25. aprīlī Edvards MakMilana-Skota kungs, Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietnieks, Eiropas Parlamentā rīkoja starptautisku noklausīšanos. Noklausīšanās bija saistīta ar reliģijas brīvību Ķīnā un desmit gadus ilgo vajāšanu pret Faluņgun.

2009. gada 9. februārī Edvards MakMilana-Skota kungs, Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietnieks, Eiropas Parlamenta galvenajā mītnē Briselē rīkoja „Divine Performing Arts” trupas uzņemšanas viesības, kurās piedalījās vairāk nekā 100 Eiropas Parlamenta locekļi, viņu palīgi un pārstāvji.

2008. gada jūnijā, aizbildinoties ar „tehniskām problēmām”, „Eutelsat” pārtrauca NTD TV signāla translāciju caur W5 satelītu. Izmeklēšanā tika atklāts, ka ekonomiska labuma dēļ „Eutelsat” kompānija piekāpās ĶKP spiedienam un pirms Olimpisko spēļu sākuma pārtrauca NTD TV raidījumu translāciju. „Eutelsat” rīcība izraisījusi lielas bažas Eiropas Parlamentā un eiropiešu vidū. Tālāk seko divu Eiropas Parlamenta locekļu, Šeronas Boulzas un Kerolainas Lukasas, vēstules.

2008. gada 7. jūnijā Polijā Faluņgun praktizētājai Džan Cjaņai laikraksta „The Epoch Times” izplatīšanas laikā fiziski un vārdiski uzbruka sieviete, kura saskaņā ar vietējo iedzīvotāju vārdiem ir saistīta ar Ķīnas vēstniecību Varšavā. Atbildot uz ĶKP nepārtrauktajiem mēģinājumiem eksportēt Faluņgun vajāšanas visā pasaulē, Eiropas Parlamenta locekle no Polijas Hanna Foltina-Kubika nosūtīja Ķīnas vēstniekam sekojošu vēstuli.

VIP pieņemšanu vadīja Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komitejas priekšsēdētāja vietniece un Eiropas Parlamenta delegācijas Ķīnā locekle Helga Trpela. Viņa sacīja: „Ķīna ir brīnišķīga valsts ar izcilām tradīcijām [..] Taču mēs arī redzam to, ka Ķīnas vides piesārņojums un cilvēktiesību problēmas vel joprojām ir ļoti nopietnas. Tas nav pieņemami.”

EP nopietni satrauc pēdējā laikā arvien pieaugošā politiskā vajāšana, kas saistīta ar Olimpiskajām spēlēm, tai skaitā cilvēktiesību aizstāvju, reportieru, advokātu un dažādu reliģiju sekotāju, jo īpaši Faluņgun praktizētāju, vajāšanas. Eiropas Parlaments aicina Ķīnas valdību nekavējoties atbrīvot šos cilvēkus, pārtraukt cilvēktiesību pārkāpumus pret viņiem, apturēt masveida māju nojaukšanu, nepiešķirot kompensācijas, lai to vietā celtu Olimpiskajām spēlēm paredzētas ēkas, apturēt nāvessodu izpildi Olimpisko spēļu laikā un atcelt aizliegumu 42 cilvēku kategorijām apmeklēt Olimpiskās spēles.

Uz noklausīšanos bija uzaicināti Faluņgun praktizētāji no Ķīnas - Cao Duns, Niu Dzjiņpins un viņa sieva Džan Liaņin. 2006. gada 21. maijā Niu Dzjiņpins un Cao Duns Pekinā tikās ar Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietnieku Edvardu MakMilanu-Skota kungu un informēja viņu par nežēlīgajām vajāšanām, no kurām cietuši viņi un citi Faluņgun praktizētāji. Divas stundas pēc šīs tikšanās Cao kungu arestēja Ķīnas komunistiskā režīma slepenie aģenti, viņš tika apsūdzēts „nelikumīgas intervijas sniegšanā”. Cao kungu notiesāja uz pieciem gadiem un slepeni ieslodzīja Tiaņšue 3. cietumā.

Eiropas Parlaments ir informēts par arvien pieaugošo cilvēktiesību pārkāpumu skaitu Ķīnā, un šajā sakarā ir pieņemtas vairākas rezolūcijas. Pievienoju pēdējās rezolūcijas (2005. gada 8. septembris) kopiju, kas saistīta ar pieaugošo vajāšanu skaitu reliģisko uzskatu dēļ, par kuriem pēdējā laikā tiek ziņots. Eiropas Savienība ir uzsākusi ilgstošu dialogu ar Ķīnas vadošajām amatpersonām, kas vērsts uz to, lai iedrošinātu ķīniešus pāriet uz atvērtu sabiedrību, balstītu uz likuma varu, un turpina izvirzīt problēmas, kas rada satraukumu. Faluņgun sekotāji vēl aizvien ir Pekinas represiju galvenais mērķis, un ziņojumi vēsta, ka 200 000 cilvēku ir ieslodzīti darba nometnēs.

EP locekļi iesaistījās šajā lietā pēc tam, kad tika saņemti ziņojumi par masveida orgānu iegūšanu no Faluņgun praktizētājiem, kuri tiek turēti ieslodzījumā Ķīnas koncentrācijas nometnēs. Saskaņā ar ziņojumiem, orgāni ieslodzītajiem tiek izņemti viņiem vēl dzīviem esot, bet viņu ķermeņi tiek sadedzināti.

Līdztekus Pasaules Kausa izcīņai Vācijā, pasaules otrā pusē Pekina gatavojas uzņemt 2008. gada Olimpiskās spēles. Tomēr, ja tas, ko es nesen uzzināju no bijušajiem ieslodzītajiem, ir patiesība, tad civilizētajai pasaulei vajadzētu izvairīties no Ķīnas. Noplukušā viesnīcas numurā ar nolaistiem logu aizkariem, cilvēki, kurus es satiku, man pastāstīja par viņu garīgās kustības nežēlīgu vajāšanu, pat par ko vēl ļaunāku – dzīvu orgānu tirdzniecību pēc pasūtījuma.

2005. gada 7. martā Sjun Veja un Čeņ Jiņa, Faluņgun praktizētājas no Vācijas un Francijas, kuras personīgi pārdzīvojušas vajāšanu Ķīnas darba nometnēs, saņēma uzaicinājumu ierasties Eiropas Parlamentā Strasbūrā. Viņas satikās ar Vācijas Parlamenta locekli Gahlera kungu un uzstājās preses konferencē Eiropas Savienības Padomes palātā.

Cilvēkiem ir ne tikai materiālas un fiziskas vajadzības, tiem nepieciešams arī kaut kas dvēselisks. Tādējādi tiekšanās pēc ticības brīvības un iespējas brīvi meklēt un atrast dvēseles patvērumu uzskatāmas par cilvēka neapstrīdamām pamattiesībām. Cilvēka pašcieņa, cilvēktiesības un brīvība ir vērtības, kurām visā pasaulē vienmēr jābūt aizsargātām. Klusēšana par notiekošo Ķīnā un cilvēka cieņas pārkāpšana šajā valstī rada dziļu nemieru. Lūk, kādēļ šī izstāde ir tik nozīmīga.

Konferencē piedalījās arī divi Eiropas Parlamenta locekļi - Mišels Galhera kungs no Vācijas un Alēns Lipits no Francijas. Pēc tam, kad Čeņ Jina un Sjun Veja bija beigušas savu uzstāšanos, Galhera kungs sacīja: „Tas ir tik šokējoši! Es pilnībā ticu jūsu sacītajam. Tas ir patiešām apkaunojoši, ka valsts ar tik nozīmīgiem ekonomiskiem panākumiem kā Ķīna, pārvērtusi sevi par milzu koncentrācijas nometni sirdsapziņas gūstekņiem. Mums publiski jāatklāj notiekošais Ķīnā Eiropas Parlamentā. Mūsu nodoms nav pazemot Ķīnu. Tā ir Ķīna, kas pati sevi pazemo.”

„Pievienojos daudzu cilvēku izteiktajām raizēm par izturēšanos pret Faluņgun praktizētājiem. Brīvība miermīlīgi paust savus uzskatus ir viena no cilvēka pamattiesībām, kuras nedrīkst pārkāpt neviena valdība.(..) Mums kopīgiem spēkiem jāstrādā vietējā un Eiropas līmenī, lai izdarītu spiedienu uz Ķīnas režīmu, kas tam liktu akceptēt mūsu pamatotās raizes attiecībā uz cilvēktiesībām."