Nāves gadījumi

  • Dzjiņ Jindaņas kundze, korejiešu tautības Faluņgun praktizētāja, mirusi vajāšanu rezultātā

    Dzjiņ Jindaņas kundze pēc tautības bija korejiete. Pirms viņa sāka praktizēt Faluņgun, viņa cieta no daudzām slimībām. Pēc tam, kad Dzjiņ kundze kļuva par praktizētāju, viņa kļuva vesela un labsirdīga. 2009. gada aprīlī Lunmeņas ielas milicijas iecirkņa un Lundzjinas pilsētas milicijas nodaļas darbinieki iedrāzās viņas darba vietā. Viņi arestēja Dzjiņ kundzi, un kamēr viņa atradās milicijas uzraudzībā, viņa tika spīdzināta. Vēlāk viņa tika pārvesta uz Lundzjinas pilsētas aizturēšanas centru. Piektajā dienā Dzjiņ kundzes stāvoklis bija kritisks. Ārsti teica, ka viņa jebkurā brīdī var nomirt un pārliecināja miliciju viņu atbrīvot. Dzjiņ kundze nevarēja mājās kārtīgi atpūsties, jo miliči bieži nāca pie viņas uz dzīvokli, lai viņu traucētu. Viņa cieta no milzīga garīga spiediena un nomira 2009. gada 5. oktobrī.
  • 33 gadus vecais Ge Lidzjuņa kungs miris pēc trīs ieslodzījuma termiņu izciešanas piespiedu darba nometnē

    Ge Lidzjuņa kungs bija students, taču tā iemesla dēļ, ka viņš praktizēja Faluņgun, viņš tika atskaitīts no universitātes. Viņš bija spiests klejot no vienas vietas uz otru, lai izvairītos no aresta. Pēdējo desmit gadu laikā, kamēr notiek vajāšanas, Ge kungs trīs reizes tika nosūtīts uz Čandzji pilsētas piespiedu darba nometni, un kopējais viņa ieslodzījumā pavadītais laiks bija seši gadi. 2009. gada martā pēc atbrīvošanas no darba nometnes Ge kunga kājas un rokas bija kļuvušas tik stīvas, ka viņš nevarēja iztaisnot savas rokas un atvērt plaukstas. Viņa ģimenes locekļi veda viņu uz daudzām slimnīcām, taču slimnīcu administrācijas darbinieki atteicās viņu pieņemt, jo milicijas un „Ofisa 610” aģenti bija pavēlējuši viņiem neuzņemt Ge kungu. Ge kungs nomira 2009. gada jūnijā.
  • Van Hunsja kundze mirusi no spīdzināšanas darba nometnē

    2008. gada 9. jūlijā, pirms Olimpiskajām spēlēm Pekinā, Ķīnas komunistiskās partija nosūtīja 30 – 40 cilvēkus, kas izlauza Van Hunsja kundzes mājās logus, iekļuva tajā un arestēja Van kundzi un viņas vīru, Dzjan Džeņbo kungu. 2008. gada 8. augustā Van kundze tika aizvesta uz Šaņdunas provinces 2. sieviešu piespiedu darba nometni, kas atrodas Dzibo pilsētas Vancuņas rajonā. Sešu mēnešu laikā nometnē pārciesto spīdzināšanu rezultātā Van kundzei padusē un uz krūts izveidojās dažāda izmēra audzēji. 2009. gada 9. janvārī viņi atbrīvoja Van kundzi medicīniskās palīdzības saņemšanai. Veifanas pilsētas Tautas slimnīcā, veicot pārbaudi, tika atklāts, ka papildus viņas ķermeņa kreisajai pusei, audzēji bija parādījušies arī viņas ķermeņa labajā pusē. Van Hunsja kundze cieta vēl astoņus mēnešus un nomira 15. septembrī.
  • Sešas dienas pēc aresta Van Huilaņas kundze mirst brutālas piespiedu barošanas rezultātā

    2009. gada 31. augustā Jan Jugana vadībā aģentu grupa devās pie Van Huilaņas kundzes, lai viņu atkal arestētu, taču viņa nebija mājās. Kad nākošajā dienā viņa kopā ar savu draudzeni Sje Haijinas kundzi atgriezās mājās, viņas abas tika arestētas. 7. septembrī Van Huilaņas kundzes ģimenes locekļi devās viņu satikt, taču viņiem tas netika ļauts. Tās dienas pēcpusdienā apsargi viņu brutāli piespiedu kārtā baroja, kas izraisīja viņas nāvi. Sje Haijinas kundze tika atbrīvota, taču šobrīd viņa atrodas stingrā policijas uzraudzībā.
  • Atvaļināts armijas virsnieks miris vajāšanu rezultātā

    Liu Sjiņniaņa kungs dzimis 1952. gada 15. janvārī. Pirms aiziešanas pensijā viņš dienēja kā bataljona komandieris Cjinhajas provincē. Viņš bija godīgs un ļoti uzticams un strādāja ļoti labā kompānijā. 1997. gada oktobrī Liu kungs sāka praktizēt Faluņgun. Sekojot Īstenības, Labestības, Pacietības principiem, viņš jutās lieliski gan fiziski, gan garīgi. Kad sākās vajāšanas, 1999. gada 20. jūlijā viņš devās uz Pekinu, lai apelētu, taču viņš tika arestēts, aizvests atpakaļ uz Baodinas pilsētu un ieslodzīts smadzeņu skalošanas centrā. 2003. gada jūnijā Cjinjuaņas apgabala vietējie drošības arestēja Liu kungu un ieslodzīja viņu Baodinas pilsētas piespiedu darba nometnē, kur viņš tika nežēlīgi sists ar elektrošoka steku, kā rezultātā 2009. gada 20. aprīlī viņš nomira.
  • 59 gadus vecais Li He kungs miris no spīdzināšanas Tanšaņas pilsētas Dzjidunas cietumā Hebejas provincē

    2008. gada 8. jūnijā Li He kungu arestēja Džuolu apgabala „Ofisa 610” darbinieki un ciemata iedzīvotāji. Viņš tika ieslodzīts Džuolu apgabala aizturēšanas centrā uz vairāk nekā četriem mēnešiem. Pēc tam viņam tika slepeni piespriests divus gadus ilgs ieslodzījums cietumā, un viņš tika aizvests uz Tanšaņas pilsētas Naņpu rajona Dzjidunas cietumu tālākajai vajāšanai. Cietumā viņš tika spīdzināts līdz dzīvībai bīstamam stāvoklim. Tā kā cietuma vadība nevēlējās nest atbildību par viņa nāvi, Li kungs tika nosūtīts tieši uz mājām. Pēc tam, kad Li He kungs, būdams kritiskā stāvoklī, atgriezās mājās, vietējais „Ofiss 610” deva rīkojumu cilvēkiem viņu novērot un izdarīt uz viņu spiedienu, kas nodarīja viņam lielas garīgas ciešanas. 2009. gada 27. jūnijā, neilgi pēc Li kunga atgriešanas mājās, viņš nomira.
  • Li Peicjiņas kundze vajāta līdz nāvei Heilundzjanas provincē

    Kopš 1999. gada jūlijā sākās vajāšanas, Li Peicjiņas kundze tika vairākas reizes arestēta. 2005. gada augustā policisti arestēja viņu un ar varu aizvilkta uz vilcienu, kas devās uz Šanhaju. Kad viņa tika atvesta, policisti ieslodzīja viņu Dzjadinas apakšrajona aizturēšanas iecirknī un spīdzināja viņu ar miega aizliegumu. Diviem cilvēkiem tika uzdots viņu novērot 24 stundas diennaktī. Vēlāk, kad spīdzināšanas rezultātā Li kundzes stāvoklis kļuva kritisks, policisti atbrīvoja viņu un nogādāja atpakaļ Dzjagedacji prefektūrā. Tajā laikā valsts drošības daļas aģenti gāja pie Li kundzes uz mājām un uz viņas darba vietu, lai terorizētu viņu. Nepārtrauktās vajāšanas rezultātā Li kundzes veselības stāvoklis aizvien vairāk pasliktinājās, un 2009. gada 24. janvārī 58 gadu vecumā viņa nomira.
  • Divi Faluņgun praktizētāji miruši vajāšanu rezultātā, viens Dzjininas pilsētā, un otrs Haņcuaņas pilsētā

    63 gadus vecā Guo Žuifenas kundze, Faluņgun praktizētāja no Dzjininas pilsētas, Šaņdunas provincē, bija pensionēta Dzjininas pilsētas Lineņas tekstila fabrikas darbiniece. 2002. gada februārī Džuncju rajona nodaļas policijas iecirknis un „Ofiss 610” nosūtīja Guo kundzi uz Dzjinaņas sieviešu piespiedu darba nometni, kur viņa tika vajāta vairāk nekā trīs mēnešus, un viņas svars nokritās no 65 kilogramiem līdz 36 kilogramiem. Kad viņa bija tuvu nāvei, policija paziņoja viņas ģimenes locekļiem, lai viņi brauc viņai pakaļ. Ilgu laika periodu vietējie ĶKP valdības ierēdņi cieši novēroja Guo kundzi un viņas vīru. Viņa cieta no ilgstoša psiholoģiska un fiziska spiediena un nevarēja atlabt. 2009. gada 19. martā viņa nomira.
  • Noziegumi, kuru lieciniece es biju Tumudzji sieviešu piespiedu darba nometnē Sjinaņmenas pilsētā, Iekšējā Mongolijā

    2000. gadā man tika piespriests divus gadus ilgs ieslodzījums piespiedu darba nometnē, un es tiku ieslodzīta Tumudzji sieviešu piespiedu darba nometnē Sjinaņmenas pilsētā, Iekšējā Mongolijā. Tolaik tur bija ieslodzītas apmēram 130 Faluņgun praktizētājas. Kādu dienu ziemā cietuma apsargi sasauca visas Faluņgun praktizētājas uz sapulci, lai nomelnotu Faluņgun. Desmit praktizētājas piecēlās un atteicās piedalīties sapulcē. Lai viņas sodītu, daži cietuma apsargi Van Guižuna vadībā sita viņas ar elektrošoka stekiem un nežēlīgi piekāva. Pēc tam viņi ieslēdza viņas izolētā kamerā, kurā bija ledaina auksta betona grīda.
  • Divas dienas pēc aresta Fu Dzimina kungs nomocīts līdz nāvei

    Fu Dzimina kungs no Hubejas provinces Dzjiaņli apgabala piedalījās grupas braucienā, kuru rīkoja pasta nodaļa, kurā viņš strādāja. 2009. gada 17. aprīlī Vuji kalna ainavu apskates rajonā Fudzjaņas provincē viņš ar krāsainu zīmuli uz akmens uzrakstīja: „Faluņgun ir labs; Īstenība-Labestība-Pacietība – tas ir labi”, ko ierakstīja novērošanas kameras. Tajā naktī viņu arestēja Gleznaino vietu administrācijas rajona Vuji policijas departamenta rajona policijas iecirkņa darbinieki. Pēc divām dienām viņš nomira no spīdzināšanas.
  • 50 gadus vecais Li Cjinhuaņs no Beņsji pilsētas Liaoninas provincē gājis bojā vajāšanās rupjas vardarbības rezultātā

    Li Cjinhuaņa kungs bija Faluņgun praktizētājs no Beņsji provinces Liaoninas provincē. Viņš sāka praktizēt Faluņgun 1996. gadā. Pēc vajāšanu sākuma 1999. gadā, viņš vairākos gadījumos tika vajāts. 2004. gada 18. septembrī policija viņu arestēja un nosūtīja uz Veininsjinas piespiedu darba nometni Beņsji pilsētā, kur viņš tika pakļauts „spīdzināšanai ar stiepšanu” septiņas dienas pēc kārtas. Pēc tam viņa veselība pasliktinājās, un viņš vairs neatlaba. Pēc viņa atbrīvošanas 2006. gadā viņš tika nepārtraukti novērots. Viņš nomira 2009. gada 5. aprīlī 50 gadu vecumā.
  • Gados vecā Faluņgun praktizētāja Džu Cjuaņdi kundze no Pekinas mirusi vajāšanu rezultātā

    65 gadus vecā Džu Cjuaņdi kundze, pensionēta Pekinas Kosmiskās aviācijas materiālu institūta darbiniece, dzīvoja Pekinas pilsētas Haidiaņas rajona Huaņšaņas ciematā. 2008. gada 19. februārī Haidiaņas rajona „Ofisa 610” [1] un Veņcjuaņas policijas iecirkņa darbinieki pārmeklēja Džu kundzes dzīves vietu, konfiscēja Faluņgun materiālus un nosūtīja viņu uz piespiedu darba nometni. Sieviešu piespiedu darba nometnē vajāšanas un Faluņgun vingrojumu izpildīšanas aizlieguma rezultātā, viņa saslima ar aknu vēzi. 2009. gada 1. aprīlī viņa slimnīcā nomira.
  • Liu Guanfenas kundze mirusi vajāšanu rezultātā Guanšui pilsētas aizturēšanas centrā

    2009. gada 7. janvārī Liu kundze brauca ar vilcienu uz Vuhaņas pilsētu, un vilcienā viņu arestēja Hubejas policijas iecirkņa policisti par to, ka viņa lasīja Faluņgun grāmatu „Džuaņ Faluņ”. 2009. gada 8. februārī Liu kundze tika nogādāta Guanšui pilsētas 1. aizturēšanas centrā un ieslodzīta tur. 2009. gada 2. aprīļa pēcpusdienā aizturēšanas centra amatpersonas pēkšņi paziņoja viņas ģimenes locekļiem, lai viņi brauc viņai pakaļ. Aizturēšanas centrā viņas ģimenes locekļi atklāja, ka viņa nevar ne parunāt, ne paiet, nedz arī ieēst, un visa viņas āda no kakla līdz pēdām bija zili melna. Uz viņas kakla bija arī brūces. Kad viņa tika atvesta mājās, viņas veselības stāvoklis bija kritisks. 2009. gada 4. aprīlī ap pulksten 1.00 naktī viņa nomira.
  • Dzjan Sjicjins nomocīts līdz nāvei, viņa ģimene tiek terorizēta

    Dzjan Sjicjina kungs, 66 gadus vecais Faluņgun praktizētājs no Čuncjinas pilsētas, tika nomocīts līdz nāvei Sjišaņpinas piespiedu darba nometnē, un viņa ģimene tiek nemitīgi terorizēta. Dzjandzjiņas rajona valsts drošības policija pastāvīgi novēro viņa ģimeni. Policisti paziņoja, ka viņi neļaus nevienam Faluņgun praktizētājam kontaktēties ar viņa ģimeni. Viņi mēģina slēpt savu noziegumu pierādījumus un turpina vajāt viņa ģimeni. Dzjan kunga sievai, Luo Dzehui kundzei, tika piespriests astoņus gadus ilgs ieslodzījums cietumā, un viņa pretojas vajāšanām ieslodzījuma centrā. Viņas dzīvībai šobrīd draud briesmas.
  • Starptautiskajā Sieviešu dienā mēs atceramies praktizētājas, kuras mirušas Ķīnas komunistiskās partijas vajāšanu rezultātā

    1975. gadā Apvienotās Nācijas (AN) pasludināja 8. martu par „Starptautisko Sieviešu dienu”, lai veicinātu vienlīdzību starp vīriešiem un sievietēm. 1979. gadā AN pieņēma Konvenciju par visa veida sieviešu diskriminācijas novēršanu. 1980. gada 17. jūlijā Ķīnas Tautas Republika (ĶTR) parakstīja konvenciju, lai arī ĶTR valdība neprātīgi pārkāpa tās principus. Faluņgun sekotāji savā ikdienas dzīvē praktizē Īstenību-Labestību-Pacietību, taču Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP) pēdējo deviņu gadu laikā turpina viņus nepārtraukti vajāt un spīdzināt. Kopš 1999. gada, kad sākās vajāšanas, Heilundzjanas provinces Dzjisji rajonā, Ķīnas Ziemeļaustrumos, daudzas sievietes ir mirušas vajāšanu rezultātā. Atcerēsimies šīs sievietes.