Māksla un kultūra

Senie pilnveidošanās stāsti | Apsveikuma kartiņas | Mūzika un dziesmas | Gleznas | Dzeja

  • Ķīniešu idioma: Kurš maz redzējis, tas daudz brīnās (少见 多 怪)

    Reiz bija kāds cilvēks, kurš nekad nebija ne redzējis, ne dzirdējis par kamieli. Kādu dienu viņš pastaigājās pa lauku pilsētas nomalē. Bija saulaina diena, laukā strādāja daudzi cilvēki, un viņš priecājās par skaisto ainavu. Pēkšņi viņš ieraudzīja radījumu ar diviem kupriem uz muguras. Viņš nezināja, kas tas ir, un bija tik pārsteigts, ka iesaucās: „Mans Dievs! Kas tas ir? Ātri nāciet un paskatieties uz to!”
  • Tao Kaņs – taupīgs gubernators un disciplinēts ģenerālis

    Austrumu Dzjiņu dinastijas laikos Ķīnā dzīvoja Tao Kaņs. Lai gan viņš piedzima nabadzīgā ģimenē, taču pateicoties savai apņēmībai un neatlaidībai, viņš kļuva par provinces gubernatoru un augsta ranga ģenerāli.
  • Gu Kaidži - ķīniešu glezniecības tēvs

    Viens no ķīniešu vēsturē izslavētākajiem māksliniekiem Gu Kaidži dzīvoja Austrumu Djziņu dinastijas laikā, apmēram no 345. gada līdz 406. gadam. Bieži vien viņu attēlo kā naivu dīvaini, kurš pēc laikabiedru vārdiem, bija sasniedzis pilnību „literatūrā, glezniecībā un muļķībā”.
  • Ar skaidrību ieejot dievišķajās sfērās

    Mākslas darbā atainots tīrais stāvoklis, kādā izpildot meditāciju, atrodas Faluņ Dafa praktizētājas ķermenis. Mazs bērns, kuram ir tīra sirds, ar debesu aci redz patieso ainu citās dimensijās.
  • Meistarība nāk ar praksi (熟能生巧)

    Ķīniešu idiomas 熟能生巧 (shú néng shēng qiǎo) burtiskā nozīme ir „liela meistarība ir sasniedzama ar praksi”. Šī idioma tiek lietota, kad vēlas pateikt to, ka pieredze tiek iegūta laika gaitā, neatlaidīgi strādājot. Latviešu valodā tai ir līdzīgs teiciens „darbs dara darītāju!”
  • Paradīzes persiku birzs (世外桃源)

    Stāstā par paradīzes persiku birzi, kuru sarakstījis ievērojamais Dzjiņu dinastijas (265. – 420. g.) rakstnieks Tao Juaņmins (365. – 427. g.), vientuļš zvejnieks airēja savā laivā augšup pa upi, līdz apmaldījās.
  • Van Sjidži – kaligrāfijas dievs

    Van Sjidži, kurš dzīvoja Austrumu Dzjiņu dinastijas laikos, tiek uzskatīts par visu laiku ievērojamāko ķīniešu kaligrāfu. Viņš bieži tiek dēvēts par „kaligrāfijas dievu”, un ir atstājis nākamajām paaudzēm izcilu kaligrāfijas darbu „Priekšvārds Orhideju paviljonā sacerētajiem dzejoļiem”. Šis darbs ir kļuvis par izplatītākā sjinšu rakstības stila etalonu.
  • Ķīniešu idioma: trīsreiz pavēlēt un piecreiz paskaidrot (三令五申)

    Ķīniešu idioma 三令五申 (sān lìng wǔ shēn) burtiski nozīmē trīsreiz pavēlēt un piecreiz paskaidrot. Bieži vien tā tiek tulkota kā „atkārtoti aizliegumi”. Tā tiek izmatota, aprakstot atkārtotus rīkojumus vai paskaidrojumus.
  • Ķīniešu idioma: Sargāt koku, gaidot trusi (守株待兔)

    Ķīniešu idiomas 守株待兔( shǒu Zhu Dai Tu) burtiskā nozīme ir „sargāt koku, gaidot trusi." Tā tiek izmantota, lai aprakstītu cilvēku, kurš neko nedarot, gaida no likteņa dāvanu vai vienkārši sēž, cerot gūt labumu no citu centieniem.
  • Dzji Guns – leģendārs un nedaudz ērmīgs Sunu dinastijas mūks

    Dzji Guns (1130.–1207. g.) piedzima turīgā ģimenē Dienvidu Sunu dinastijas laikā. Astoņpadsmit gadu vecumā, zaudējis abus vecākus, viņš devās uz Liņjiņsi budistu klosteri Handžou pilsētā, kur viņu pieņēma par jaunāko mūku. Klosterī viņam deva vārdu Dao Dzji, kura burtiskā nozīme ir „palīdzēt cilvēkiem rast pestīšanu”.
  • Džan Kuņluņs: Mākslinieks rada saikni starp cilvēcisko un dievišķo

    „Dinastijas un nācijas galvenokārt atceras, pateicoties to sasniegumiem mākslā. Senās Āzijas mākslu caurvij cieņa pret dievišķo – tā ir īpašība, kas nāk no mākslinieka paša,” saka profesors Džan Kuņluņs.
  • Ķīniešu idioma: Sēžot tīģera mugurā, grūti no tās norāpties nost (騎虎難下)

    Ķīniešu izteiciena “騎虎難下” (qí hǔ nán xià) burtiskā nozīme ir „Sēžot tīģera mugurā, grūti no tās norāpties nost” un tas tiek izmantots, lai aprakstītu gadījumu, kad kāds ir nonācis sarežģītā bezizejas situācijā.
  • Dun Fens - „Aprikožu meža” ciltstēvs

    Ķīnā mediķi sevi bieži dēvē par „Aprikožu meža” ļaudīm. Šis teiciens ir radies pateicoties slavenajam ķīniešu tradicionālās medicīnas ārstam Dun Fenam, kurš dzīvoja Austrumu Haņu dinastijas un Trejvalstu laikmetā.
  • Ķīniešu idioma: pārlieku liels prieks rada bēdas (樂極生悲)

    Ķīniešu izteiciena 乐极生悲 (lè jí shēng bēi) burtiskā nozīme ir „pārlieku liels prieks rada bēdas." Tas pirmoreiz parādījās Huadzji biogrāfijā, kas publicēta Sima Cjaņa literārajā darbā Shǐ ji (史记) jeb „Vēstures pierakstos”.
  • Hua Tuo – pirmais ķīniešu ķirurgs

    Hua Tuo (aptuveni 145.–208. g.) bija pazīstams kā viens no ievērojamākajiem ķirurgiem Ķīnas vēsturē.