2007. gada 10. maijā Vācijas parlaments pieņēma vēsturisku rezolūciju, kas nosoda Ķīnas komunistisko režīmu par tā piespiedu darba sistēmu. Parlamentā visas partijas vienbalsīgi un stingri nosodīja Ķīnas komunistiskā režīma necilvēcisko piespiedu darba sistēmu un aicināja Vācijas valdību nopietni izmeklēt apgalvojumus par režīma īstenoto orgānu izņemšanu dzīviem Faluņgun praktizētājiem.

2007. gada 28. februārī Ķīnas policija arestēja Faluņgun praktizētāju Ma Dzjaņa kungu, Francijas sūkņu ražošanas kompānijas PCM galveno menedžeri Ķīnā un Ziemeļu Āzijas reģionā. Arests tika izdarīts tieši Francijas kompānijas Pekinas ofisā. Tika ziņots, ka Ma Dzjaņa kungs nosūtīts uz smadzeņu skalošanas centru. Šis incidents ir nopietns pilsoņu tiesību pārkāpums, kas nopietni ietekmējis Francijas kompānijas darbu. Francijas sabiedrība un politiskās aprindas pauž dziļu satraukumu par notikušo.

Saskaņā ar Deutsche Welle (DW) 2007. gada 15. marta ziņojumu, Vācijas parlamenta locekļi no Kristīgo demokrātu savienības (KDS), Brīvo demokrātu partijas (BDP) un Zaļās partijas kopīgi iesnieguši Federālajam parlamentam rezolūciju, kurā nosodīta Ķīnas komunistiskās partijas piespiedu darba pāraudzināšanas sistēma. Saskaņā ar BDP pārstāvja un Cilvēktiesību un humanitārās palīdzības komitejas biedra Floriana Tonkara ziņojumu, visas parlamentārās partijas ir panākušas vienprātīgu vienošanos, un maija sākumā parlamentā tiks izdarīts balsojums, lai pieņemtu stingri nosodošu rezolūciju.

2006. gada novembra beigās Petra Baira, Elizabete Hlavaka un vēl daži citi Austrijas Parlamenta locekļi oficiālā vēstulē vērsās pie Ārlietu ministres un Veselības ministra ar lūgumu sniegt atbildes uz jautājumu par Ķīnas komunistiskās partijas īstenoto orgānu izņemšanu dzīviem Faluņgun praktizētājiem. Savā atbildes vēstulē Ārlietu ministrija uzsvēra, ka Austrija atbalsta organizāciju, jo īpaši AN Speciālā ziņotāja spīdzināšanu jautājumos, centienus veikt izmeklēšanu Ķīnas cietumos.

“Īrijas Senāts, būdams satriekts par Ķīnas valdības un Ķīnas komunistiskās partijas ļaunprātīgo izturēšanos pret Faluņgun praktizētājiem, mudina Īrijas valdību izteikt nosodījumu šīm zvērībām un pieprasa, lai Īrijas valdība panāktu, ka attiecīgās starptautiskās organizācijas veic šo noziegumu vispusīgu izmeklēšanu, un lai par mūs ieinteresētību nekavējoties uzzinātu Ķīnas vēstnieks Īrijā un Ķīnas valdība.”

Šodien Ķīnas valdība rupji pārkāpj cilvēktiesības. Saskaņā ar internetā publicētajiem ziņojumiem, Sabiedriskās Drošības dienesta viceministrs Liu Dzjiņs ir teicis: „Likvidēt Faluņgun pirms 2008. gada Olimpisko Spēļu sākuma.” Kā vēsta ziņu avoti, Ķīnas režīms sistemātiski slepkavo Faluņgun praktizētājus slepenajā Sudzjatuņas koncentrācijas nometnē, no šī objekta neviens vēl nav iznācis dzīvs. Daudzi Faluņgun praktizētāji tikuši noslepkavoti, viņu iekšējie orgāni izņemti. Dažiem praktizētājiem orgāni izņemti, viņiem vēl dzīviem esot, jo šādi orgāni ir daudz vērtīgāki nekā tie, kas ņemti no miruša cilvēka ķermeņa.

Nesen Faluņgun praktizētāji vēstulē vērsās pie Essenes apgabala Parlamenta locekļa un Jerres pilsētas mēra Nikolā Duponta-Egna kunga, lai informētu viņu par Ķīnas komunistiskās partijas nežēlīgajām represijām pret Faluņgun praktizētājiem. Vēlāk Nikolā Duponts-Egna kungs nosūtīja vēstuli Francijas Ārlietu ministrijai, aicinot tajā varas iestādes nekavējoties veikt nepieciešamās darbības, lai apturētu šīs ļaundarības.

2005. gada 31. oktobrī Čehijas Faluņ Dafa asociācijas pārstāvji ierādās vizītē pie Čehijas viceprezidenta Eduarda Outrata kunga sakarā ar notiekošajām represijām pret Faluņgun. Outrata kungs jau iepriekš bija izteicis viedokli, ka pasaules morālajam spiedienam uz Ķīnas valdību ir liela nozīme. Viņš uzskata arī, ka šāda veida spiediens labvēlīgi ietekmē cilvēktiesību situāciju Ķīnā.

"Saņēmu Jūsu vēstuli, kurā tieku informēts par to, ka simtiem tūkstoši Faluņgun praktizētāju Ķīnā tiek nežēlīgi vajāti, ka viņu pamat cilvēktiesības tiek pārkāptas. Alkūdijas pilsētas valdība, kuras vadībā šobrīd atrodos, vēlētos izdarīt sekojošu paziņojumu: Mēs pilnīgi noteikti esam pret šiem nopietnajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, un nosodām tos."