Pieredzes apmaiņa

  • Gados veco Faluņgun praktizētāju pašaizliedzība, nogādājot patiesību skaidrojošos materiālus lauku rajonos

    Uz rietumiem no Laņdžou pilsētas, kas atrodas Ķīnas ziemeļrietumu daļā, ir augsti kalni un dziļas ielejas. Sakari un transports tur ir stipri apgrūtināti. Vējainā laikā gaiss ir pilns ar smiltīm un netīrumiem. Lietainā laikā ceļi kļūst slideni un dubļaini. Tur dzīvo divas gados vecas praktizētājas, kuras abas ir vairāk nekā 60 gadus vecas. Kopš 2004. gada augusta viņas katru nedēļu dodas uz kalnu ciematiem, nogādājot tur patiesību skaidrojošus materiālus, lai glābtu cilvēkus. Viņas turpina to darīt gan brīvdienās, gan sliktos laika apstākļos. Ja kādu nedēļu gadās izlaist, tad nākamajā nedēļā viņas piegādā materiālus uz ciematiem divreiz.
  • Kā manai vecmāmiņai pilnveidošanās procesā izauga zobi

    Es esmu Faluņ Dafa praktizētāja no Hubejas provinces Aņlu pilsētas Čeņsjanas rajona. Mana vecmāmiņa ir 75 gadus veca. Pirms desmit gadiem viņa smagi saslima, un viņai izkrita visi zobi. Tādēļ viņai bija ārkārtīgi grūti ēst. 1997. gadā mana vecmāmiņa sāka praktizēt Faluņ Dafa. Viņa izpildīja vingrojumus gan no rīta, gan vakarā un bieži skaļi lasīja Faluņgun mācību. Vairāk nekā desmit gadus viņa turpināja centīgi nodarboties ar Faluņgun praksi, un viens pēc otra sāka notikt brīnumi.
  • Izveidot jaunu prakses nodarbību vietu Jeruzalemē

    Es turpināju neatlaidīgi praktizēt un centos pēc iespējas uzcītīgāk mācīties Likumu un raidīt Taisnās domas. Laikam ejot, ar lielu ticību Skolotājam un Dafa, manu baiļu intensitāte sāka mazināties, mans ķermenis kļuva spēcīgāks. Apmēram pēc mēneša es radu sevī pietiekami daudz spēka un pārliecības, lai pārietu uz tādu vietu parkā, kur ir daudz vairāk cilvēku. Es sāku atskaņot mūziku skaļumā, neizmantojot austiņas. Man radās vēlēšanās dalīties šajā brīnišķīgajā praksē ar visiem apkārtējiem, nevis turēt to slepenībā pie sevis.
  • Likstas izzūd, kad mēs meklējam nolaidības sevī

    Pilnveidošanās procesā daudzi praktizētāji ir sapratuši, ka meklēšana sevī ir spēcīgs ierocis, kas dod mums iespēju iet taisnu ceļu. Atgadījums, kas notika ar mani pirms dažām dienām, arī ļāva man sajust, ka meklēšanai sevī piemīt milzīgs spēks. Vēlos dalīties šajā pieredzē ar draugiem praktizētājiem.
  • Praktizētājs no Toronto dalās pieredzē par to, kā Faluņgun pilnveidošanās prakses rezultātā viņš izārstējās no vēža

    2008. gada martā 49 gadus vecajam Toronto iedzīvotājam Liņ kungam kreisajā celī tika atklāts vēzis. Tādēļ viņš nolēma praktizēt Faluņgun. Pēc četriem mēnešiem notika brīnums - viņa ārsts viņam pateica, ka kāja ir pilnībā izārstēta. Kad es intervēju Liņ kungu viņš izskatījās ļoti vesels un enerģisks. Liņ kungs sacīja, ka turpinās praktizēt Faluņgun: „Faluņgun ir dižs Likums, kas glābj dzīvās būtnes. Vienalga, vai jums ir slimības, vai ģimenes problēmas, ja vien jūs ieejat pa Likuma durvīm, jūs tiksiet glābts. Tas ir tādēļ, ka pilnveidošanās spēj uzlabot jūsu morāli un palīdz jums vairāk izprast, kad rodas problēmas jūsu ģimenē."
  • Žēlsirdības spēks

    Mēs gatavojāmies pārdot biļetes uz 2008./2009. gada „Divine Performing Arts” izrādēm. Es atbraucu uz Ņujorku, lai palīdzētu pārdot biļetes un cītīgi pie tā strādātu, gluži tāpat, kā es to darīju Taivānā. Es dalīju cilvēkiem metro patiesību skaidrojošos materiālus par Faluņgun un nežēlīgajām vajāšanām, „Divine Performing Arts” izrādēm, NTD TV konkursu sērijām un citus materiālus. Taču, laikam ritot, diemžēl es kļuvu mazāk čakla, uzcītīga un centīga, līdz visbeidzot šī gada vidū es pilnībā pārstāju [patiesības skaidrošanu], kamēr es vēl biju Ņujorkā. Dažreiz es sev jautāju: „Kas notika?” un „Kādēļ es pēkšņi beidzu būt daļa no šiem centieniem?” Ieskatoties sevī, es sapratu, ka tā ir pieķeršanās bailēm, kas noveda mani līdz šim sastingumam.
  • Dažos vārdos: pieķeršanās „darīt lietas”

    Šodien mēs ar draugu praktizētāju devāmies skaidrot patiesību par Faluņgun. Mēs aizgājām uz „Makdonalds” restorānu un nopirkām tur kaut ko ēdamu. Kad biju apsēdies, es sāku sarunu par praksi ar kādu meiteni, kura sēdēja pie tā paša galdiņa. Pēc kāda laika praktizētājs man jautāja: „Kāpēc sarunājoties tu tik ļoti steidzies?” Es nodomāju: „Jā, es skaidroju patiesību jau kādu laiku, kāpēc šodien esmu tik nemierīgs?” Es nevarēju atrast iemeslu.
  • Kāpēc uzplaukst udumbāra ziedi?

    Saka, ka udumbāra ziedus dāvā Debesis un tie nes svētību, laimi un veiksmi. Budisma svētajos rakstos stāstīts, ka udumbāra ziedi uzplaukst tikai reizi trīs tūkstošos gadu un tie pareģo Likuma Rata (Faluņ) Svētā Valdnieka ierašanos pasaulē. Viņš izplatīs Likumu (Fa) un glābs dzīvās būtnes. 2008. gada martā es uzaicināju savus draugus pie sevis papriecāties par udumbāra ziediem uz manu durvju tērauda gredzeniem. Draugi pastāstīja, ka 1995. gada 15. maijā udumbāra ziedi tika atklāti uz ezera krastā augošajiem oleandriem pie Ziemeļu ezera parka austrumu vārtiem Čandžou pilsētā, Hunaņas provincē.
  • Atceroties Skolotāju

    1994. gada 14. martā kāds draugs uzaicināja mani apmeklēt otro Faluņgun lekciju kursu Tiaņdzjiņas pilsētas Baji auditorijā. Es esmu ļoti laimīga, ka man radās izdevība apmeklēt šo kursu. Pirms sāku mācīties Faluņgun, es nenodarbojos ar citiem cjigun veidiem. Es nezināju, kas ir Buda vai Dao, ne arī to, kā ir jāpilnveidojas. Taču pirmajā dienā, noklausoties Skolotāja lekciju, es, šķiet, pēkšņi biju sapratusi jautājumus, uz kuriem agrāk nekad nebiju spējusi rast atbildes, un beidzot sapratusi dzīves patieso jēgu un mērķi. Manos uzskatos par dzīvi un pasauli patiešām notika milzīgas izmaiņas.
  • Mana izpratne pēc 2008. gada Ņujorkas Faluņ Dafa pilnveidošanās pieredzes apmaiņas konferences apmeklēšanas

    Nesen, pēc tam, kad mūsu pilsētā bija beigusies Dievišķās mākslas kolektīva izrāde, es nodomāju, ka varēšu nodoties nākošajam Dafa projektam. Taču man vienlaicīgi notika vairāki konflikti, kuri vidū bija konflikti ar citiem praktizētājiem un konflikti ar ģimenes locekļiem. Es ieskatījos sevī, taču konflikti atkārtojas pēc tam, kad es biju domājis, ka viņi ir garām. Mans sjiņsjin sāka celties un krist. Tad es sapratu, ka es neieskatījos sevī pietiekami dziļi, nedz arī pilnībā atbrīvojos no savas cilvēciskās pieķeršanās.
  • Par labiem darbiem tiek atlīdzināts

    Kādā pavasara dienā 2006. gadā Henaņas provinces Huaijanas apgabala ciematā vairāk nekā 80 gadus veca sieviete netālu no vietējās pamatskolas ieejas pamanīja saini ar grāmatām, kurām bija spilgti dzelteni vāki. „Cik žēl, ka šīs grāmatas ir pazaudētas,” viņa nodomāja un paņēma tās. Kad viņa nonāca līdz galvenajam ceļam, viņa sastapa divus cilvēkus, kas vāca atkritumus pārstrādāšanai. Viņi ieraudzīja grāmatas un teica, lai par tām samaksā, taču vecā sieviete atteicās. Viņi sacīja: „Jūs esat tik veca, ka nevarat izlasīt vārdus. Kāds jums no tām labums? Un turklāt tās ir Faluņgun grāmatas. Drošības dienesta darbinieki jūs arestēs, ja ieraudzīs jūs ar tām.”
  • Zemnieks no Ķīnas dalās savā pilnveidošanās pieredzē

    Vēlāk es pārstāju lietot zāles, un mani kaimiņi un draugi jautāja, kāpēc es tā daru. Es tik tikko varēju parunāt, tādēļ mana sieva paskaidroja viņiem, ka mēs esam Faluņgun praktizētāji un ka par mums rūpējas mūsu Skolotājs. Pēc mēneša es atkal varēju staigāt. Citiem tas šķita neticami, jo viņi domāja, ka palikšu par invalīdu. Zinot to, ka es praktizēju Faluņgun, viņi sāka uzskatīt, ka Faluņ Dafa ir brīnumains, un pastāstīja par to citiem
  • Mana paaugstināšanās notika pateicoties tam, ka es skatījos sevī

    Pēdējo divu gadu laikā konflikti manā ģimenē pastiprinājās. Mans vīrs arī ir praktizētājs, un mans bērns tic, ka Faluņ Dafa ir labs. Taču mums mājās bija daudz konfliktu un problēmu. Mēs žēlojāmies viens par otru un aizrādījām viens otram katreiz, kad notika kāda problēma. Mēs vērtējām otru saskaņā ar Fa un teicām pretējai pusei, ka tas ir viņa labā. Lai arī mēs meklējām savas nepilnības saskaņā ar Fa, taču pēc neilga laika mēs atkal atgriezāmies pie mūsu vecajiem paradumiem.
  • Ar taisnām domām es spēju apturēt zagli no nozieguma izdarīšanas un sniegt viņam iespēju būt glābtam

    Vēlos dalīties ar draugiem praktizētājiem neparastā pieredzē par to, kas ar mani atgadījās Jaungada naktī. Pēc Jaungada svinībām, 4.00 no rīta, es atgriezos mājās no pilsētas centra. Mans draugs, cenšoties ietaupīt naudu, pierunāja taksometra vadītāju aizvest mani par mazāku maksu (es dzīvoju netālu no pilsētas centra), nenosaucot manu adresi, bet paskaidrojot, ka tālu nebūs jābrauc. Nezinādams precīzu adresi un gaidīdams manus norādījumus, vadītājs neiegriezās vajadzīgajā pagriezienā, lai piebrauktu pie manas mājas. Es uzskatu visādas „atlaides” par nepareizām, tādēļ, nodomājot, ka tā būs godīgi, izkāpu pieturā un devos cauri neapdzīvotai vietai...
  • Kad ieskaties sevī, notiek brīnumainas lietas

    Pēkšņi man radās izpratne. Es sapratu, ka mums vienmēr un visur ir jādod cilvēkiem iespēja sajust mūsu labestību un garīgo tīrību. Ja mēs tā nerīkojamies, neskatoties uz to, cik labi ir mūsu argumenti, mūsu vārdos nebūs tā spēka, kas spēj iznīcināt ļaunos elementus viņu apziņā. Vai nav tā, ka es izturos pret cilvēkiem labestīgi izlases veidā un tas ir atkarīgs no noteiktiem apstākļiem? Ja jūs man patīkat, tad esmu labestīgs. Ja nepatīkat, tad vairs neesmu labestīgs? Vai tad tā nav egoisma izpausme?