Agrāk es biju alkoholiķis. Reiz, 2004. gadā es pēkšņi sajutu, ka esmu slims, es gandrīz zaudēju samaņu un nespēju nostāvēt kājās. Mani aizveda uz slimnīcu un ārsts pateica, ka man ir hipertonija, kura var izraisīt trombozi vai asinsizplūdumu smadzenēs. Es sāku lietot daudzus medikamentus, taču tie nelīdzēja. Es sāku domāt par savu dzīvi un sajutu uztraukumu, ka kādu dienu manis vairs vienkārši nebūs. Tad es sāku domāt par tiem Faluņgun praktizētājiem, kuri bija atbrīvojušies no nopietnām slimībām, un nolēmu pamēģināt praktizēt Faluņgun. Taču es biju alkoholiķis un neizglītots cilvēks, kā gan es varēju praktizēt Faluņgun? Taču praktizētāji man teica, ka es vienalga varu praktizēt. Lūk, tā es sāku atkārtot „Faluņ Dafa ir labs” un „Īstenība, Labestība, Pacietība - tas ir labi”. Daži praktizētāji sāka man lasīt priekšā Dafa grāmatas. Pēc desmit dienām es atguvu veselību, tas ir brīnums! Man vairs nav jādzer zāles.

Hueidzjuņa ir slavenās Taivānas universitātes slimnīcas terapijas nodaļas galvenā ārste. 2005. gadā Hueidzjuņas māsa pirmo reizi iepazīstināja viņu ar Faluņgun. „Vienā naktī es izlasīju visu „Džuaņ Faluņ” grāmatu. Tajā mirklī es sajutu tādu mieru un sapratu, ka tas ir tieši tas, ko meklēju visu savu dzīvi. Tad es nolēmu pilnveidoties Faluņ Dafa,” sacīja Hueidzjuņa.

2006. gada pavasarī mans vīrs no kāda praktizētāja saņēma Likumu. Jau pēc pusgada viņš kļuva pavisam cits cilvēks. Viņš runāja ļoti maigi un izturējās pret cilvēkiem ļoti laipni. Agrāk viņam bija pieķeršanās seksuālajai tieksmei, taču tagad viņš pat neieslēdz televizoru. Viņa attieksme pret mani pilnīgi izmainījās, un viņš ved mūsu ģimeni pa pilnveidošanās ceļu. Dienā viņš nodarbojas ar darījumiem, bet naktī mēs visi kopā studējam Likumu. Mācoties Likumu un izpildot vingrojumus, visa mūsu ģimene ieguva labu veselību. Mana vīra sliktā uzvedība izmainījās, un mēs dzīvojam laimīgi.

2007. gada augustā es sāku mācīties Likumu un izpildīt vingrojumus. Tā kā es katru dienu studēju Likumu, izpildīju vingrojumus un dzīvoju saskaņā ar „Īstenības, Labestības, Pacietības” principiem, es aizvien mazāk tiecos pēc slavas un pašlabuma. Es arī vairs nestrīdējos ar citiem. Drīzumā daudzas manas slimības izzuda, un es to pat nepamanīju. Tagad es absolūti nejūtu nekādas sāpes. Mani radi un draugi zina par to, kas ar mani noticis, un viņi visi apbrīno Faluņ Dafa.

No 2007. gada 3. līdz 5 augustā Taivānā, Šuliņas rajonā, jaunajiem praktizētājiem tika organizēta vasaras nometne. Jaunie praktizētāji kopā studēja Faluņgun mācību un iedvesmoja viens otru. Triju nometnes darba dienu laikā es kā pieaugušais nometnes vadītājs studēju Likumu kopā ar jaunajiem praktizētājiem. Pirmās divas dienas daži jaunie praktizētāji bez pūlēm no galvas skaitīja Likumu, izprata teiktā nozīmi, un tas ļoti iepriecināja viņu vecākus, kuri arī ir praktizētāji. Taču bija daži jaunie praktizētāji, kuri nelasīja Likumu no visas sirds, vai arī pēc izlasīšanas neizprata Likuma nozīmi. Viņi vēl nav iemācījušies būt uzcītīgi. Tas izpaudās viņu nepaklausībā.

Tā kā mani bija maldinājusi ĶKP visu aptverošā propaganda, man bija slikts priekšstats par Faluņ Dafa. Taču tolaik es vēlējos uzzināt, kādēļ tik daudz cilvēku tam tic un kādēļ tik daudzi no viņiem ir profesori un augsti izglītoti cilvēki, zinoši cilvēki. Vai viņi bija tumsonīgi? Vai tiešām viņiem visiem trūka veselā saprāta? Vēlāk es izlasīju praktizētāju rakstus no ”Sarkanās dinastijas melu grāmatas”, un pēc tam man radās vēlēšanās izlasīt īstās Faluņgun grāmatas.

Jauna semestra sākums – tie ir jauni mācību priekšmeti un jauni pulciņi, viss jauns. Tikai viens nekad nemainās: sirds, kura vienmēr grib atgriezties mājās, uz Minhuei pulciņu, kur mēs bijām kā viena ģimene. Minhuei pulciņā mēs mācījāmies un izpildījām Faluņgun vingrojumus, lasījām un skaitījām no galvas „Luņ Jui” un Skolotāja Li dzejoļu krājumu „Hun Jiņ”.

Lasot “Džuaņ Faluņ”, es biju atradusi bāku, kas rādīja man ceļu nakts tumsā. Grāmatā izklāstītie principi ir ļoti dziļi, un kad es tos sasaistīju ar manis piedzīvoto sabiedrībā, viss kļuva tik skaidrs. Visas manas raizes izzuda, un pēkšņi mana dzīve bija kļuvusi bagāta, rosīga un brīnišķīga.

Man ir vairāk nekā 50 gadi. Pirms es biju sākusi praktizēt Faluņ Dafa, man bija grūti uzkāpt pa kāpnēm, jo ļoti sāpēja kāju locītavas. Kopš sāku praktizēt, nekādu grūtību man vairs nav. Ik reizi, kad es devos izplatīt materiālus, kas atmasko Ķīnas komunistiskās partijas melus par Faluņgun, ejot pie katras ģimenes augšup un lejup pa stāviem, es nesu sev līdz aptuveni 70-80 kopijas. Es ne tikai nejūtu nogurumu, gluži otrādi, es jūtu īpašu pacilājumu.