Māksla un kultūra

Senie pilnveidošanās stāsti | Apsveikuma kartiņas | Mūzika un dziesmas | Gleznas | Dzeja

  • Zīmējums: Noslaucīšana

  • Glezna: Lotoss

    Faluņgun praktizētāja sēž ar sakrustotām kājām, turot rokās lotosa ziedu savu darugu praktizētāju piemiņai, kuri tikuši nomocīti līdz nāvei Ķīnā, kopš 1999. gadā šajā valstī sākās nelikumīgās vajāšanas pret praksi. Gleznas lejasdaļā redzamas briesmīgu vajāšanu ainas.
  • Seno ļaužu uzvedība: Stingri noturēt raksturu haotiskajā pasaulē, tikumība ir nenovērtējama

    Laikā starp Sun dinastiju un Juaņ dinastiju dzīvoja ļoti erudīts izglītots cilvēks. Kopš dzimšanas viņu sauca par Hen Sju (1209.-1281.), viņa stilistiskais vārds bija Džun Pins, un viņa iesauka bija Lu Džai. Savas dzīves laikā viņš uzskatīja konfūcisma principu uzturēšanu un ķīniešu tradīciju tālāku nodošanu par savu pienākumu. Viņš publicēja grāmatu „Lu Džai Ji Šu”. Tālāk seko daži stāsti par viņu.
  • Mendzi nepadevās viegli

    Mendzi sacīja saviem skolniekiem: „Ja tu rūpējies par citiem, bet viņi joprojām paliek atturīgi, tad tev jāpajautā sev, vai tu esi patiešām labs. Ja tu dod padomus citiem, bet ciet neveiksmi, tad tev jāpajautā sev, vai tu esi patiešām gudrs. Ja tu esi laipns pret citiem, bet viņi neatbild tev ar to pašu, tad tev jāpajautā sev, vai tu esi patiešām patiess. Ja tu kaut ko dari, bet nesaņem atbildi, nežēlojies par citiem. Tev vispirms jāpaskatās sevī un jāatrod, kur tev jāizmaina pašam sevi.”
  • Lai Debesis atzītu tevi par labu cilvēku, nepieciešams sekot Debesu likumiem

    Dzjadzjin laikmetā, Min dinastijas imperatora Šidzuna valdīšanas laikā, Dzjansi provincē dzīvoja skolotājs vārdā Judu. Viņam bija pieci dēli un četras meitas. Četri no viņa pieciem dēliem saslima un nomira. Trešais dēls bija veselīgs un gudrs zēns. Par nelaimi, astoņu gadu vecumā, spēlējoties uz ielas, viņš pazuda. No četrām meitām izdzīvoja tikai viena. No lielas raudāšanas Ju kundze zaudēja redzi. Mācību centrs tika slēgts, jo tā ieņēmumi bija nepietiekoši. Kļūstot arvien nabadzīgāks, Judu domāja: „Sava dzīvē neesmu izdarījis pārāk lielas kļūdas, kādēļ gan Debesis mani tā soda?”
  • Glezna: Nelokāmā drosme

    Šī glezna balstīta uz patiesu stāstu par Liu Čendzjuņu. Liu kungs bija Faluņgun praktizētājs no Ķīnas Ziemeļiem. 2002.gada martā viņam tika piespriesti 19 gadi ieslodzījumā cietumā par līdzdalību programmu translēšanā Ķīnas televīzijā, programmu, kurās parādīta patiesība par nežēlīgo vajāšanu, kas izvērsta pret Faluņgun. Pēc 21 mēneša atrašanās ieslodzījumā Liu kungs mira no spīdzināšanas.
  • Senās Ķīnas stāsti: Ir jāturas tālāk no tiem, kas pieglaimojas

    Saskaņā ar imperatora galma dzīves anekdošu kolekciju „Šišuosjiņju” no Dižās Tan dinastijas, kādu dienu pēc tiesas sēdes Tan Taidzuns (Tan dinastijas imperators) gāja garām kokam un priecājās par tā plaukstošajiem zariem un lapām. Viņam blakus stāvošais Juveņšidzji centās pieglaimoties Tan Taidzunam un turpināja slavēt koku. Tan Taidzuns viņu nopietni sabāra: „Vei Džens deva man padomu turēties tālāk no cilvēkiem ar zemu raksturu. Lai arī man bija aizdomas, ka tu varētu būt tāds cilvēks, taču es nebiju par to pārliecināts. Bet tagad es zinu.” Juveņšidzji bija pārbijies un lūdza piedošanu.
  • Zīmējums: Gaismas zobens

  • Glezna: Astoņas noreibušas dievības

    Leģenda par Astoņām dievībām iespējams aizsākas Tan dinastijas (viens no vispārticīgākajiem periodiem Ķīnas vēsturē 618. - 907. g.m.ē.) laikā. Dažādu dinastiju laikā tā atšķiras. Saskaņā ar leģendas versiju, kas izveidojās pēc Min dinastijas, darbojošās personas ir Džun Haņli, Džan Guolao, Haņ Sjandzi, Tie Guaili, Cao Guodzju, Lu Dunbiņs, Laņ Caihe un He Sjaņgu.
  • Būt cēlsirdīgam un piedodošam

    Vei Ba bija augsta ranga ierēdnis Austrumu Haņ dinastijas laikā senajā Ķīnā. Viņš nāca no vietas, ko sauca par Dzjujanu. Viņš piedzima ģimenē, kura bija labi izglītota un prata atšķirt pareizo no nepareizā. Paaudžu paaudzēs šajā ģimenē bija augsta ranga ierēdņi. Attiecībās ar cilvēkiem, Vei Ba sekoja vienam vienkāršam principam: būt cēlsirdīgam un piedodošam.
  • Senās Ķīnas stāsti: Tikumīgais ārsts

    Senajā Ķīnā bija kāds ārsts, kuram piemita izcilas mediķa spējas un augsta tikumība. Viņš izglāba daudzus slimniekus, kas sirga ar smagām kaitēm, un bija cienījams, slavens un vietējo ļaužu iemīļots. Kādu dienu pie viņa ieradās cilvēks no ārpilsētas un lūdza palīdzēt viņa smagi slimajam ģimenes loceklim, kura dzīvība bija briesmās. Neko neteikdams, ārsts ātri sagatavojās ceļam. Tajā brīdī viņš saņēma sliktas ziņas – viņa dēlu bija nolaupījuši bandīti, kas pieprasīja izpirkšanas maksu par viņa atbrīvošanu. Ārsta priekšā bija dilemma.
  • Dievu atstātā kultūra: Morāla tīrība bez mantkārības

    Dievu atstātajai kultūrai piemīt visaugstākā morālā tīrība. Nekādas pasaulīgas grūtības vai šķēršļi, bagātība vai iekāre nepiespiedīs cilvēku ar augstu tikumību mainīt savu uzvedību, brālības kodeksu vai taisnprātīgumu. Lai atbilstu šim standartam, cilvēkam ir jākontrolē savas vēlmes un mantkārība. Tālāk seko stāsti par Konfūciju un viņa skolniekiem, kas ilustrē šos principus.
  • Dzeja: Liesma

    Mēs nesam liesmu,Patiesības lāpu,Lai mirdz ikkatra sirds.Par dzīvības svētumuUn mūsu cilvēci, Un brīvību visiem apspiestajiem.
  • Ar drosmi izlabot savas kļūdas un bez vilcināšanās pilnveidot sevi

    „Kļūdīties ir cilvēcīgi”, vēsta sens ķīniešu sakāmvārds. Tas nozīmē, ka pat godavīrs var kļūdīties. Pretstatā parastam cilvēkam, gudrais vairāk tiecas ieskatīties sevī, izlabot savas kļūdas un pilnveidot sevi. Lūk, kādēļ viņš ir dižens un gudrs.
  • Senās Ķīnas stāsti: Dievu un Budu skatījumā vissvarīgākais ir cilvēka sirds

    Šeņlun periodā (705.-707.g.), Tan dinastijas imperatora Džundzuna valdīšanas laikā senajā Ķīnā, Hubejas provinces Sjanjanas pilsētā tika nolemts uzstādīt Budas statuju. Daudzi cilvēki, kas ticēja Budam vai Dieviem ziedoja naudu šim mērķim. Koordinators pierakstīja viņu vārdus, kurus bija paredzēts iegravēt kā uzrakstu piemiņas akmenī. Kāda pavecāka sieviete, kas bija ļoti trūcīga, arī gribēja ziedot, taču viņai bija tikai viena monēta, ko viņa bija saņēmusi pirms kāzām no savas mātes. Šo monētu sieviete bija glabājusi vairāk nekā 60 gadus, un tā bija viņas vienīgā nauda.