2009. gada 30. augusta rītā, kad mans dēls bija viens pats mājās, Hebejas provinces Cjiņhuandao pilsētas Džaņcjaņas milicijas iecirkņa priekšnieks un vēl daži miliči ieradās pārmeklēt manu māju. Viņi pārmeklēja mūsu māju un atrada dažus informatīvos materiālus un vairākas Dafa grāmatas. Miliči centās piespiest manu dēlu piezvanīt man, taču viņš atteicās sadarboties, tādēļ miliči viņu lamāja. Viņi aizveda manu dēlu uz milicijas iecirkni, kur viņi lika manam astoņpadsmit gadīgajam dēlam sēdēt uz „tīģera sola”. Viņš nesadarbojās ar viņiem, taču viņi piespieda viņu sēdēt uz tā vairāk nekā stundu. Viņš tika aizturēts un atbrīvots tikai pēc 21.00 vakarā.

Es atceros, ka atjautīgā Džeņju bija moža un laimīga, taču viņai ap muti bija lielas čulgu rētas. Viņas tēvs sacīja: „Sešu mēnešu laikā bērns ir redzējis vairākus policijas iebrukumus mājās, kā arī kratīšanu un arestus. Viņa redzēja, kā policisti sagūsta viņas tēvu, māti un vecmammu, kā arī viņas onkuli un tanti, kuri viņai bija ļoti tuvi. Tas notika tādēļ, ka viņi praktizē Faluņgun. Policistu demonstrētā nežēlība un vardarbība ir nodarījusi lielu kaitējumu viņas prātam un ķermenim.”

Praktizētāja Sjao Hunjaņas kundze tika arestēta 2008. gada 13. maijā, un šobrīd viņa tiek turēta Dunkou apgabala ieslodzījuma centrā. Praktizētāja Liu Cjidzju kundze tika arestēta 2007. gada 28. jūlijā, un pašreiz viņa ir ieslodzīta Baimalunas piespiedu darba nometnē Džudžou pilsētā. 2008. gada 2. jūnija rītā Hunaņas provinces Dunkou pilsētas juridiskā institūta direktors Sjan Sjuaņs ar līdzdalībnieku devās pie Sjao kundzes radiniekiem uz mājām. Viņi apsūdzēja Sjao kundzes dēlu Sjan Džijuaņu un Liu kundzes dēlu Sjan Šuočenu par iziešanu tiešsaistē interneta kafejnīcā, lai pieprasītu savu māšu atbrīvošanu. Policisti gribēja abus zēnus arestēt, taču vietējā ciemata ierēdņi sacīja, ka viņi vēl ir pusaudži. Ciemata priekšsēdētājs un sekretārs apsolīja uzņemties atbildību par abiem zēniem, un Sjan Sjuaņs piekrita. Taču tās pašas dienas vakarā vietējā drošības dienesta darbinieki tomēr arestēja Sjan Džijuaņu un konfiscēja no viņa mājās satelīta uztveršanas iekārtu. Sjan Šuočenam izdevās aizbēgt.

2008. gada 2. martā, ap 11.00 no rīta, civilā ģērbtu policistu grupa pēkšņi iebrāzās Heilundzjanas provinces Harbiņas pilsētas Naņganas rajona skolā. Policisti aizveda 17 skolniekus, kuri apmeklēja stundas, un konfiscēja divus datorus. Skolnieku vecāki ir Faluņgun praktizētāji, kuri šobrīd atrodas ieslodzījumā un tiek vajāti. Dažu skolnieku vecāki tikuši vajāti līdz nāvei. Ķīnas komunistiskās partijas vajāšanu rezultātā šie skolnieki tika piespiedu kārtā izmesti no skolas. Viņi palika bez pajumtes un iztikas līdzekļiem.

Mani sauc Li Linhuei. Man ir 12 gadi, es mācos vidusskolā. Es dzīvoju Guandunas provinces Džaņdzjanas pilsētas Sjašaņas rajonā. Mans tēvs Li Taiveņa kungs ir pazīstams Guandunas provinces Džaņdzjanas pilsētas 6. vidusskolas skolotājs. Mana māte Gun Linlinas kundze ir inženiere. Mūsu ģimene dzīvoja mierīgi un laimīgi. Pēc tam, kad sākās vajāšanas, vecāki neatlaidīgi praktizēja Faluņgun, viņi nevēlējās atteikties no savas ticības „Īstenībai-Labestībai-Pacietībai”. Tādēļ 2007. gada 25. decembrī ieradās policisti, kuri uzlauza mājas durvis un arestēja manus vecākus. Šo vajāšanu es redzēju pati savām acīm, un tagad cenšos panākt, lai to uzzinātu visa pasaule. Viss, ko es lūdzu, ir atbrīvot manus vecākus, tēvu Li Taiveņa kungu un māti Gun Linlinas kundzi.

Kopš ĶKP sāka vajāt Faluņgun 1999. gadā, tā ir iepotējusi cilvēku prātos naidu pret Faluņgun, neatstājot bez ievērības arī pamatskolas audzēkņus. Skolnieki izturējās pret mani, kā pret ienaidnieku, viņi man draudēja, biedēja, sita un spārdīja. Daudzas reizes es neuzdrošinājos iet uz skolu, jo tur mani sagaidīja sišana. Es ziņoju par to mūsu klases audzinātājam, taču viņš nevarēja efektīvi atturēt viņus no pāridarīšanas man. Manus vecākus ieslodzīja sadzeņu skalošanas centros un nežēlīgi spīdzināja. Tas mani traumēja, kā rezultātā es atpaliku mācībās.

Direktors izsauca uz skolu Cjiaņas vecākus. Viņas māte ieradās tās pašas dienas pēcpusdienā. Direktors sacīja, lai viņu paraksta garantijas vēstuli, ka Liu Cjiaņa pārstās praktizēt Faluņgun. Māte atteicās to darīt. Viņa sacīja: “Faluņ Dafa māca cilvēkiem būt labiem. Tas palīdz arī atbrīvoties no slimībām un uzlabo cilvēka veselību. Mana meita cieta no nāvējošas slimības. Viņa praktizē Faluņgun, un tas deva viņai jaunu dzīvi. Kas tur slikts? Kādēļ jūs gribat piespiest mūs melot?”

Li Cjincjinai ir 13 gadi, viņa mācās Dzjandzjiņas pilsētas Hepinas vidusskolā. Cjincjina kļuva par bāreni, kad viņai bija tikai deviņi gadi. Viņas tēvs saslima un nomira 2000. gadā, viņas māte gāja bojā vajāšanu rezultātā 2001. gadā, jo viņa praktizēja Faluņgun. Tā kā Dzjana kliķe ļauni apmeloja Faluņgun, bērni, kas ir Cjincjinas tuvumā, nespēlējas ar viņu. Viņa vairs nevarēja izturēt šādu cietsirdību un iedzēra vairākas unces šķidruma, domādama, kas tas ir pesticīds. Pārējie arī domāja, ka viņa iedzērusi pesticīdu, bet neviens neuzdrīkstējās mēģināt viņu glābt. Par laimi, izrādījās, ka šī viela nebija pesticīds, un viņa palika dzīva.