Septembra vidū nedēļas nogalē vairāki jauni dalībnieki atnāca uz Faluņgun prakses nodarbību vietu Redženta parkā Londonā. Viņi bija uzzinājuši par praksi informatīvajā pasākumā, ko nesen rīkoja Faluņgun praktizētāji, un bija tik ieinteresēti, ka atnāca iemācīties vingrojumus. Suzanna, pirmo reizi izpildījusi Faluņgun vingrojumus, sacīja: „Es jūtos ļoti labi, ļoti laimīgi. Vingrojumus ir ļoti viegli iemācīties, un es domāju, ka tas ir ļoti labi priekš manis.”

2009. gada 12. septembrī Švecingenas pilsētā notika baznīcas atvērtais vakars par tēmu „Vienas pasaules baznīcas” (baznīcas atvērtie vakari ir dažādi sabiedriski pasākumi, kas tiek rīkoti baznīcās un ir atvērti plašai publikai). Starptautiskās mākslas izstādes „Īstenība, Labestība, Pacietība” atklāšanas ceremonija bija šī vakara galvenais notikums.

Dzjiņ Jindaņas kundze pēc tautības bija korejiete. Pirms viņa sāka praktizēt Faluņgun, viņa cieta no daudzām slimībām. Pēc tam, kad Dzjiņ kundze kļuva par praktizētāju, viņa kļuva vesela un labsirdīga. 2009. gada aprīlī Lunmeņas ielas milicijas iecirkņa un Lundzjinas pilsētas milicijas nodaļas darbinieki iedrāzās viņas darba vietā. Viņi arestēja Dzjiņ kundzi, un kamēr viņa atradās milicijas uzraudzībā, viņa tika spīdzināta. Vēlāk viņa tika pārvesta uz Lundzjinas pilsētas aizturēšanas centru. Piektajā dienā Dzjiņ kundzes stāvoklis bija kritisks. Ārsti teica, ka viņa jebkurā brīdī var nomirt un pārliecināja miliciju viņu atbrīvot. Dzjiņ kundze nevarēja mājās kārtīgi atpūsties, jo miliči bieži nāca pie viņas uz dzīvokli, lai viņu traucētu. Viņa cieta no milzīga garīga spiediena un nomira 2009. gada 5. oktobrī.

Daudzas Faluņgun praktizētājas ir ieslodzītas Hebejas provinces Šidzjadžuanas darba nometnes 4. nodaļā. Lai piespiestu praktizētājas atteikties no viņu ticības Īstenībai-Labestībai-Pacietībai, uzraugi viņas brutāli spīdzina un pazemo. Dažas praktizētājas tika pakļautas piespiedu barošanai, kā rezultātā viņas vemj asinis. Darba nometnē par praktizētāju vajāšanu atbildīgi ir uzraugi Džao Juaņs un Liu Jamiņs. Viņi abi tika pārcelti no Hebejas provinces Gaojanas darba nometnes. Vajāšanās piedalījās arī Cun Sudzjaņs, Džan Dzja un citi. No 2008. gada aprīļa līdz novembrim, sakarā ar Olimpiskajām spēlēm, vajāšanas tika pastiprinātas. Kad praktizētājas darba nometnē skaidroja patiesību par Faluņgun, uzraugs Džao Juaņs aizlīmēja viņām muti ar līmlenti. Tālāk seko daži fakti par tur notikušajām vajāšanām

2007. gada janvārī Čeņ Baihe kungam tika nelikumīgi piespriests četrus gadus ilgs ieslodzījums Dzjidunas cietumā. Šobrīd Čeņ kungs ir akls ar vienu aci, un viņam ir ļoti augsts asinsspiediens. Čeņ kunga ģimenes locekļi uzskata, ka viņam jāgriežas pie ārsta, kurš nav saistīts ar cietuma medicīnisko sistēmu, taču Dzjidunas cietuma amatpersonas noraida viņu lūgumu. 2009. gada jūlija vidū Čeņ Baihe sieva un viņa meita devās uz cietumu viņu satikt un konstatēja, ka ar viņa aci kaut kas nav kārtībā. Čen kungs pastāstīja viņām, ka viņš tagad ir akls ar kreiso aci, un ar labo aci viņš redz miglaini, un ka viņam arī augsts asinsspiediens. Cietuma amatpersonas iepriekš par to nebija paziņojušas viņa ģimenei.

Es esmu jauns Faluņ Dafa praktizētājs, man ir 15 gadu. Katru nedēļu es apmeklēju Minhui skolu, kas paredzēta jaunajiem praktizētājiem. Es sāku praktizēt Faluņgun 2004. gadā, kad mana mamma paņēma sev līdzi uz Faluņgun deviņu dienu videolekciju kursu manu vecmāmiņu, manu māsu un mani. Nākošās dienas rītā man un manai māsai sākās drudzis. Mana māte teica, ka patiesībā tā nav slimība un ka Skolotājs attīra mūsu ķermeņus. Mamma man pajautāja: „Kā jaunam Dafa skolniekam, vai tev tas nav jāpārcieš?” Protams, nākošajā rītā ar mani viss bija kārtībā, kas izbrīnīja manu vecmāmiņu. Tas tiešām bija brīnumaini!

Vakar vakarā man bija īsa telefonsaruna ar kādu praktizētāju. Nākamajā telefonsarunā viņš sacīja: „Tava balss mūsu iepriekšējās sarunas laikā izklausījās ļoti nepacietīga.” Pēc tam, kad noliku telefona klausuli, es atcerējos, ka šajā rītā es bargi rāju savus bērnus par kādu viņu izdarīto kļūdu. Tobrīd es domāju, ka biju ļoti sarūgtināta un aizkaitināta. Es pie sevis nodomāju: „Man parasti katru dienu ir tik daudz lietu, par kurām raizēties. Kāpēc šodien mans sjiņsjin ir tik slikts?” Kad es nomierinājos un ieskatījos sevī, es patiešām atradu vairākas pieķeršanās.

2009. gada 13. septembrī Dienvidkorejas pilsētā Ansanā civiliedzīvotājiem, kuri piedalījās Izstāšanās no Ķīnas komunistiskās partijas mītiņā, uzbruka bandīti, kurus, iespējams, atbalstīja Ķīnas komunistiskais režīms. Ansanas kongresmenis Bai kungs sacīja, ka tas ir nopietns incidents, kas nav pieļaujams un ka pret to ir jāizturas nopietni. Policija uz vietas arestēja dažus no bandītiem.

17. oktobrī Faluņgun praktizētāji no Sidnejas piedalījās ikgadējos Grenī Smita svētkos Īstvudā. Tā bija devītā reize, kad praktizētāji tika uzaicināti uz šiem svētkiem. Faluņgun praktizētāji piedalījās svētku parādē, demonstrēja vingrojumus un uzstājās ar deju priekšnesumiem.

Van Biao, Tan dinastijas (618. - 917.) troņmantnieka kancelejas galvenā sekretāra palīgs, sacīja: „Viss, ar ko cilvēks dzīves laikā saskaras, ir saistīts ar viņa likteni. Viņa liktenis un karjera ir sen iepriekšnoteikti. Veiksme vai neveiksme, pat katra notikuma laiks ir iepriekš izplānoti.”