Faluņgun praktizētāji no Vācijas un Šveices Freiburgā rīkoja Faluņgun Informācijas dienu, lai atmaskotu Ķīnas komunistu nežēlīgās represijas pret Faluņgun praktizētājiem. Daudzi garāmgājēji apstājās pie ekspozīcijām. Daži lūdza papildus informāciju, daži pienāca pie galda, lai parakstītu petīciju, atbalstot centienus apturēt vajāšanas.

Simferopoles praktizētāji piedalījās izstādē „Veselība un skaistums”, kas no 2008. gada 22. līdz 25 maija mnotika Simforopolē. Izstādes laikā praktizētāji dalīja informatīvos materiālus, un interesenti varēja saņemt videodiskus ar filmām par „Faluņ Dafa”, iegādāties grāmatas „Džuaņ Faluņ”, „Ķīniešu Faluņgun” un iemācīties locīt papīra lotosa ziedus.

No 2006. gada jūnija beigām līdz augustam Ķīnas komunistiskās partijas ierēdņi Sičuaņas provinces Meišaņas pilsētā slepeni arestēja Faluņgun praktizētājus. Tas sakrita ar Džou Junkana, vienas no augstākajām ĶKP amatpersonām, kas aktīvi vajā Faluņgun praktizētājus, vizīti Sičuaņas provincē. ĶKP ierēdņi sarīkoja smadzeņu skalošanas klasi Žeņšou apgabala Tiaņli pilī. Smadzeņu skalošanas klase tika rīkota Veņliņas pilsētas policijas iecirkņa pārvaldes rajonā. Policijas iecirknis ir bēdīgi slavens ar sadarbošanos ar politisko un tieslietu komiteju un Ofisu 610 (zināms arī kā galvenais pārvaldes un administrācijas birojs), lai vajātu Faluņgun praktizētājus. Gados veca praktizētāja, kuras vārds nav zināms, atrodoties viņu ieslodzījumā, mira vajāšanu rezultātā.

Kļuvis zināms, ka Faluņ Dafa praktizētājs Ba Šucjuņa kungs no Šaņdunas provinces Dzinaņas pilsētas spīdzināšanu rezultātā nav spējīgs pastāvīgi pārvietoties. Turklāt 2008. gada 29. janvārī viņš tika nosūtīts uz Dzinaņas pilsētas Tiaņcjao rajona tiesas ēku, kur slēgtā tiesas sēdē viņam tika pasludināts nelikumīgs spriedums. Pēc tiesas sēdes Ba kungs tika nosūtīts uz Dzinaņas pilsētas ieslodzījuma centru, kurā viņš jau agrāk tika pakļauts vajāšanām. Šaņdunas provinces policijas slimnīcas (bijušajā darba nometnes slimnīcā) darbinieki paziņoja, ka par saņemtajiem medicīniskajiem pakalpojumiem Ba kungs viņiem ir parādā lielu naudas summu, un atteicās viņu uzņemt. Varas iestādes pilnīgi ignorēja faktu, ka viņa veselības stāvoklis pasliktinās.

Liu Šaņa kungs ir dzimis 1970. gadā, un viņš strādāja par pasniedzēju Daliaņas svešvalodu institūta Japāņu valodas nodaļā. Kad 2008. gada 13. maijā, 8.00 no rīta, Liu Šaņs devās uz darbu, viņu arestēja Ofisa 610 aģenti. Viņa atrašanās vieta vēl joprojām nav zināma. Viņa sieva un trīs gadus vecais dēls palika mājās. Policisti gribēja ielauzties viņu dzīvoklī, taču viņiem tas neizdevās. Vēlāk māte un dēls pazuda, un neviens nezina, kur viņi atrodas.

Dzjudzjanas vietējā drošības departamenta, politiskās un tieslietu komitejas un Ofisa 610 darbinieki nesen uzsāka vēl vienu Faluņgun praktizētāju vajāšanas un apspiešanas raundu, aizbildinoties ar „Olimpisko spēļu drošību” un „harmoniskas sabiedrības nodrošināšanu”. Papildus tam, ka pilsoņiem uz mobilajiem telefoniem īsziņu veidā tiek nosūtītas „publiskās vēstules”, lai uzsvērtu šīs kampaņas „steidzamību”, viņi ir noalgojuši vairāk nekā tūkstoti vietējo apsardzes darbinieku, no kuriem vairums ir bezdarbnieki un pensionāri, lai novērotu, traucētu un arestētu praktizētājus, kas pilnībā pārkāpj Ķīnas Konstitūciju.

Agrāk es biju alkoholiķis. Reiz, 2004. gadā es pēkšņi sajutu, ka esmu slims, es gandrīz zaudēju samaņu un nespēju nostāvēt kājās. Mani aizveda uz slimnīcu un ārsts pateica, ka man ir hipertonija, kura var izraisīt trombozi vai asinsizplūdumu smadzenēs. Es sāku lietot daudzus medikamentus, taču tie nelīdzēja. Es sāku domāt par savu dzīvi un sajutu uztraukumu, ka kādu dienu manis vairs vienkārši nebūs. Tad es sāku domāt par tiem Faluņgun praktizētājiem, kuri bija atbrīvojušies no nopietnām slimībām, un nolēmu pamēģināt praktizēt Faluņgun. Taču es biju alkoholiķis un neizglītots cilvēks, kā gan es varēju praktizēt Faluņgun? Taču praktizētāji man teica, ka es vienalga varu praktizēt. Lūk, tā es sāku atkārtot „Faluņ Dafa ir labs” un „Īstenība, Labestība, Pacietība - tas ir labi”. Daži praktizētāji sāka man lasīt priekšā Dafa grāmatas. Pēc desmit dienām es atguvu veselību, tas ir brīnums! Man vairs nav jādzer zāles.

Kādā pavasara dienā 2006. gadā Henaņas provinces Huaijanas apgabala ciematā vairāk nekā 80 gadus veca sieviete netālu no vietējās pamatskolas ieejas pamanīja saini ar grāmatām, kurām bija spilgti dzelteni vāki. „Cik žēl, ka šīs grāmatas ir pazaudētas,” viņa nodomāja un paņēma tās. Kad viņa nonāca līdz galvenajam ceļam, viņa sastapa divus cilvēkus, kas vāca atkritumus pārstrādāšanai. Viņi ieraudzīja grāmatas un teica, lai par tām samaksā, taču vecā sieviete atteicās. Viņi sacīja: „Jūs esat tik veca, ka nevarat izlasīt vārdus. Kāds jums no tām labums? Un turklāt tās ir Faluņgun grāmatas. Drošības dienesta darbinieki jūs arestēs, ja ieraudzīs jūs ar tām.”