10. maijā Londonā, Tralfagaras laukuma Ziemeļu terasē praktizētāji, ģērbušies zeltaini dzeltenos Tan dinastijas kostīmos, garāmgājējiem demonstrēja Faluņgun vingrojumus. Krāsainu balonu varavīksne veidoja arku virs karaliski zilā plakāta, uz kura bija rakstīts: „Faluņ Dafa 16. gadadienas svētki.”

Laiks Londonā bija skaidrs un saulains, un Trafalgara laukums bija pilns ar cilvēkiem

Praktizētāji demnonstrē Faluņgun vingrojumus

Laukumā valdīja svētku atmosfēra, zeltainajiem kostīmiem atspīdot pēcpusdienas saulē. Viens no praktizētājiem, kas piedalījās pasākumā, sacīja: „Šodien ir 16. gadadiena, kopš sabiedrība tika iepazīstināta ar šo brīnišķīgo praksi. Mēs vēlamies parādīt Londonas iedzīvotājiem Faluņ Dafa skaistumu, un aicinām izbeigt nežēlīgas represijas pret praktizētājiem Ķīnā. Mēs ceram, ka pasaules sirdsapziņa tiks atmodināta.”

Jaunatnācēji mācās Faluņgun vingrojumus

Papildus vingrojumu demonstrācijai praktizētāji sniedza gurnu bungu priekšnesumu, lai priecētu sanākušos ķīniešu un rietumnieku skatītājus. Blakus zelta krāsas rāmjos ierāmēto fotogrāfiju galerijai, kas stāstīja par prakses izplatīšanos Ķīnā līdz 1999. gada 20. jūlijam, kad komunistiskā partija uzsāka nežēlīgas represijas, bija arī uzstādīts stends parakstu vākšanai ar aicinājumu izbeigt vajāšanas.

Praktizētāji laukuma viesiem raksta vārdus ķīniešu kaligrāfijā

Kāda skatītāja sacīja: „Esmu jau iepriekš dzirdējusi par Faluņgun. Šķiet, informācija par to nāk no divām pusēm. Viena ir propaganda, ko izplata Ķīnas režīms, un tad ir šī puse,” viņa sacīja, norādot uz krāsainajiem stendiem viņai aiz muguras. „Pozitīvā puse ir ļoti iedvesmojoša.”

Apskatot foto izstādi par Faluņ Dafa

Dienas laikā tika izdalīti daudzi bukleti un DVD diski ķīniešu un angļu valodā ar skaidrojumiem par praksi un informāciju par nežēlīgajām vajāšanām. Kāds skatītājs sacīja: „Demonstrēt [vingrojumus] - tā ir ļoti laba ideja.”

Praktizētāji locīja papīra lotosa ziedus un dalīja tos, lai informētu cilvēkus par praksi un vajāšanām

Izplatot materiālus un sarunājoties ar garāmgājējiem

Praktizētāju grupas foto, sūtot sveicienus Skolotājam Li, Faluņgun dibinātājam

Dalīšanās izpratnē un pieredzē, kas gūta pilnveidošanās procesā

2008. gada 3. maijā Dienvidu pilsētā Mersinā notika 2008. gada Turcijas Faluņgun pilnveidošanās pieredzes apmaiņas konference. Faluņgun praktizētāji no dažādām pilsētām sapulcējās, lai dalītos personīgajā pieredzē, kas gūta pilnveidošanās procesā.

Praktizētāji uzstājas konferencē

Daudzi jaunie praktizētāji un praktizētāji-veterāni no dažādiem viedokļiem dalījās pieredzē, kā viņi ir uzlabojuši savu Sjiņsjin [1], atmetuši pieķeršanās un studējuši Faluņ Dafa principus, kā arī izpratnē un pieredzē, kas gūta skaidrojot patiesību par vajāšanām.

Konferences laikā

Praktizētāji, kuri piedalījās pieredzes apmaiņas konferencē, sajuta, ka gan no pilnveidošanās viedokļa, gan no vienota ķermeņa sadarbības viedokļa, darot trīs lietas, konference ir devusi viņiem pozitīvu grūdienu viņu rakstura pilnveidošanā.

Paskaidrojumi:

1. Sjiņsjin: tulkojumā no ķīniešu valodas - „sirds daba”, jeb cilvēka raksturs

Faluņ Dafa praktizētājs Džao Cjingo kungs dzīvoja Liaoninas provinces Tielinas apgabalā. Pēc tam, kad 1999. gadā sākās vajāšanas, viņu divas reizes nelikumīgi arestēja apgabala policijas iecirkņa politiskās drošības nodaļas darbinieki.

2002. gada 1. augustā Džao kungs devās apciemot praktizētājus, kuri veica smagu piespiedu darbu iepretim Tielinas pilsētas energoceham, un viņš tika arestēts. Rajona policijas nodaļā policists Jans Dunšens uzlika Džao kungam roku dzelžus, piekala viņa kāju ar važām pie sienas un pēc tam nežēlīgi piekāva. Vēlāk policists Džan Lejs no Tielinas apgabala politiskās drošības nodaļas nogādāja viņu atpakaļ apgabala policijas iecirknī un nosūtīja uz apgabala ieslodzījuma centru (ieslodzījuma centrs atrodas turpat, kur apgabala policijas iecirknis). Politiskās drošības nodaļas policisti atsāka nežēlīgo Džao kunga sišanu. Pēc dažām dienām viņu ieslēdza viņu spīdzināšanai paredzētā telpā. Viņam atkal uzlika roku dzelžus un piekala kāju ar važām pie sienas. Viņu sita divas dienas un pēc tam nosūtīja uz ieslodzījuma centru. Ieslodzījuma centra priekšnieks Dzjiņ Junge un viņa vietnieks Džao Duns uzlika Džao kungam roku dzelžus un iekala viņu važās. Viņš pavadīja vairāk nekā desmit dienas, izstieptām rokām un kājām piekalts pie grīdas. Viņš ilgstoši tika sists ar elektrošoku un piespiedu kārtā barots ar koncentrētu sāls un piparu šķīdumu. Spīdzināšanu rezultātā Džao kunga kāju un roku muskuļi tika nopietni bojāti.

Džao Cjingo kungam divas reizes piesprieda ieslodzījumu piespiedu darba nometnē, kurš viņš kopumā pavadīja četrus gadus. Otra ieslodzījuma laikā viņš ļoti cieta no kuņģa darbības traucējumiem, un cietsirdīgās izturēšanās rezultātā viņš kļuva tik vājš, ka nespēja paiet.

Tielinas pilsētas labošanas darbu nometnes administrācija nevēlējās uzņemties atbildību par viņa novājināto veselību un atbrīvoja Džao kungu.

Pēc viņa atgriešanās mājās, apgabala politiskās drošības nodaļas policisti un Džeņsjibao policijas iecirkņa policisti bieži nāca pie Džao kunga uz mājām, lai viņu mocītu. Viņš nevarēja dzīvot normāli dzīvi, un, lai izvairītos no aresta, bieži devās prom no mājām. Viņš nespēja atveseļoties.

Acīmredzot Džao Cjingo kungs saslima ar tuberkulozi, un 2008. gada 6. aprīlī, apmēram 9.00 vakarā, 35 gadus vecumā viņš nomira.

Raksts krievu valodā pieejams: http://ru.clearharmony.net/articles/200805/5903.html
Raksts ķīniešu valodā pieejams: http://minghui.ca/mh/articles/2008/4/12/176307.html

2008. gada 3. martā, septiņos no rīta, Guandunas provinces Džaņdzjaņas pilsētas Huguanas zemnieku saimniecības Džimaņas policijas iecirkņa priekšnieks nosūtīja vairāk nekā desmit Ofisa 610 [1] darbiniekus, lai tie iekļūtu Džeņ Caijuņas kundzes mājā un viņu arestētu. Viņas vīrs un bērni centās viņus apturēt, pieprasot uzrādīt aresta dokumentu. Viņi atbildēja: „Tāda ir priekšnieka pavēle.” Tuvinieki bija spiesti noskatīties, kā Džeņ Caijuņas kundzi aizved.

Džaņdzjaņas pilsētas Čikaņas rajona „tiesību apmācības iestādē” (smadzeņu skalošanas centrā), Ofisa 610 darbinieki pielietoja spēku, cenšoties Džen kundzei izskalot smadzenes. Protestējot pret vajāšanu, viņa pieteica badastreiku. Pēc četrām dienām policisti viņu atlaida, aizbildinoties ar to, ka Džen kundzei pasliktinājusies veselība. Taču līdz pat šim brīdim Ofiss 610 joprojām neliek mierā Džen kundzi un izseko viņu.

Pirms pilnveidošanās Džen kundze cieta no daudzām slimībām, jo īpaši no astmas, kas neļāva viņa normāli dzīvot. Viņas sliktā veselība radīja ģimenei finansiālas grūtības, taču darbabiedri un priekšnieks nekad viņai nepalīdzēja.

1999. gada martā Džen kundze sāka nodarboties ar Faluņ Dafa, kas māca „Īstenību, Labestību un Pacietību”. Pēc trim mēnešiem viņas veselība ievērojami uzlabojās. Astma izzuda, un arī pārējās slimības tika izārstētas. Viņas dzīve tik ļoti izmainījās uz labo pusi, ka viņa praktiski kļuva pavisam cits cilvēks. Agrāk citiem bija par viņu jārūpējas, bet tagad viņa aprūpē tēvu, kurš ir invalīds. Pat kaimiņi ievēroja šīs izmaiņas, un ir pārsteigti par Faluņ Dafa brīnumaino spēku. Kopš Džen kundze sāka pilnveidoties un praktizēt Faluņ Dafa, viņa vienmēr vispirms domā par citiem, un viņas kaimiņi to augstu novērtē.

Pašlaik šis brīnišķīgais cilvēks ir nelikumīgi arestēts, atrodas cietumā un tiek pakļauts vajāšanām.

Paskaidrojumi:

1. "Ofiss 610" – organizācija, kas izveidota speciāli Faluņgun vajāšanai, tai ir absolūta vara katrā Ķīnas komunistiskās partijas administrācijas līmenī, kā arī visās citās politiskajās un tieslietu sistēmās.

Raksts krievu valodā pieejams: >http://ru.clearharmony.net/articles/200805/5904.html
Raksts ķīniešu valodā pieejams: http://minghui.ca/mh/articles/2008/3/31/175534.html

Jiņ-jan princips un Pieci elementi ir tradicionālās ķīniešu kultūras kodols. Senajā Ķīnā šīs Dievu sniegtās zināšanas ietekmēja visas disciplīnas. Šāda domāšana atspoguļojās visos sabiedrības un ikdienas dzīves aspektos, no zinātnes līdz militārajām lietām, no celtniecības līdz ceļošanai, no pielūgšanas līdz zemkopībai un pat no dzimšanas līdz laulībai, un pat nāvei.

Jiņ-jan princips un Pieci elementi aptvēra visu šajā pasaulē. Piemēram, cilvēka ķermenī ir pieci galvenie iekšējie orgāni, tie ir sirds, aknas, liesa, plaušas un nieres, kas attiecīgi atbilst Pieciem elementiem - ugunij, kokam, zemei, metālam un ūdenim.

Ķīniešu tradicionālajā medicīnā šo piecu iekšējo orgānu ārstēšana pamatojas uz savstarpējās rašanās un savstarpējās iznīcināsānas principa, kas eksistē Piecu elementu starpā. Turklāt, enerģijas kanāli un sānlīnijas tiek klasificētas saskaņā ar jiņ-jan un Pieciem elementiem, un ķīniešu tradicionālās medicīnas ārsti regulē pacientu ķermeņus, pamatojoties uz savstarpējās rašanās un savstarpējās iznīcināsānas principa. Pieci elementi arī labi atbilst pieciem cilvēka ķermeņa šķidrumiem, sešiem Fu (sešiem dobumorgāniem), pieciem maņu orgāniem un četriem locekļiem. Kad tiek izrakstītas zāles, ķīniešu tradicionālās medicīnas ārsti izvēlas no augiem izgatavotos medikamentus, pamatojoties uz viņu īpašībām, kā tās tiek saprastas attiecībā ar Pieciem elementiem, un dažas slimības pat bija nepieciešams ārstēt noteiktos laikos, jeb šičeņos [viens šičeņs ir divas stundas, un dienā ir 12 šičeņi]. Šičeņu un Piecu elementu saskaņošana netiek darīta nejauši; tā bija iepriekšnoteikta, tas ir, to bija noteikušas Debesis.

Konfūcismā mācītā labestība, lojalitāte, rituālu ievērošana, gudrība un uzticamība arī atbilst Pieciem elementiem. Senajos laikos Ķīnu dēvēja par Dievišķo zemi, un tā bija nācija ar augstām uzvedības normām un morāli, ar kuru daudzi lepojās. Daudzi zina, ka ķīniešu tradicionālajā astronomijā planētas Venēra, Jupiters, Merkurs, Mars un Saturns atbilst Pieciem elementiem. Kas attiecas uz Ķīnas ģeogrāfiju, tad ir pieci lieli kalni; zemes krāsas Ķīnā arī ir savstarpēji saistītas ar ģeogrāfiskām vietām un virzieniem, ko pārstāv Pieci elementi: Dienvidos augsne ir sarkana, Ziemeļos – melna, Austrumos tā ir zilgana, Rietumos – balta un vidū zeme ir dzeltena.

Tālāk es izskaidrošu pamatelementus, kas veido valsti, un pēc tam saskaņošu šos pamatelementus ar Pieciem elementiem. Manuprāt, tie ir ļoti atbilstoši.

Tauta, armija, valdība, likumi un noteikumi, kultūra un morāle attiecīgi atbilst zemei, metālam, ūdenim, kokam un ugunij. Pamatojoties uz savstarpējās rašanās un savstarpējās iznīcināsānas principa, zeme rada metālu, tādēļ armija nāk no tautas. Metāls rada ūdeni, tādēļ cilvēces vēsturē, valdības izveidošana ir cieši saistīta ar armiju. Kad valdība ir izveidota, tā ieviesīs valsts pārvaldes politiku, likumus un noteikumus, kas ir būtiska stratēģija valsts pārvaldīšanā; tas ir, kad ūdens rada koku. Šie likumi, noteikumi un politika izveidos tiem atbilstošu kultūru un tām pat būs tālejoša ietekme un sabiedrības normām. Kultūra un morāle attiecīgi iespaidos cilvēkus, un tas ir, kad koks rada uguni un uguns rada zemi. Cilvēku vienkāršais un labestīgais raksturs saskan ar zemes dabu.

Armijai piemīt dzelzs daba, kuru nav nepieciešams sīkāk aprakstīt. Lai arī valdība atrodas pašā augšā, cilvēki ir vissvarīgākie, otrā ir valsts pārvaldīšana un imperators ir pēdējais. Kas attiecas uz imperatoru un valdību, viņiem visiem jābūt raksturam, kas uztur cilvēkus un ieplūst starp tiem, tādēļ viņus salīdzina ar ūdeni. Likumiem un noteikumiem ir koka daba, jo koks ir gluds un dārgs; tajā pašā laikā, labiem likumiem būtu jāveic ražošanas un radīšanas funkciju. Kultūrai, izklaidei, morālei, izglītībai un tautas paražām ir raksturīga aktivitāte un tiekšanās augšup, tādēļ tās pieder pie uguns.

Augstāk minētajā Piecu elementu kārtībā katrs elements pastiprina nākamo elementu un pretdarbojas elementam, kas ir otrais aiz tā. Tādā veidā ar savstarpējo rašanos un savstarpējo iznīcību tiek sasniegts balanss.

Savstarpējās rašanās un savstarpējās iznīcības princips var tikt attiecināts uz visām lietām Visumā; tas savienojis un savstarpēji saistījis dzīvi, Visumu, laiku-telpu un dabu. Ņemsim par piemēru valdību, likumus u tautu, lai attēlotu savstarpējās iznīcības attiecības. Jo vairāk varas ir valdībai (imperatoram), jo totalitārāka kļūs valsts, un tiks ieviesti aizvien vairāk likumi un noteikumi. Valdība ievieš likumus un noteikumus, lai ierobežotu cilvēkus; tādēļ, jo vairāk likumu un jo tie spēcīgāki, jo vairāk cietīs cilvēki. Šādā veidā nav iespējams padarīt valsti bagātu un tautu spēcīgu. Likumu un noteikumu iznīcinošā loma uz cilvēkiem ir redzama, kamēr tautas ierobežojumi uz valdību nav redzami un bieži izpaužas, kā sava veida prasība valdībai. Šīs prasības izpausme arī ir samērā slēpta; taču tā ir visspēcīgākā. Šī iemesla dēļ vienmēr tiek uzsvērts, ka cilvēki nevar būt noliegti. Cilvēkiem sākotnēji vajadzētu iedarboties diezgan ierobežojoši uz valdību. Ja cilvēki šajā ziņā ir vāji, tad uz laiku viņi varbūt nebūs spējīgi izdarīt neko valdībai, taču šī situācija neturpināsies ilgi. Kad cilvēki galējās situācijās ir spiesti sacelties, viņi galu galā iznīcinās valdību un izbeigs tās pastāvēšanu. Tādēļ senajos laikos visiem imperatoriem vajadzēja uzklausīt cilvēku balsis un attiecīgi pārveidot likumus, lai panāktu saskanīgas attiecības starp augšu un apakšu un tādējādi arī lielu harmoniju visā valstī.

Ķīniešu tradicionālajā kultūrā harmonija izpaudās ne tikai cilvēku sevis pilnveidošanā, bet arī valsts pārvaldīšanā. Harmonija nozīmē, ka jiņ-jan savstarpēja rašanās un savstarpējā iznīcība un Pieci elementi ir dabiskā stāvoklī. Harmonija ir noteiktas sfēras sasniegšanas atspoguļojums. Tas ir dabisks, savstarpēji mijiedarbīgs stāvoklis, uz kuru tiecas cilvēki, sabiedrība, daba un Visums. Kad sociālā atmosfēra ir tīra, kad cilvēki ir nosvērti un godīgi, kad valdība (imperators vai karalis) mierīgi valda pār valsti un neiejaucas cilvēku dzīvēs, kad politika, likumi, apbalvojumi un sodi tiek skaidri ievēroti, kad armija vēlas aizstāvēt valsti, valsts ir labi pārvaldīta un ir lielā harmonijā.

Senie ķīnieši lika uzsvaru uz valsts pārvaldīšanu ar nerīkošanos (vuvei). Ko nozīmē „nerīkošanās”? Tas nenozīmē, ka imperators neko nedara; tas nozīmē, ka imperators atrodas miera stāvoklī un rūpējas par savu tautu. Kad imperatora valdīšana ir taisnīga, visā valstī valdīs harmonija.

(Turpinājums sekos)

2008. gada 17. aprīlī Deli pilsētā praktizētāji rīkoja pasākumu, lai atmaskotu Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) īstenotās vajāšanas pret Faluņgun. Praktizētāji lūdza pilsētas valdībai atļauju uzstādīt informatīvo kiosku.

Kiosks tika uzstādīts netālu no Deli sabiedrisko apelāciju vietas Janter Manter. Šajā ļaužu pilnajā vietā praktizētāji uzstādīja plakātus, kuri informēja par vajāšanām, un izplatīja patiesību skaidrojošus materiālus. Vakarā praktizētāji rīkoja atceres pasākumu sveču gaismā, pieminot tūkstošiem Faluņgun praktizētāju, kuri zaudējuši dzīvības vajāšanu rezultātā Ķīnā.

Praktizētāji arī nosūtīja informatīvo paziņojumu presei un vietējiem valdības ierēdņiem.

Raksts krievu valodā pieejams: http://ru.clearharmony.net/articles/200805/5909.html
Raksts angļu valodā pieejams: http://www.clearwisdom.net/emh/articles/2008/4/20/96577.html

Dzjadzjin laikmetā, Min dinastijas imperatora Šidzuna valdīšanas laikā, Dzjansi provincē dzīvoja skolotājs vārdā Judu (Liančeņ tituls). 18 gadu vecumā Judu nokārtoja imperatora eksāmenus (ikgadēji eksāmeni, kuri provinces līmenī jānokārto administratoram) un ieguva „Sjucai” (diplomētā speciālista) titulu.

Senajā Ķīnā pēc imperatora eksāmenu rezultātiem tika noteikts, kurš pilsonis tiks iekļauts valdības pārvaldes sistēmā. Tā iemesla dēļ, ka Judu nebija pietiekomi izglītots, viņš kopā ar dažiem draugiem noorganizēja mācību centru. Šajā laika periodā viņš septiņas reizes kārtoja imperatora eksāmenu, taču nespēja iegūt „Dzjužeņ” titulu („Cilvēks, kurš labi sevi stādījis priekšā”, provinces līmeņa administrators, kurš tiek nomainīts katru trešo gadu).

Judu bija pieci dēli un četras meitas. Četri no viņa pieciem dēliem saslima un nomira.

Trešais dēls bija veselīgs un gudrs zēns. Par nelaimi, astoņu gadu vecumā, spēlējoties uz ielas, viņš pazuda. No četrām meitām izdzīvoja tikai viena. No lielas raudāšanas Ju kundze zaudēja redzi. Mācību centrs tika slēgts, jo tā ieņēmumi bija nepietiekoši. Kļūstot arvien nabadzīgāks, Judu domāja: „Sava dzīvē neesmu izdarījis pārāk lielas kļūdas, kādēļ gan Debesis mani tā soda?”

Katru dienu Judu rakstīja vēstules un skaitīja lūgšanas virtuves dieviņam, lai tas nodod viņa vēsti Debesīm.

Pagāja vairāki gadi, taču atbildes nebija. Ķīniešu Jaunā gada priekšvakarā 47 gadus vecais Judu aizņēmās nedaudz graudu, un kopā ar savu aklo sievu un meitu apsēdās tukšās mājas vidū. Kad viņi tā sēdēja un bēdājās, atskanēja klauvējiens pie durvīm. Judu atvēra durvis un ieraudzīja vecu vīru melnās drēbēs ar turbānu galvā. Vecais vīrs teica: „Mani sauc Džan, esmu ieradies no tālienes. Dzirdēju, ka jūsu ģimenei klājas ļoti grūti, un atbraucu jūs mierināt.” Judu ar cieņu atbildēja; „Esmu mācījies visu savu dzīvi, taču neesmu guvis nekādus panākumus. Manai ģimenei pastāvīgi neveicas, un es ar pūlēm varu viņus uzturēt.”

Džan kungs atbildēja: „Tava situācija man ir sen zināma. Tev rūp tikai tas, kā kļūt ievērojamam, un tev ir sliktas domas. Tavas vēstules ir aizvainojuma pilnas. Baidos, ka tavs sods vēl nav beidzies.” Pārsteigtais Judu teica: „Ļoti sen es zvērēju, ka darīšu labu, kādēļ mani centieni bija veltīgi?” Džan kungs teica: „Minēšu piemēru, vēstulē tu minēji, ka vēlies taupīt papīru, taču kad tavi studenti un draugi izmantoja lapas no vecām grāmatām, lai iesaiņotu preces vai notīrītu galdu, tu nekad neko neteici. Tu vienkārši pacēli uz ielas dažas papīra lapas un, citiem redzot, tās sadedzināji. Kas tur bija labs? Tu sacīji, ka vēlies pilnveidot savu runu. Tā vietā tev patīk strīdēties, izmantojot nelaipnus vārdus, un pat izsmiet citus. Dievi ir pierakstījuši visu tevis teikto un visas tavas kļūdas, un tu uzdrošinies apgalvot, ka dzīvo vienkāršu un godīgu dzīvi? Vai tā tu nemāni pats sevi un citus? Kaut arī tu neesi izdarījis neko netikumīgu, taču katru reizi, ieraugot skaistu sievieti, tu apskati viņu no galvas līdz kājām, tu nespēj palikt vienaldzīgs un atbrīvoties no savām sliktajām domām. Tomēr tu apgalvo, ka tev nekad nerodas doma par iekāri. Kā gan tu stāsies Debesu un Zemes priekšā? Un tas ir tikai tas, kas saistīts ar tevis dotajiem zvērestiem. Nespēju pat iedomāties, cik slikti tu esi rīkojies citās jomās. Es nodevu tavus ikdienišķos lūgumus Dieviem Debesīs, un Dievi atsūtīja sūtni, lai tevi novērotu. Viņi atklāja, ka pēdējo gadu laikā tu neesi izdarījis nevienu labu darbu, un, esot vienatnē, tava sirds bija pilna skaudības un aizvainojuma, tu alki pēc panākumiem, peļņas un apbalvojumiem, tavā sirdī bija alkatība, vienaldzība pret citiem cilvēkiem, un tev trūka savaldības. Visas tavas sliktās domas tika pierakstītas un Debesu sods būs vēl smagāks. Tu pat nespēj izvairīties no šīm grūtībām, kā gan tu vari lūgt veiksmi un atalgojumu?”

To visu izdzirdējis, Judu bija ļoti nobijies. Viņš ieraudājās un vaicāja: „Tā kā jums zināms viss, ko esmu darījis, tad laikam jūs esat virtuves dieviņš, pie kura es vērsos ar lūgšanām. Lūdzu, palīdziet man!” Džan atbildēja: „Tu esi studējis daudzas grāmatas, un tev ir zināmi daži Debesu principi, tev būtu jāsaprot, ka par labajiem darbiem tiks atmaksāts ar labu. Taču tādēļ, ka tev trūkst stingrības, viss, ko darīji, bija virspusējs, un tu peldēji pa straumi kopā ar sabiedrību. Tad kādēļ gan tev nepaveikt kaut ko patiesu? No šī brīža tev ir jāatbrīvojas no visām sliktajām domām un jāpilnveido savā sirdī labestība. Netiecies pēc atlīdzības un nedzenies pēc slavas un pašlabuma.

Neatkarīgi no tā, cik liels vai mazs ir uzdevums vai cik grūti neklātos, tev vienmēr jārīkojas labi. Rezultātā tu saņemsi negaidītus augļus. Es tev to stāstu tikai tādēļ, ka tava ģimene patiesi tic Dieviem. Tikai darot labu, jūs spējat mainīt Debesu gribu.” Pēc tam Džan piegāja pie krāsns un nozuda. Judu saprata, ka Džan patiesi bija virtuves dieviņš.

Kopš tā laika Judu izmainījās un centās atbrīvoties no ļauniem nodomiem. Lai ko viņš darīja vai runāja, viņš vienmēr rīkojās tā, it kā justu, ka Dievi viņu pastāvīgi vēro, viņš nemaldināja sevi un nezaudēja paškontroli. Beigu beigās viņš bija spējīgs darīt visu ar labestību un valdīt pār savu rīcību. Viņš visiem spēkiem centās darīt labu un palīdzēt citiem cilvēkiem, neatkarīgi no tā, kas viņam tika lūgts, cik ļoti viņš bija aizņemts un vai citiem tas bija zināms, vai ne.

Katrreiz, runājot ar cilvēkiem, viņš nepaguris mudināja viņus darīt labu, patiesi ticēt Dievam un principam „ka labie darbi tiks atmaksāti ar labu, bet par ļaunajiem būs jāsaņem sods”.

Pēc trim gadiem daži cilvēki ieteica Judu pasniedzēja amatam galvaspilsētā. Tai laikā viņa darbu augstu novērtēja premjerministrs Džan Dzjanlins, un viņš tika rekomendēts „Taisjue” („Augstākās studijas”, visaugstākais līmenis senās Ķīnas izglītības iestādē). Nākošajā gadā Judu nokārtoja eksāmenu un ieguva titulu „Dzjiņši” („īsts zinātnieks”, diplomēts speciālists, kurš strādā galvaspilsētas administrācijā, un kuru nomaina katrus trīs gadus). Kādu dienu viņš satika savu pazudušo dēlu. Vēlak Ju kundze atguva redzi. Ļaudis apbrīnoja Judu cēlo raksturu un sūtīja savus bērnus pie viņa mācīties. Visi domāja, ka Judu saņem atalgojumu par labajiem darbiem.

Kaut arī likteni nosaka Debesis, rezultāti atkarīgi no cilvēka paša centieniem. Taču nepieciešams izprast daudzas lietas un patiesi ticēt dievišķajam.

Raksts krievu valodā pieejams: http://ru.clearharmony.net/articles/200805/5910.html