem šo vietu nosaukumus, viņš piebilda: "Praktizējot šajās vietās, jūs stiprinās iepriekš nolemtības saikne un priekšgājēju svētība. Jums vajadzētu meditēt šajās vietās."

Kad Godātais pabeidza savu stāstījumu, visi, kas apmeklēja dharmas sanāksmi, sajuta ticību dharmai, visi bija gatavi atstāt laicīgo pasauli un viņu sirdīs dzima žēlsirdība. Visi sajuta riebumu pret astoņām pasaulīgajām rūpēm un izjuta patiesu godbijību pret īsteno dharmu.

Visi Godātā mācekļi zvērēja atstāt laicīgās vēlmes, visu savu mūžu uzcītīgi praktizēt dharmu, nesot labumu dzīvajām būtnēm. Arī mācekļi ne-cilvēki zvērēja aizsargāt budistu dharmu. Starp laicīgajiem klātesošajiem, daudzi, kuriem bija lielisks pamats, kļuva par Godātā mācekļiem, – tie praktizēja saskaņā ar dharmu, un visbeidzot kļuva par jogiem, kuri sasniedza un apliecināja patiesās sfēras. Tie, kuru pamats bija vidējs, zvērēja praktizēt dharmu vairākus mēnešus vai gadus. Tie, ar mazākām spējām, apņēmās savas dzīves laikā neizdarīt grēkus un biežāk darīt labu. Visi, kas klausījās dharmu, galu galā guva no tās labumu.

* * *
Augstākminētais ir Godātā dzīves gājums, ko viņš pats pastāstīja, un ko pēc tam pierakstīja viņa mācekļi. Godātā sasniegumus visa viņa mūža garumā var iedalīt trīs galvenajās kategorijās: pirmkārt, ne-cilvēku mestie izaicinājumi, kuros Godātais viņus pakļāva un pēc tam izglāba; otrkārt, viņa galveno mācekļu, ar labu iedzimto pamatu, pārveidošana un glābšana; treškārt, parastie mācekļi un vienkāršie laicīgie cilvēki, kuri klausījās dharmu un mainīja savu attieksmi.

Pirmo kategoriju par ne-cilvēku pārveidošanu un glābšanu varētu apkopot šādi:

Godātais pakļāva dēmonu valdnieku Drakmar Čonglungā un mācīja dharmu par sešiem veidiem, kā atcerēties savu meistaru. Sekojot meistara Marpas norādījumiem, Godātais vēlāk meditēja Lapči Sniega kalnā, kur viņš pakļāva daudzus kalna garus un mācīja tiem dharmu. Nākamajā gadā viņš devās uz dzongu, kas atradās Lapči, un nodziedāja dažas lieliskas dziesmas. Sekojot sava meistara norādījumiem, Godātais vēlāk apmeklēja Rivo Pelbaru starp Mangjulu un Nepālu. Pēc tam viņš atgriezās Gungthangā, kur mācīja sieviešu dzimtas dēmonus. Tad viņš Ragma Čangčupas dzongā Rivo Pelbarā pakļāva dievieti. Kjangpen Namkhas dzongā un Takpuhkas Senge dzongā (Lauvas un Tīģera alās), kas atradās mežos, Godātais izglāba lielu skaitu cilvēku un ne-cilvēku. Pēc tam Godātais atgriezās Tibetā un apmetās dziļi kalnos, kur glāba būtnes meditējot un izpaužoties, kā dievišķa būtne. Gungthang dzongā viņš dziedāja Baložu dziesmu.

Kas attiecas uz otro kategoriju par galveno mācekļu glābšanu, lūk daži piemēri. Godātais uzturējās Drakar Taso alā un izglāba lielu skaitu būtņu. Tajā laikā Vadžrajoginī (dieviete) vērtēja no kurienes Godātā mācekļiem rodas pakļāvība, un Rečungpa no dakiņu mutvārdu mācības saņēma īpašu pravietojumu. Godātais bija saticis savu garīgo dēlu Rečungpu ceļā uz Gungthangu. Vēlāk Rečungpa devās uz Indiju, lai ārstētu savu slimību, un pēc atgriešanās palika pie Godātā. Čangčupas dzongā Godātais satika arī Repa Sangje Kjapu. Vēlāk Godāto visur labi zināja. Kā pravietoja dakiņas, Godātais sniedza glābiņu Khokhomas valdniekam, kurš pēc tam bieži apgādāja viņu ar pārtiku. Kamēr Godātais uzturējās Njanamā, no Indijas pie viņa ieradās Dharmabodhi un paklanījās viņam. Pateicoties iepriekš nolemtajai saiknei, ieskaitot šo iepriekš nolemto saikni, Godātais kļuva vēl slavenāks. Kāds zinošs un daiļrunīgs lama uzaicināja viņu uz diskusiju, un Godātais pakļāva viņu ar pārdabiskajām spējām. Drinā Godātais satika arī Dakpo Lharje – savu labāko garīgo dēlu un diženu būtni, kā teikts Budas Šakjamuni Baltā Lotosa Labestības sūtrā. Zināms arī kā Mēness gaismas princis, Dakpo Lharje bija atdzimis kā cilvēks, lai nestu labumu dzīvajām būtnēm. Viņš ieradās kā ārsts un bija pazīstams arī kā Gampopa. Čubarā Godātais izglāba Lotonu Gendunu, kurš sākumā bija naidīgi noskaņots.

Saskaņā ar dakiņu pareģojumiem, 25 no visiem Godātā mācekļiem gūs lielus panākumus. Starp tiem bija astoņi sirds mācekļi, 13 dēli-mācekļi un četras meitas-mācekles. Viņu glābšana ir aprakstīta Mila Grubum tekstā (zināms arī kā "Milarepas simts tūkstoši dziesmu").

Treškārt, kas attiecas uz pārējo glābšanu, par to ir dziesmas un dažādi stāsti. Piemēram, mācekļi aicināja Godāto dzīvot Njanamā, kur Rečungpa lūdza izstāstīt Godātajam savu biogrāfiju.

Ar dažādām izpausmēm Godātais pagrieza dharmas ratu. Neiedomājamos veidos viņš palīdzēja neskaitāmām būtnēm ar iepriekš nolemtību sasniegt briedumu un atbrīvošanos. Tiem, ar izcilām spējām, bija diži sasniegumi; tie, kam bija vidējas spējas, izveidoja savu ceļu; tie, kuriem bija mazākas spējas, attīstīja spējas virzībai uz apskaidrību un darīja labus darbus. Arī pārējie izplatīja labestību un labus ieradumus. Tas darīja debesis un cilvēku pasauli laimīgu, piepildīja ar milzīgu labestību un tīru tukšumu. Dharma spīdēja spoži, kā saules gaisma, palīdzot neskaitāmām būtnēm izvairīties no ciešanām zemākajās sfērās un pārdzimšanas ierobežojumiem. Kamēr neskaitāmas būtnes cieta no neizmērojamām sāpēm dzimšanas un nāves jūrā, dharma piedāvāja diženu glābšanu un aizsardzību, ar neiedomājamiem nopelniem, tikumu un sasniegumiem.

Pēc sasniegumiem, kas nesa labumu neskaitāmām būtnēm, Godātais Drinā iepazinās ar geše [geše ir zinātniskais grāds tibetiešu budismā] vārdā Tsakpuva. Tsakpuva bija ļoti kārs uz naudu, bet Drinas iedzīvotāji viņu cienīja, jo viņš bija mācīts cilvēks. Viņš vienmēr tika aicināts uz svētkiem kā goda viesis. Tiekoties ar Godāto, Tsakpuva izrādīja laipnību un cieņu, bet sirdī juta skaudību. Viņš daudzreiz publiski uzdeva sarežģītus jautājumus, mēģinādams apmulsināt Godāto, bet viņam tas nekad neizdevās.

Kādu gadu, rudens pirmajā dienā Drinas ciemata iedzīvotāji rīkoja lielas dzīres un uzaicināja Godāto kā goda viesi, atstājot Tsakpuvu otrajā vietā.

Publiski paklanījies Godātā priekšā, Tsakpuva domāja, ka Godātais arī viņam paklanīsies. Bet, kā parasti, Godātais nekad nevienam neklanījās, izņemot savu meistaru, tāpēc nepaklanījās viņam pretī. Tsakpuva bija ļoti aizvainots, domājot: "Es, mācīts cilvēks, klanījos viņam, kas neko nezina. Viņš neatbildēja ar to pašu un tā vietā vēl apsēdās labākajā vietā. Tas ir nejēdzīgi, un man ir jāatriebjas." Tāpēc viņš paņēma klasisko grāmatu Hetu-vidja [zinātne par cēloņiem], nolika to Godātā priekšā un sacīja: "Vai jūs varētu izskaidrot šo grāmatu vārdu pa vārdam, atbildēt uz neskaidriem jautājumiem un pilnībā atklāt tās saturu, sniedzot savus skaidrojumus?"

Godātais atbildēja: "Iespējams, jūs spēsiet izskaidrot klasisko izteicienu jēgu teikumu pa teikumam. Bet tas, kam patiešām ir jēga, – ir pārvarēt astoņas pasaulīgās rūpes un vājināt sava "es" svarīguma izjūtu, kā arī saprast, ka atdzimšana un nirvāna nav atdalāmas viena no otras un tādējādi novērst pieķeršanos dharmai. Bez tam, loģiskajām, epistemoloģiskajām mācībām, kas māca diskutēt, nav patiesas vērtības. Tāpēc es tās nemācījos un arī nepārzinu. Un pat ja es būtu tās mācījies vai iepazinis agrāk, es jau sen tās būtu aizmirsis."

Tsakpuva sacīja: "Praktizētāji, kā jūs, protams, var atbildēt ar šādiem izteicieniem, bet mēs zinātnieki domājam, balstoties uz loģiku. Tas, ko jūs teicāt, neatbilst dharmas galvenajām tēzēm. Es jums paklanījos, jo jūs esat labs cilvēks..., ” un viņš turpināja runāt bez apstājas.

Dzirdot šos vārdus, ziedotāji jutās nelaimīgi un teica: "Geše! Nav svarīgi, cik daudz dharmas vai loģikas jūs zināt, tādi cilvēki kā jūs ir visur, visā pasaulē, un tomēr tie nav pat Godātā viena mata vērti. Labāk klusi pasēdiet, kā mūsu viesis, un vienkārši domājiet par to, kā palielināt savu labklājību. Beidziet padarīt sevi par muļķi šajā dharmas sanāksmē!”

Tsakpuva kļuva nikns, bet redzot sašutušo pūli, saprata, ka viņam nebūs nekādu iespēju gūt panākumus. Viņam nebija citas izvēles, kā vien apspiest savas negantās dusmas. Lai gan apklusis, viņš bija ļoti neapmierināts un klusībā sāka plānot: "Šis neizglītotais Milarepa uzvedas neprātīgi un runā aplamības, it kā runātu miegā. Viņš maldina sabiedrību ziedojumu dēļ un apkauno dharmu. Es esmu izglītots un turīgs geše, man ir autoritāte, bet šķiet, ka attiecībā uz dharmu, visi šeit domā, ka esmu sliktāks par suni. Tas ir smieklīgi, un man kaut kas ar to ir jādara."

(Turpinājums sekos)


Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2018/10/18/172901.html

Raksts ķīniešu valodā: http://www.minghui.org/mh/articles/2000/12/30/%E5%AF%86%E5%8B%92%E6%97%A5%E5%B7%B4%E4%BD%9B%E4%BF%AE%E7%82%BC%E6%95%85%E4%BA%8B%EF%BC%88%E5%8D%81%EF%BC%89-5861.html

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.