2009. gada 13. jūnijā Aņcju pilsētas Drošības dienesta darbinieki arestēja Li Sjudženas kundzi, Faluņgun praktizētāju no Aņcju pilsētas, pie ieejas ēkā, kurā viņa īrēja dzīvokli. Li kundzes atrašanās vieta kļuva zināma tikai pēc mēneša, kad viņas ģimene uzzināja, ka viņa ir ieslodzīta Aņcju pilsētas aizturēšanas centrā. Viņa neatteicās no savas ticības Faluņgun un uzsāka bada streiku, protestējot pret vajāšanām, taču viņa tika brutāli piespiedu kārtā barota. Vēlāk viņa tika aizvesta uz ideoloģiskās pārveidošanas seansu. Pēc šī seansa viņas atrašanās vieta atkal nebija zināma. Beigās Li kundze vajāšanu rezultātā nomira. 2009. gada oktobrī, dažas dienas pēc viņas nāves, Dzjinaņas cietuma amatpersonas paziņoja viņas ģimenei par viņas nāvi. Viņas ķermenis tika kremēts bez viņas ģimenes piekrišanas.

2009. gada 4. jūlijā Huanhe ielas milicijas iecirkņa darbinieki arestēja Faluņ Dafa praktizētājus Fen Gana kungu, viņa sievu Van Dzjuaņas kundzi un vēl divpadsmit praktizētājus, kuri ciemojās pie praktizētājas Ši Guisjanas kundzes mājās. Viņi tika ieslodzīti Daliaņas pilsētas aizturēšanas centrā. Ieslodzījumā Fen kunga veselības stāvoklis pasliktinājās, un viņš tika nogādāts slimnīcā, kur tika atklāts, ka viņa žultspūslis ir palielinājies līdz divu dūru lielumam. Viņš atteicās no operācijas, jo nevarēja segt ar to saistītos izdevumus. Viņš izrakstījās no slimnīcas un atgriezās mājās, taču neilgi pēc tam tika atkal arestēts. 2009. gada 16. septembrī Fen kunga ģimene ziņoja par viņa pazušanu Šahekou rajona Fuguo ielas milicijas iecirknī. Miliči viņiem pateica, ka Fen kungs ir nomiris 2009. gada 14. augustā, un Šahekou rajona milicijas nodaļā viņa ķermenim tikusi veikta sekcija.

2007. gada 1. jūlijā Sabiedriskās drošības dienesta aģents Gun Čuansjins no Aohaņas prefektūras un daži citi nolēma izsekot Faluņgun praktizētājus. Viņi pārmeklēja Tan Haihua kundzes dzīvesvietu un meloja viņas dēlam, lai iegūtu viņas Faluņgun materiālus. 2007. gada 6. jūlijā viņi arestēja Tan kundzi un citas praktizētājas un ieslodzīja viņas Aohaņas prefektūras aizturēšanas centrā, un neļāva viņu ģimenes locekļiem viņas satikt. 2009. gada 9. oktobrī pulksten 8.00 vakarā Tan kundzes ģimenes locekļi saņēma paziņojumu, ka viņa mirst. Viņi tajā pašā naktī aizsteidzās uz Aohaņas prefektūras aizturēšanas centru. Ienākot aizturēšanas centra sieviešu nodaļā, viņi ieraudzīja Tan kundzes ķermeni guļam saldējamajā kamerā, un tas bija sasalis ciets.

Faluņ Dafa praktizētājs no Hebejas provinces Pinšaņas apgabala Liu Erdzena kungs tika vairākas reizes nelikumīgi arestēts, aizturēts un spīdzināts. Kad Šidzjadžuanas piespiedu darba nometnes amatpersonas atteicās uzņemt Liu kungu, Pinšaņas apriņķa milicijas iecirkņa darbinieks Sjao Suiluns piespieda nometnes amatpersonas viņu pieņemt.Šajā darba nometnē Liu kungs cieta no tik nežēlīgas vajāšanas, ka kļuva ārkārtīgi vājš, un viņam parādījās nopietni tuberkulozes simptomi. Darba nometnes amatpersonas baidījās uzņemties atbildību, tādēļ 2002. gada 15. aprīlī pavēstīja Liu kunga tuviniekiem, ka viņi drīkst vest Liu kungu uz mājām. Liu kungs nomira 2002. gada 10. septembrī. Viņš bija tikai 40 gadus vecs.

Dzjiņ Jindaņas kundze pēc tautības bija korejiete. Pirms viņa sāka praktizēt Faluņgun, viņa cieta no daudzām slimībām. Pēc tam, kad Dzjiņ kundze kļuva par praktizētāju, viņa kļuva vesela un labsirdīga. 2009. gada aprīlī Lunmeņas ielas milicijas iecirkņa un Lundzjinas pilsētas milicijas nodaļas darbinieki iedrāzās viņas darba vietā. Viņi arestēja Dzjiņ kundzi, un kamēr viņa atradās milicijas uzraudzībā, viņa tika spīdzināta. Vēlāk viņa tika pārvesta uz Lundzjinas pilsētas aizturēšanas centru. Piektajā dienā Dzjiņ kundzes stāvoklis bija kritisks. Ārsti teica, ka viņa jebkurā brīdī var nomirt un pārliecināja miliciju viņu atbrīvot. Dzjiņ kundze nevarēja mājās kārtīgi atpūsties, jo miliči bieži nāca pie viņas uz dzīvokli, lai viņu traucētu. Viņa cieta no milzīga garīga spiediena un nomira 2009. gada 5. oktobrī.

Ge Lidzjuņa kungs bija students, taču tā iemesla dēļ, ka viņš praktizēja Faluņgun, viņš tika atskaitīts no universitātes. Viņš bija spiests klejot no vienas vietas uz otru, lai izvairītos no aresta. Pēdējo desmit gadu laikā, kamēr notiek vajāšanas, Ge kungs trīs reizes tika nosūtīts uz Čandzji pilsētas piespiedu darba nometni, un kopējais viņa ieslodzījumā pavadītais laiks bija seši gadi. 2009. gada martā pēc atbrīvošanas no darba nometnes Ge kunga kājas un rokas bija kļuvušas tik stīvas, ka viņš nevarēja iztaisnot savas rokas un atvērt plaukstas. Viņa ģimenes locekļi veda viņu uz daudzām slimnīcām, taču slimnīcu administrācijas darbinieki atteicās viņu pieņemt, jo milicijas un „Ofisa 610” aģenti bija pavēlējuši viņiem neuzņemt Ge kungu. Ge kungs nomira 2009. gada jūnijā.

2008. gada 9. jūlijā, pirms Olimpiskajām spēlēm Pekinā, Ķīnas komunistiskās partija nosūtīja 30 – 40 cilvēkus, kas izlauza Van Hunsja kundzes mājās logus, iekļuva tajā un arestēja Van kundzi un viņas vīru, Dzjan Džeņbo kungu. 2008. gada 8. augustā Van kundze tika aizvesta uz Šaņdunas provinces 2. sieviešu piespiedu darba nometni, kas atrodas Dzibo pilsētas Vancuņas rajonā. Sešu mēnešu laikā nometnē pārciesto spīdzināšanu rezultātā Van kundzei padusē un uz krūts izveidojās dažāda izmēra audzēji. 2009. gada 9. janvārī viņi atbrīvoja Van kundzi medicīniskās palīdzības saņemšanai. Veifanas pilsētas Tautas slimnīcā, veicot pārbaudi, tika atklāts, ka papildus viņas ķermeņa kreisajai pusei, audzēji bija parādījušies arī viņas ķermeņa labajā pusē. Van Hunsja kundze cieta vēl astoņus mēnešus un nomira 15. septembrī.

2009. gada 31. augustā Jan Jugana vadībā aģentu grupa devās pie Van Huilaņas kundzes, lai viņu atkal arestētu, taču viņa nebija mājās. Kad nākošajā dienā viņa kopā ar savu draudzeni Sje Haijinas kundzi atgriezās mājās, viņas abas tika arestētas. 7. septembrī Van Huilaņas kundzes ģimenes locekļi devās viņu satikt, taču viņiem tas netika ļauts. Tās dienas pēcpusdienā apsargi viņu brutāli piespiedu kārtā baroja, kas izraisīja viņas nāvi. Sje Haijinas kundze tika atbrīvota, taču šobrīd viņa atrodas stingrā policijas uzraudzībā.

Liu Sjiņniaņa kungs dzimis 1952. gada 15. janvārī. Pirms aiziešanas pensijā viņš dienēja kā bataljona komandieris Cjinhajas provincē. Viņš bija godīgs un ļoti uzticams un strādāja ļoti labā kompānijā. 1997. gada oktobrī Liu kungs sāka praktizēt Faluņgun. Sekojot Īstenības, Labestības, Pacietības principiem, viņš jutās lieliski gan fiziski, gan garīgi. Kad sākās vajāšanas, 1999. gada 20. jūlijā viņš devās uz Pekinu, lai apelētu, taču viņš tika arestēts, aizvests atpakaļ uz Baodinas pilsētu un ieslodzīts smadzeņu skalošanas centrā. 2003. gada jūnijā Cjinjuaņas apgabala vietējie drošības arestēja Liu kungu un ieslodzīja viņu Baodinas pilsētas piespiedu darba nometnē, kur viņš tika nežēlīgi sists ar elektrošoka steku, kā rezultātā 2009. gada 20. aprīlī viņš nomira.

2008. gada 8. jūnijā Li He kungu arestēja Džuolu apgabala „Ofisa 610” darbinieki un ciemata iedzīvotāji. Viņš tika ieslodzīts Džuolu apgabala aizturēšanas centrā uz vairāk nekā četriem mēnešiem. Pēc tam viņam tika slepeni piespriests divus gadus ilgs ieslodzījums cietumā, un viņš tika aizvests uz Tanšaņas pilsētas Naņpu rajona Dzjidunas cietumu tālākajai vajāšanai. Cietumā viņš tika spīdzināts līdz dzīvībai bīstamam stāvoklim. Tā kā cietuma vadība nevēlējās nest atbildību par viņa nāvi, Li kungs tika nosūtīts tieši uz mājām. Pēc tam, kad Li He kungs, būdams kritiskā stāvoklī, atgriezās mājās, vietējais „Ofiss 610” deva rīkojumu cilvēkiem viņu novērot un izdarīt uz viņu spiedienu, kas nodarīja viņam lielas garīgas ciešanas. 2009. gada 27. jūnijā, neilgi pēc Li kunga atgriešanas mājās, viņš nomira.

Kopš 1999. gada jūlijā sākās vajāšanas, Li Peicjiņas kundze tika vairākas reizes arestēta. 2005. gada augustā policisti arestēja viņu un ar varu aizvilkta uz vilcienu, kas devās uz Šanhaju. Kad viņa tika atvesta, policisti ieslodzīja viņu Dzjadinas apakšrajona aizturēšanas iecirknī un spīdzināja viņu ar miega aizliegumu. Diviem cilvēkiem tika uzdots viņu novērot 24 stundas diennaktī. Vēlāk, kad spīdzināšanas rezultātā Li kundzes stāvoklis kļuva kritisks, policisti atbrīvoja viņu un nogādāja atpakaļ Dzjagedacji prefektūrā. Tajā laikā valsts drošības daļas aģenti gāja pie Li kundzes uz mājām un uz viņas darba vietu, lai terorizētu viņu. Nepārtrauktās vajāšanas rezultātā Li kundzes veselības stāvoklis aizvien vairāk pasliktinājās, un 2009. gada 24. janvārī 58 gadu vecumā viņa nomira.

63 gadus vecā Guo Žuifenas kundze, Faluņgun praktizētāja no Dzjininas pilsētas, Šaņdunas provincē, bija pensionēta Dzjininas pilsētas Lineņas tekstila fabrikas darbiniece. 2002. gada februārī Džuncju rajona nodaļas policijas iecirknis un „Ofiss 610” nosūtīja Guo kundzi uz Dzjinaņas sieviešu piespiedu darba nometni, kur viņa tika vajāta vairāk nekā trīs mēnešus, un viņas svars nokritās no 65 kilogramiem līdz 36 kilogramiem. Kad viņa bija tuvu nāvei, policija paziņoja viņas ģimenes locekļiem, lai viņi brauc viņai pakaļ. Ilgu laika periodu vietējie ĶKP valdības ierēdņi cieši novēroja Guo kundzi un viņas vīru. Viņa cieta no ilgstoša psiholoģiska un fiziska spiediena un nevarēja atlabt. 2009. gada 19. martā viņa nomira.

2000. gadā man tika piespriests divus gadus ilgs ieslodzījums piespiedu darba nometnē, un es tiku ieslodzīta Tumudzji sieviešu piespiedu darba nometnē Sjinaņmenas pilsētā, Iekšējā Mongolijā. Tolaik tur bija ieslodzītas apmēram 130 Faluņgun praktizētājas. Kādu dienu ziemā cietuma apsargi sasauca visas Faluņgun praktizētājas uz sapulci, lai nomelnotu Faluņgun. Desmit praktizētājas piecēlās un atteicās piedalīties sapulcē. Lai viņas sodītu, daži cietuma apsargi Van Guižuna vadībā sita viņas ar elektrošoka stekiem un nežēlīgi piekāva. Pēc tam viņi ieslēdza viņas izolētā kamerā, kurā bija ledaina auksta betona grīda.

Fu Dzimina kungs no Hubejas provinces Dzjiaņli apgabala piedalījās grupas braucienā, kuru rīkoja pasta nodaļa, kurā viņš strādāja. 2009. gada 17. aprīlī Vuji kalna ainavu apskates rajonā Fudzjaņas provincē viņš ar krāsainu zīmuli uz akmens uzrakstīja: „Faluņgun ir labs; Īstenība-Labestība-Pacietība – tas ir labi”, ko ierakstīja novērošanas kameras. Tajā naktī viņu arestēja Gleznaino vietu administrācijas rajona Vuji policijas departamenta rajona policijas iecirkņa darbinieki. Pēc divām dienām viņš nomira no spīdzināšanas.

Li Cjinhuaņa kungs bija Faluņgun praktizētājs no Beņsji provinces Liaoninas provincē. Viņš sāka praktizēt Faluņgun 1996. gadā. Pēc vajāšanu sākuma 1999. gadā, viņš vairākos gadījumos tika vajāts. 2004. gada 18. septembrī policija viņu arestēja un nosūtīja uz Veininsjinas piespiedu darba nometni Beņsji pilsētā, kur viņš tika pakļauts „spīdzināšanai ar stiepšanu” septiņas dienas pēc kārtas. Pēc tam viņa veselība pasliktinājās, un viņš vairs neatlaba. Pēc viņa atbrīvošanas 2006. gadā viņš tika nepārtraukti novērots. Viņš nomira 2009. gada 5. aprīlī 50 gadu vecumā.

65 gadus vecā Džu Cjuaņdi kundze, pensionēta Pekinas Kosmiskās aviācijas materiālu institūta darbiniece, dzīvoja Pekinas pilsētas Haidiaņas rajona Huaņšaņas ciematā. 2008. gada 19. februārī Haidiaņas rajona „Ofisa 610” [1] un Veņcjuaņas policijas iecirkņa darbinieki pārmeklēja Džu kundzes dzīves vietu, konfiscēja Faluņgun materiālus un nosūtīja viņu uz piespiedu darba nometni. Sieviešu piespiedu darba nometnē vajāšanas un Faluņgun vingrojumu izpildīšanas aizlieguma rezultātā, viņa saslima ar aknu vēzi. 2009. gada 1. aprīlī viņa slimnīcā nomira.

2009. gada 7. janvārī Liu kundze brauca ar vilcienu uz Vuhaņas pilsētu, un vilcienā viņu arestēja Hubejas policijas iecirkņa policisti par to, ka viņa lasīja Faluņgun grāmatu „Džuaņ Faluņ”. 2009. gada 8. februārī Liu kundze tika nogādāta Guanšui pilsētas 1. aizturēšanas centrā un ieslodzīta tur. 2009. gada 2. aprīļa pēcpusdienā aizturēšanas centra amatpersonas pēkšņi paziņoja viņas ģimenes locekļiem, lai viņi brauc viņai pakaļ. Aizturēšanas centrā viņas ģimenes locekļi atklāja, ka viņa nevar ne parunāt, ne paiet, nedz arī ieēst, un visa viņas āda no kakla līdz pēdām bija zili melna. Uz viņas kakla bija arī brūces. Kad viņa tika atvesta mājās, viņas veselības stāvoklis bija kritisks. 2009. gada 4. aprīlī ap pulksten 1.00 naktī viņa nomira.

Dzjan Sjicjina kungs, 66 gadus vecais Faluņgun praktizētājs no Čuncjinas pilsētas, tika nomocīts līdz nāvei Sjišaņpinas piespiedu darba nometnē, un viņa ģimene tiek nemitīgi terorizēta. Dzjandzjiņas rajona valsts drošības policija pastāvīgi novēro viņa ģimeni. Policisti paziņoja, ka viņi neļaus nevienam Faluņgun praktizētājam kontaktēties ar viņa ģimeni. Viņi mēģina slēpt savu noziegumu pierādījumus un turpina vajāt viņa ģimeni. Dzjan kunga sievai, Luo Dzehui kundzei, tika piespriests astoņus gadus ilgs ieslodzījums cietumā, un viņa pretojas vajāšanām ieslodzījuma centrā. Viņas dzīvībai šobrīd draud briesmas.

1975. gadā Apvienotās Nācijas (AN) pasludināja 8. martu par „Starptautisko Sieviešu dienu”, lai veicinātu vienlīdzību starp vīriešiem un sievietēm. 1979. gadā AN pieņēma Konvenciju par visa veida sieviešu diskriminācijas novēršanu. 1980. gada 17. jūlijā Ķīnas Tautas Republika (ĶTR) parakstīja konvenciju, lai arī ĶTR valdība neprātīgi pārkāpa tās principus. Faluņgun sekotāji savā ikdienas dzīvē praktizē Īstenību-Labestību-Pacietību, taču Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP) pēdējo deviņu gadu laikā turpina viņus nepārtraukti vajāt un spīdzināt. Kopš 1999. gada, kad sākās vajāšanas, Heilundzjanas provinces Dzjisji rajonā, Ķīnas Ziemeļaustrumos, daudzas sievietes ir mirušas vajāšanu rezultātā. Atcerēsimies šīs sievietes.

69 gadus vecā Faluņgun praktizētāja Ma Sjulaņas kundze dzīvoja Guandunas provinces Fošaņas pilsētas Naņhajas rajonā. 2008. gada 19. jūnijā viņa tika arestēta un ieslodzīta Naņhajas rajona aizturēšanas centrā. 2009. gada 6. janvārī aizturēšanas centra vadība pēkšņi paziņoja viņas ģimenes locekļiem, lai viņi dodas viņai pakaļ uz Guandžou pilsētas Armijas policijas slimnīcu. Ārsts sacīja, ka viņas stāvoklis ir neārstējams. 2009. gada 16. martā Ma kundze nomira.

Faluņgun praktizētājs Džan Litiaņa kungs nomira 2008. gada 17. novembrī Dzjiņdžou cietumā, Liaoninas provincē. Dzjiņdžou cietuma 20. sektora ieslodzītie atrada veidu, kā nosūtīt apelācijas vēstuli, atmaskojot to, kā 20. sektora apsargi un ieslodzītie nežēlīgi piekāva Džan kungu līdz nāvei.

39 gadus vecais Van Dzjipina kungs dzīvoja Heilundzjanas provinces Luobei apgabala 2. fermā. Pēc tam, kad 1999. gadā sākās vajāšanas, Van kungs bija spiests izciest smadzeņu skalošanu un ieslodzījumu cietumā un piespiedu darba nometnē. Viņš izcieta milzīgas fiziskas, psiholoģiskas un finansiālas grūtības. Kad viņa ģimene no viņa novērsās, viņam nebija, kur dzīvot, un viņš bija spiests klaiņot apkārt. 2009. gada 4. februārī viņš nomira.

Apmēram 70 gadus vecais Jao Dzjinmina kungs bija pensionēts strādnieks Šaaņsji provinces Miaņ apgabalā. 2003. gada februārī Miaņ apgabala „Ofisa 610” darbinieki arestēja viņu un piecus citus praktizētājus un nogādāja viņus Dzaodzihe vīriešu piespiedu darba nometnē Fensjanas apgabalā. Tā kā Jao kungs atteicās nodot savu ticību, Dzaodzihe darba nometnes apsargi ieslodzīja viņu mazā, tumšā kamerā kopā ar vairākiem narkomāniem. Viņš tika pakļauts miega aizliegumam, un viņam lika tupēt uz vienas kājas. Tikai pēc trim mēnešiem pēc atvešanas uz nometni viņa veselības stāvoklis bija tik ļoti pasliktinājies, ka viņš tika aiznests mājās uz nestuvēm. Drīz pēc tam viņš nomira.

77 gadus vecais Čao Čanlina kungs dzīvoja Hubejas provinces Vuhaņas pilsētā. Viņš bija liela auguma un spēcīgas miesas būves, un pēc aiziešanas pensijā no dienesta militārajos spēkos viņš strādaja par Dunfenas Papīra fabrikas direktora vietnieku. Pēc Faluņgun prakses uzsākšanas viņam nevajadzēja tērēt ne santīma medicīnas izdevumiem. Ziņas par viņa nāvi dziļi apbēdināja daudzus viņa draugus un kolēģus.

37 gadus vecais Džan Veņliana kungs dzīvoja Šaņdunas provinces Aņcju pilsētas Dzjindži administratīvā centra Dunjinas ciematā. 2007. gada 10. maijā, kad Džan kungs uzstādīja satelīta šķīvi savas māsas mājās Cjindao pilsētā, policisti viņu arestēja un ieslodzīja Cjindao pilsētas 2. aizturēšanas centrā. Vēlāk viņš tika uz 18 mēnešiem ieslodzīts piespiedu darba nometnē Vančunas pilsētā. 2008. gadā, atrodoties Vančuņas piespiedu darba nometnē, Džan kungs kļuva ļoti vārgs, un viņu nogādāja slimnīcā. Kad 2008. gada oktobrī Džan kungs izrakstījās no slimnīcas, viņš nebija spējīgs pats par sevi parūpēties, un viņa dzīvībai draudēja briesmas. Pat šādā nožēlojamā stāvoklī viņu mājās bieži turpināja terorizēt vietējās policijas darbinieki. Viņš nomira 2008. gada 6. decembrī.

Faluņgun praktizētājs Džan Litiaņa kungs ir miris no policistu sitieniem Dzjiņdžou cietumā. Čendzjao rajona, Dziņdžou pilsētas un Liaoninas provinces prokuratūras nepamatoti noraidīja Džan Litiaņa kunga ģimenes locekļu petīciju par atkārtotas līķa sekcijas veikšanu. Liu Fejs, Čendzjao rajona prokuratūras ierēdnis, un Gun Peihe, Dzjiņdžou pilsētas prokuratūras ierēdnis, bija īpaši rupjš. Ierēdnis Li Šičens no Dzjiņdžou pilsētas prokuratūras Džan Litiaņa kunga ģimenes locekļiem sacīja: „Jums tas ir svarīgi, bet mums tas nav nekas īpašs.” Attiecībā uz ģimenes petīciju par līķa sekciju Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) ierēdņi un slepkavas sadarbojās viens ar otru, apspieda patiesību, apmānīja cilvēkus un traucēja ģimenes centieniem noskaidrot patiesību. Tādējādi Džan Litiaņa kunga mirstīgās atliekas šobrīd atrodas Čen Dzjuņa un Džan Baodži kontrolē.

55 gadus vecā Su Cansjiņas kundze dzīvoja Hebejas provinces Veibo pilsētas Dafenas ciematā. Viņa sāka praktizēt Faluņgun 1997. gada beigās. Viņa aktīvi izplatīja praksi vairākos desmitos blakus esošo ciematu un izveidoja Likuma [Faluņgun mācības] studēšanas un vingrojumu izpildīšanas nodarbību vietu savās mājās. Pēc 1999. gada 20. jūlija Su kundzes piecu cilvēku lielā ģimene kļuva par Ķīnas komunistiskās partijas vajāšanas mērķi. Uz 2002. gada beigām pilsētas „Ofiss 610” bija ieslodzījis trīs Su kundzes ģimenes locekļus. Bija palicis tikai viņas pusaugu dēls un viņas aklais jaunākais brālis (kurš nomira bailēs 2003. gadā). Olimpisko spēļu laika Sjiņdzji pilsētas „Ofisa 610” darbinieki un Veibo pilsētas policisti atkal terorizēju Su kundzi viņas mājās. Pēc deviņus gadus ilgās nepārtrauktās terorizēšanas, draudiem un ieslodzīšanas Su kundze vairs nespēja ilgāk izturēt. Viņa kļuva aizvien vārgāka un vārgāka, un 2009. gada 4. janvārī nomira.

56 gadus vecā Li Jiņdzju kundze bija Faluņgun praktizētāja no Šeņjanas pilsētas. 2006. gada 30. jūlijā, kad viņa uz ielas dalīja skrejlapas, kurās atmaskota vajāšana, viņa tika arestēta. Viņai tika piespriests gadu ilgs ieslodzījums piespiedu darba nometnē, kur Li kundze tika spīdzināta gan garīgi, gan fiziski. Viņai izkrita mati, un ārsts atklāja, ka viņai izveidojies krūšu vēzis. Viņa tika atbrīvota 2007. gada janvārī. 2008. gada 18. decembrī agri no rīta viņa mājās nomira.

32 gadus vecais Džun Kai kungs dzīvoja Aksu pilsētā Sjiņdzjanas uiguru autonomajā reģionā. Viņš studēja Sjiņdzjanas naftas institūtā. Pēc tam, kad 1999. gada jūlijā sākās vajāšanas, viņš tika atskaitīts no augstskolas par to, ka viņš atteicās nodot savu ticību Faluņgun. Vēlāk viņam tika piespriests divus gadus un deviņus mēnešus ilgs ieslodzījums Vadzjacju piespiedu darba nometnē. 2005. gada novembrī viņš atkal tika arestēts, un viņam tika piespriests četrus gadus ilgs ieslodzījums cietumā. Džun kungs tika spīdzināts ar miega aizliegumu, un apsargi vienā ēdienreizē deva viņam ēst tikai pusi bulciņas. Viņš tika mērdēts badā ilgu laiku. 2008. gada 26. decembrī Džun kungs nomira, nokrītot no cietuma ēkas jumta. Lieta vēl joprojām tiek izmeklēta.

46 gadus vecais Sjue Dzjuņli kungs dzīvoja Šaaņsji provinces Sjiaņas pilsētas Saņcjao administratīvā centra Policijas akadēmijas dzīvojamo māju masīvā. Par to, ka viņš praktizēja Faluņgun, viņš tika četras reizes apcietināts, uz gadu ieslodzīts piespiedu darba nometnē, un apsargs Fen Sjijao viņu nežēlīgi sita ar gumijas steku. Viņu nežēlīgi piekāva arī cietumnieki. Viņš tika trīs reizes piespiedu kārtā aizvests uz smadzeņu skalošanas seansiem. Pēdējā reizē, kad Sjue Dzjuņli kungs tika aizvests uz smadzeņu skalošanas seansu, viņu spīdzināja tik ilgi, kamēr viņš kļuva ļoti vārgs, un 2008. gada jūlijā viņš nomira.

Haņ Mina strādāja par kalpotāju Pinšui mašīnbūves rūpnīcā, kas ir lielākā militārās mašīnbūves rūpnīca un galvenais darba devējs Guidžou provinces Pinba apgabalā. Par to, ka viņa nelokāmi praktizēja Faluņgun, viņa divas reizes tika arestēta, un 2001. gada 28. februārī viņai piesprieda divus gadus ilgu ieslodzījumu piespiedu darba nometnē. Atrodoties ieslodzījumā Guidžou apgabala sieviešu piespiedu darbu nometnē, viņai tika ievadītas nezināmas narkotiskas vielas, kuras izraisīja visa ķermeņa muskuļu atrofiju. 2003. gada 20. martā 30 gadu vecumā viņa nomira.

58 gadus vecā Faluņgun praktizētāja Dzjan Sjaņji kundze dzīvoja Šeņdžeņas pilsētā. 2006. gada 23. maijā viņu arestēja brīdī, kad viņa izplatīja skrejlapas Naņšaņas rajonā, un ieslodzīja Tunle ciemata aizturēšanas centrā. Dzjan Sjaņji kundze uzsāka badastreiku, lai protestētu, un viņa tika pakļauta piespiedu barošanai, kā rezultāta viņa guva smagus ievainojumus. Tie radīja viņai grūtības ar ēšanu, un viņa nepārtraukti klepoja. Viņa atteicās pieņemt smadzeņu skalošanu, un vēlāk viņai tika piespriests trīs gadus ilgs ieslodzījums Saņšuei sieviešu piespiedu darba nometnē. 2008. gada augustā Dzjan Sjaņji kundze bija novājējusi un svēra tikai apmēram 30 kilogramus. Apsargiem bija bail inficēties ar slimību un uzņemties atbildību par viņas dzīvību, tādēļ viņi piezvanīja viņas ģimenes locekļiem, lai tie ved viņu mājās. Viņai turpinājās klepus un grūtības ar ēšanu. 2009. gada 2. janvārī pulksten 12.00 dienā viņa nomira.

Džan Sjucjiņas kundze dzīvoja Cjinhajas provinces Sjininas pilsētā. 2008. gada 13. novembra vakarā kāds par viņu ziņoja policijai, kamēr viņa netālu no Naņšaņas ielas izplatīja skrejlapas, kas atmaskoja vajāšanas un stāstīja cilvēkiem faktus par Faluņgun. Viņu arestēja Naņtaņas policijas iecirkņa darbinieki un ieslodzīja Sjininas pilsētas aizturēšanas centrā. Saskaņā ar aizturēšanas centra apsargu teikto, 7. decembrī, ap pusnakti, Džan kundze pēkšņi zaudēja samaņu. Viņa tika aizvesta uz Cjinhajas provinces Sarkanā Krusta slimnīcu. Tā arī neatguvusi samaņu, Džan kundze nomira 13. decembrī, pulksten 4.00, tikai mēnesi pēc viņas aresta.

35 gadus vecais korejietis Dzjiņ Dzjuņdzje kungs dzīvoja Dzjiliņas provinces Jaņbiaņas korejiešu autonomā apgabala Čaojančuaņas pilsētā. 1999. gada 22. jūlijā viņš devās uz Dzjiliņas provinces Ķīnas komunistiskās partijas komiteju, lai apelētu Faluņgun aizstāvībai, un tika arestēts un ieslodzīts Čančuņas pilsētas policijas akadēmijā.

2008. gada aprīlī policija arestēja 36 gadus veco Džan Litiaņa kungu un ieslodzīja viņu Dzjiņdžou pilsētas 1. aizturēšanas centrā. Uzreiz pēc arestēšanas Džan Litiaņs uzsāka badastreiku, lai protestētu pret vajāšanu. 2008. gada augustā Taihe rajona tiesa slepeni tiesāja Džan kungu aizturēšanas centra birojā un piesprieda viņam piecus gadus ilgu ieslodzījumu cietumā, un aizveda viņu uz Dzjiņdžou pilsētas cietuma 20. kameru. 2008. gada 17. novembrī viņš nomira.

2008. gada 21. jūnijā aģents Van Lu kopā ar citiem policistiem ielauzās Džan Cjuhunas kundzes īrētājā istabā un ar varu viņu arestēja. Džan kundze uzsāka bada streiku, lai protestētu, un vēlāk viņas dzīvība bija apdraudēta. Policija nogādāja viņu Hefei pilsētas 1. slimnīcā. Pēc tam, kad viņa jau 19 reizes bija zaudējusi samaņu, viņi visbeidzot piekrita, lai par viņu kāds galvo līdz tiesai, kas bija paredzēta 2008. gada 30. jūnijā. 17. jūnijā viņa beidzot tika izrakstīta no slimnīcas. Viņas jaunākais brālis aizveda viņu pie sevis uz mājām Aņhuijas provinces Ziemeļos. Viņas skatiens bija neskaidrs, un viņa bieži zaudēja samaņu. Pat šādos apstākļos policisti vēl aizvien zvanīja uz viņas brāļa mājām, lai viņai traucētu. 2008. gada 18. oktobrī, pulksten 3.00 naktī, ilgstošas vajāšanas rezultātā Džan kundze nomira.