Lai gan iepriekšējās dienās lija un debesis bija apmākušās, sestdienā, 26. aprīlī, bija saulains laiks. Lai pieminētu „25 aprīli” (šajā dienā apmēram 10 000 Faluņgun praktizētāju miermīlīgi apelēja pie Ķīnas Centrālās valdības ēkas Pekinā, aicinot atbrīvot nelikumīgi arestētos Faluņgun praktizētājus), Apvienotās Karalistes Faluņgun praktizētāji rīkoja parādi Londonas centrā. Gājiena laikā daži praktizētāji dalīja garāmgājējiem informatīvos materiālus un stāstīja viņiem, kas ir Faluņgun un kāpēc Ķīnas komunistiskā partija vajā tik miermīlīgu un brīnišķīgu pilnveidošanās sistēmu.

Parāde ilga vairāk nekā stundu, tā sākās pie Ķīnas vēstniecības un virzījās cauri daudzām Londonas centrālajām tūrisma vietām. Gājiena priekšgalā vairāki praktizētāji nesa plakātus ar uzrakstiem „Faluņgun” un „Pasaulei nepieciešama Īstenība, Labestība, Pacietība”. Tālāk sekoja praktizētāju grupa, kuri spēlēja tradicionālās ķīniešu bungas. Kaut arī bungu spēle nav Faluņgun prakses sastāvdaļa, taču tā, tāpat kā Faluņgun un sevis pilnveidošana, dziļi sakņojas ķīniešu kultūrā. Daudzie cilvēki, kuri redzēja parādi, izbaudīja bungu skaņas, kuras rezonēja ar Londonas augsto un dižo arhitektūru.

Pārējā gājiena daļa atmaskoja vajāšanas, kurām pēdējo deviņu gadu laikā tiek pakļauti Faluņgun praktizētāji Ķīnā. „25 aprīlis” ir diena, kuru Faluņgun praktizētāji piemin katru gadu. Pirms deviņiem gadiem, 1999. gada 25. aprīlī, cenšoties atjaunot taisnīgumu attiecībā uz Faluņgun, apmēram 10 000 Faluņgun praktizētāju vērsās pie Ķīnas valdības ar miermīlīgu apelāciju, lai izskaidrotu tai faktus. Tajā laikā jau notika netaisnīgās vajāšanas pret Faluņgun, tādēļ praktizētāji lūdza valdību apturēt slēptu motīvu vadītu cilvēku netaisnīgo izturēšanos pret praktizētājiem.

Plakāti, kurus praktizētāji nesa vajāšanām veltītajā gājiena daļā, atmaskoja to, kā Faluņgun praktizētāji tiek spīdzināti Ķīnā. Šajā parādes daļā gāja arī baltās drēbēs ģērbusies praktizētāji, kuri nesa to cilvēku fotogrāfijas, kuri zaudējuši dzīvības Ķīnas komunistiskās partijas sankcionēto vajāšanu rezultātā, tādēļ, ka viņi stingri saglabāja savu ticību Faluņgun. Fotogrāfiju ietvari bija apvīti ar piemiņas ziediem.

Parāde noslēdzās Trafalgāra laukumā. Praktizētāji izstādīja plakātus tā, lai tūristi varētu tos apskatīt, un pēc tam sākās preses konference. Runātāju vidū bija Eiropas Faluņgun asociācijas priekšsēdētājs Pīters Džouhals, nevalstiskās organizācijas „Faluņ Dafa draugi” viceprezidents Džons Di un Faluņgun praktizētāja Annija Jana, kura pirms bēgšanas uz Angliju tika pakļauta spīdzināšanām, nelikumīgam ieslodzījumam un cita veida vajāšanām Ķīnā. Annija stāstīja par cilvēktiesību pārkāpumiem, ko viņa pārcieta, būdama Ķīnas komunistiskā režīma varā, un klausītājus aizkustināja viņas ciešanas.

Daudzi cilvēki ņēma informatīvos materiālus un parakstīja petīciju, aicinot izbeigt cilvēktiesību pārkāpumus pret Faluņgun praktizētājiem. Pēc preses konferences dalībnieku runām praktizētāji demonstrēja piecus Faluņgun vingrojumu kompleksus, un daudzi cilvēki fotografēja vai filmēja notiekošo ar savām kamerām un mobilajiem telefoniem.

Visu dienu bija jauks, saulains laiks, un daudziem cilvēkiem bija iespēja iepazīties ar Faluņgun un parakstīt petīciju, kura pieprasīja apturēt šīs prakses vajāšanas.

2008. gada 25. aprīlī Čehijas Faluņgun praktizētāji protestēja pie Ķīnas vēstniecības Prāgā, lai miermīlīgi aicinātu izbeigt Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) vajāšanas pret Faluņgun praktizētājiem Ķīnā. Šis datums tika izvēlēts, lai pieminētu „25. aprīļa apelācijas” devīto gadadienu, kā arī pievērstu uzmanību vajāšanām Ķīnā, kas pastiprinājušās, tuvojoties Olimpiskajām spēlēm.

1999. gada „25. aprīļa apelācija" bija ievērojama ne tikai ar tās apmēriem, bet arī ar to, ka tā bija ļoti miermīlīga un kārtīga. Todien aptuveni 10 000 praktizētāju sapulcējās Pekinas centrā, lai miermīlīgi protestētu pret savu civiltiesību pārkāpšanu. Taču ĶKP propagandas mašīna, cenšoties sagraut Faluņgun, pēc toreizējā partijas priekšsēdētāja Dzjan Dzemiņa rīkojuma sagrozīja faktus, lai tie kalpotu tās mērķiem. Līdz pat šai dienai ĶKP propaganda apsūdz Faluņgun par „Džunnaņhajas centrālā valdības ēku kompleksa aplenkšanu” 1999. gada 25. aprīlī, nepatiesi apgalvojot, ka 10 000 sapulcējušos praktizētāju vardarbīgi apdraudēja valsti un tās līderus.

Kopš 2007. gada sākuma dokumentāri apstiprināts 171 gadījums, kad Faluņgun praktizētāji tikuši nogalināti ĶKP vajāšanas rezultātā, un šajā gadā vien notikuši 2000 aresti. Tā kā bijušais sabiedriskās drošības ministrs Džou Junkans ir paziņojis, ka valstij ir „jāizdara spēcīgs trieciens pa naidīgajiem spēkiem mājās un ārzemēs, tādiem kā etniskie separātisti, reliģiozie ekstrēmisti, ļaunie teroristi un ... Faluņgun”, lai nodrošinātu veiksmīgas Olimpiskās spēles, šķiet, ir absolūti skaidrs, ka pēdējais vajāšanu vilnis patiesībā ir daļa no „gatavošanās” Olimpiskajām spēlēm.

„Mēs ceram, ka pieaugošais sabiedrības viedokļa spiediens un labāka izpratne par vajāšanas faktiem no valdību, un, vēl svarīgāk, ķīniešu sabiedrības puses, palīdzēs pēc iespējas ātrāk apturēt vajāšanas,” sacīja viens no pasākumā dalībniekiem Prāgā.

2006. gada 25. maijā Peidžou pilsētas valsts drošības nodaļas policisti nelikumīgi arestēja 40 gadus veco Faluņ Dafa praktizētāju Džao Žuncajas kundzi no Peidžou pilsētas Tušaņas ciemata. Viņu pratināja četras dienas. Pēc tam viņa tika turēta Peidžou pilsētas policijas nodaļas kriminālnoziegumu izmeklēšanas birojā, kur aptuveni mēnesi viņa tika slepeni pratināta. Divas reizes policija bez kratīšanas ordera pārmeklēja viņas māju. Viņi paņēma MP3 atskaņotāju un mobilo telefonu. Pēc kāda laika Džao kundzes vīrs, kurš arī ir praktizētājs, un citi viņas ģimenes locekļi devās uz Peidžou pilsētas policijas iecirkni, lai lūgtu viņu atbrīvot, taču viņiem tika atteikts.

Advokāts, kuru ģimene nolīga, devās uz Peidžou pilsētas valsts drošības nodaļu, lai sīkāk noskaidrotu par Džao kundzes arestu. Arī viņa pieprasījums tika noraidīts. Kad Džao kundzes tuvinieki atkal vērsās pie advokāta, viņiem kļuva skaidrs, ka valsts ierēdņi viņu iebiedējuši. Rezultātā advokāts neuzdrošinājās neko teikt par Džao kundzes situāciju. Vēlāk Džao kundzi nelikumīgi nosūtīja uz Peidžou pilsētas ieslodzījuma centru.

Valsts drošības nodaļas vadītājs Gao Jans Džao kundzei teica: „Pat ja tu neko neteiksi, es vienalga turpināšu turēt tevi ieslodzījumā.” Nopratināšanas laikā viņa nepadevās. Viņa izstāstīja policistiem patiesību par Faluņgun. Daži virsnieki, izdzirdējuši patiesību, teica; „Ja turpināšu tevī klausīties, es arī sākšu praktizēt Faluņgun.”

Neieguvuši informāciju no Džao kundzes, policisti atkal nosūtīja viņu uz Šaņdunas provinces Dzibo pilsētas Vancuņas sieviešu labošanas darbu nometnes smadzeņu skalošanas centru. Džao kundze turpināja pretoties vajāšanām. Viņa pieteica badastreiku un salauza DVD disku, kurš tika izmantots smadzeņu skalošanai. Bada streika laikā, kurš ilga apmēram mēnesi, viņa tika pakļauta cietsirdīgai un necilvēcīgai piespiedu barošanai. Spīdzināšanas pārvērta viņu no ļoti veselīgas Dafa praktizētājas par cilvēku, kurš ir tuvu nāvei.

2006. gada augusta sākumā policisti atkal slepeni pārveda Džao kundzi, kura tobrīd bija komā, uz Dzjansu provinces Dzjužunas sieviešu labošanas darbu nometni. Spriedumā, pēc kura Džao kundze tika notiesāta uz diviem gadiem piespiedu darba nometnē, nebija uzrādīts ne pamatojums, ne Džao kundzes paraksts. Vēlāk šīs iztrūkstošās vietas tika aizpildītas, bet viņas ģimenei policija neizsniedza nekādu juridisku dokumentu.

Šobrīd Džao Žuncajas kundze vēl joprojām ir nelikumīgi ieslodzīta Dzjužunas sieviešu labošanas darbu nometnē un tiek pakļauta spīdzināšanām. Policija joprojām neļauj Džao kundzes vīram satikties ar viņu. Viņi teica, ka sieviešu darba nometnes 3. nodaļā, vai tā dēvētajā „pastiprinātās uzraudzības nodaļā”, Džao kundze tiek nežēlīgi vajāta. Reiz Džao kundzei neļāva gulēt apmēram mēnesi. Viņa uz kādu laiku zaudēja samaņu, bet tie iedūra viņai ar adatu, lai atgrieztu viņu pie samaņas. Viņa paziņoja, ka ir ļoti vāja un nespēcīga.

Kad Džao kundzi arestēja, viņai mājās palika slima vīramāte un nepilnus divus gadus veca meita. Viņas vīrs nopelna ļoti maz, un ģimenei ir grūti iztikt.

Kontakti Dzjansu provinces Dzjužunas sieviešu labošanas darbu nometnē:

3. nodaļas priekšniece Suņ Pina

Dzjansu provinces Peidžou pilsētas policijas nodaļa:

Valsts drošības nodaļas priekšnieks Guo Jans

Policists Džou Jinšens

Peidžou pilsētas policijas nodaļas „Ofiss 610”:

Policijas nodaļas politiskās komitejas priekšsēdētāja vietnieks Džen Bucjans

Policists Čeņ Cjans

Raksts krievu valodā pieejams: http://ru.clearharmony.net/articles/200805/5887.html
Raksts ķīniešu valodā pieejams: http://minghui.ca/mh/articles/2008/1/12/170140.html

Faluņgun praktizētājai Džan Li kundzei no Heilundzjanas provinces Šuanjašaņas pilsētas Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) varas iestādes piesprieda deviņus gadus ieslodzījuma cietumā. Viņa šobrīd jau sešu gadus atrodas ieslodzījumā Harbiņas sieviešu cietumā. Džan kundzes vīram arī tika piespriests cietumsods un viņš tika ieslodzīts tādēļ, ka viņš praktizēja Faluņgun, un vēlāk viņš tika nomocīts līdz nāvei, atstājot viņu deviņus gadus veco dēļu bez vecākiem. Džan Li kundze kopš 2008. gada 7. marta turpina bada streiku, un šobrīd viņa atrodas uz nāves robežas.

Daudzi Džan kundzes ģimenes locekļi no 500 km liela attāluma devās uz Harbiņas sieviešu cietumu viņu apciemot. Cietuma amatpersonas atļāva satikties ar Džan Li kundzi tikai viņa vīra mātei, kura ir vairāk nekā 70 gadus veca, un viņas deviņgadīgajam dēlam. Pārējiem ģimenes locekļiem netika dota atļauja viņu satikt.

Pēc tikšanās ar Džan kundzi viņas vīra māte sacīja, ka Džan Li dzīvība ir briesmās. Džan kundzes ģimenes locekļi stingri pieprasīja, lai cietuma amatpersonas viņu nekavējoties atbrīvotu, taču cietuma ierēdņi sacīja, ka viņi nevar viņu atbrīvot. Viņas ģimenes locekļi pieprasīja, lai Harbiņas sieviešu cietums uzrāda rakstisku garantiju par Džan Li kundzes dzīvības drošību, taču cietuma amatpersonas noraidīja viņu prasību un sacīja: „Jūs varat iet pat mums sūdzēties, kur vien gribat. Mēs nevaram viņu atbrīvot.” Džan kundzes ģimenes locekļi pieprasīja tikšanos ar cietuma priekšnieku un priekšnieka vietnieku, taču viņiem tika atteikts.

Nākamajā rīta viņas ģimenes locekļi devās uz cietuma administrācijas biroju, lai satiktos ar priekšnieku un pieprasītu atbrīvot Džan kundzi, taču viņiem netika dota atļauj satikt cietuma priekšnieku. Apelāciju biroja darbinieku attieksme bija tāda pati kā Harbiņas sieviešu cietuma ierēdņiem. Viņi sacīja, ka nevar viņu atbrīvot. Džan kundzes ģimenes locekļi mēģināja diskutēt ar viņiem, izmantojot dažādas pieejas, taču viņiem vispār neļāva runāt. Ģimenes locekļi tika apmānīti ar vārdiem, ka viņi varēs runāt citā istabā, bet tā vietā viņi tika izvesti ārā, aiz viņiem aizvērot un aizslēdzot durvis. Bruņotie policisti pie parādes durvīm apturēja viņus, piedraud ar ieroci, un neļāva viņiem doties augšup pa trepēm, lai satiktu priekšnieku.

Džan kundze šobrīd atrodas uz nāves robežas. Harbiņas sieviešu cietumam nekavējoties un bez jebkādiem nosacījumiem jāatbrīvo Džan Li.

2006. gada sākumā laikraksts "The Epoch Times" pirmo reizi atmaskoja Ķīnas komunistiskās partijas noziedzīgo orgānu izņemšanu dzīviem Faluņgun praktizētājiem. Kopš tā laika turpina parādīties aizvien jauni pierādījumi.

Nesen liecinieks no Dzjansu provinces Vusji pilsētas ir nācis klajā ar stāstu par to, ko viņš bija uzzinājis sava ieslodzījuma laikā Vusji pilsētas 2. ieslodzījuma centrā. Saskaņā ar liecinieka teikto, 2002. gadā bija notikuši daudzi orgānu izņemšanas gadījumi.

Viņš bija ieslodzīts no 2005. līdz 2007. gadam par to, ka izteica kritiskus komentārus par Ķīnas nelikumīgo vārda un preses brīvības kontroli. Sava ieslodzījuma laikā viņš uzzināja, ka ar mērķi iegūt viņu orgānus, tika nogalinātine tikai uz nāvi sodītie ieslodzītie, bet arī Faluņgun praktizētāji. Liecinieka ģimenes drošībai Ķīnā mēs neatklāsim viņa vārdu.

Reportieris: Kādos apstākļos jums bija iespēja uzzināt par orgānu izņemšanu Faluņgun praktizētājiem?

Liecinieks: No 2005. gada marta līdz 2007. gada sākumam es biju ieslodzīts Vusji pilsētas 2. ieslodzījuma centrā. Lai pastiprinātu man nodarīto kaitējumu, cietuma apsargi vairākkārtīgi pārvietoja mani no kameras uz kameru. Katru reizi, kad mani pārvedu uz citu kameru, zemiskie apsargi teica ieslodzītajiem, ka es esmu trakais un ka viņiem nevajag ar mani runāt. Ieslodzītajiem pat tika dotas instrukcijas sagādāt man grūtības. Mana ieslodzījuma laikā es tiku turēts 17 dažādās kamerās. Cietumnieki, kas atradās ieslodzījumā ilgu laiku, sacīja, ka laika periodā no 2002. līdz 2003. gadam tikuši izņemti orgāni diviem vai trijiem Faluņgun praktizētājiem no katras kameras.

Reportieris: Kā šī tēma nāca gaismā?

Liecinieks: Ieslodzījuma centrā katram cietumniekam ik gadu ir jāiziet divas medicīniskās pārbaudes. Pārbaudes laikā ieslodzītie-veterāni man klusām sacīja: „Pienācis laiks izņemt orgānus šiem cilvēkiem. Paskaties uz šiem spēcīgajiem jaunajiem vīriešiem. Viņiem tiks izņemti orgāni.”

Reportieris: Kas bija tie „spēcīgie jaunie vīrieši”?

Liecinieks: Ieslodzītie, kas bija notiesāti uz nāvi, un Faluņgun praktizētāji. Ārsti rūpīgi pārbaudīja šos cilvēkus, taču gandrīz nepievērsa uzmanību citiem ieslodzītajiem. Tas, ka uz nāvi notiesātajiem ieslodzītajiem tiek izņemti orgāni, vairs netiek turēts noslēpumā. Nāves sodi tiek izpildīti katru gadu pirms Ķīniešu Jaunā gada un 1. oktobra, tādēļ medicīniskās pārbaudes tiek veiktas janvārī un septembrī, kad ārsti pārbauda ieslodzīto veselību, lai noteiktu, kuras ķermeņa daļas der orgānu transplantācijai. Šie ieslodzīti-veterāni bija pamanījuši, ka Faluņgun praktizētājus pārbauda ar īpašu vērību. Tas nozīmē, ka viņi varēja kļūt par orgānu izņemšanas objektu.

Reportieris: Kā šie ieslodzītie-veterāni zināja, ka Faluņgun praktizētājiem tiek izņemti orgāni?

Liecinieks: Faluņgun praktizētājiem ir sava garīgā ticība. Tie ieslodzītie domā, ka viņi vienkārši ir stūrgalvīgi. Viss, kas vajadzīgs, lai praktizētāji tiktu atbrīvoti, ir uzrakstīt garantijas vēstuli, ka viņi nekad vairs nepraktizēs Faluņgun, taču viņi to nedarīs. Tādēļ viņi tiek pakļauti sišanai uz spīdzināšanai. Dažreiz apsargi ilgstoši nedod praktizētājiem ēdienu. Reizēm apsargi dot praktizētājiem ēst samazgas vai sapelējušu pārtiku. Es droši zinu, ka katrā Vusji ieslodzīšanas centrā ir apsargi, kuru darbs ir sist ieslodzītos. Viņi sit un spīdzina praktizētājus, līdz viņi atrodas uz nāves robežas. Dažreiz ieslodzītie cieš no iekšējiem ievainojumiem, kas neļauj viņiem uzņemt pārtiku. Dažreiz spārdīšanas rezultātā viņiem tika savainotas lūpas un mute, kas padara viņus nespējīgus ēst. Pēc divu dienu ilgas sālsūdens ievadīšanas [piespiedu barošana, ievadot kuņģī sālsūdeni], apsargi apstājas un neliekas par viņiem ne zinis. Uz to laiku praktizētāji ir gandrīz vai miruši. Nākamajā dienā viņi tiek izvilkti no kameras, un viņiem tiek izņemti orgāni. Mēs viņus nekad vairs neredzēsim.

Reportieris: Kā šie ieslodzītie var būt pārliecināti, ka šie praktizētāji tiek nogalināti, lai iegūtu viņu orgānus, nevis atbrīvoti?

Liecinieks: Jūs man jautājat, kā ieslodzītie-veterāni var droši zināt, ka šie praktizētāji tiek nogalināti, lai iegūtu viņu orgānus, nevis atbrīvoti? Pirmkārt, šie cilvēki nedos solījumu, ka viņi beigs praktizēt Faluņgun, tādēļ viņi nekādi nevar tikt atbrīvoti. Otrkārt, praktizētāji tiek aizvesti uz izolētu istabu. Daudzi ārsti baltos halātos dodas uz šo istabu un aizved šos praktizētājus, un viņi vairs nekad nav redzēti. Kādu dienu jauns ieslodzītais tika ievietots mūsu kamerā. Viņš sacīja, ka praktizētāju ģimenes locekļi ārā strīdējās ar apsargiem. Viņi jautāja, kāpēc viņu radinieks ir tik pēkšņi nomiris un kāpēc viņa ķermenis ticis kremēts pirms to varēja apskatīt ģimenes locekļi. Ieslodzītie bija nesapratnē. Tas praktizētājs taču galu galā bija dzīvs, kad viņš tika aizvests no kameras pirms divām dienām. Kā viņš varēja tik pēkšņi nomirt? Viņš noteikti tika noslepkavots. Kāpēc viņi liedza ģimenes locekļiem tiesības redzēt viņa ķermeni pirms kremēšanas? Tādēļ, ka viņam tika izņemti orgāni. Padomājiet par to. Viņi izņem orgānus ar nāvi sodītajiem ieslodzītajiem, kādēļ gan lai viņi neietu vienu soli tālāk?

Reportieris: Vai tas notiek katrā kamerā? Cik bieži tas notiek?

Liecinieks: Es biju ieslodzīts divus gadus, un tiku turēts 17 dažādās kamerās. Katrā kamerā viens ieslodzītais pastāstīja man patiesus stāstus par praktizētājiem, kuri nogalināti, lai iegūtu viņu orgānus, bieži vien vairāk nekā vienu reizi. Lai arī es personīgi nebiju nozieguma liecinieks, es redzēju, cik nežēlīgi viņi sit Faluņgun praktizētājus. Apsargi piesien viņus pie dēļa ar izstieptām rokām un kājām un tur viņus šādi piesietus ilgas stundas. Viņiem nav atļauts iet uz tualeti. Es arī redzēju, kā apsargi vardarbīgi atver praktizētāju mutes ar asām bambusa nūjām, lai izdarītu viņiem piespiedu barošanu vai piebāztu viņu mutes ar koka klučiem. Man nav ne jausmas par to, vai viņi tagad ir mainījuši savu darbības veidu.

Reportieris: Citiem vārdiem sakot, cietumnieki ieslodzījuma centros zināja par orgānu izņemšanu dzīviem Faluņgun praktizētājiem jau 2002. gadā, vēl pirms šie noziegumi tika atmaskoti pasaulei?

Liecinieks: Tieši tā. Cietumnieki ieslodzījuma centros zināja par to 2002. gadā. Kad es lasīju ziņojumus par orgānu izņemšanu pēc tam, kad aizbraucu no Ķīnas, es pilnība ticēju un piekritu tam, kas bija rakstīts šajos ziņojumos.

Šīs cilvēku civilizācijas sākuma periodā katras tautas un valsts cilvēki ticēja Dieviem. Katrai tautai ir pieraksti vai leģendas par šīs tautas cilvēku izcelsmi. Pateicoties Dievu aizsardzībai, cilvēce ir izdzīvojusi līdz šai dienai. Cilvēki vienmēr izturējās pret Dieviem, kuri radījuši viņu dzīvības, ar godbijību un cieņu. Lai gan saskaņā ar šiem pierakstiem un leģendām, Dievi var būt diezgan dažādi, viņi ir visu zemes iedzīvotāju radītāji. Dievi ir arī izveidojuši visu tautu kultūras.

Dievi ir tālu prom no mums, jo viņi atrodas citās dimensijās; viņi ir arī ļoti tuvu mums, jo visas dimensijas ir savstarpēji saistītas. Dievi visu laiku mūs vēro. Tie, kam ir labs iedzimtais pamats, var redzēt Dievus, jo katram cilvēkam ir viņa vai viņas apgaismotā puse. Šī iemesla dēļ visu tautu tradicionālās kultūras vēršas pie Dieviem.

Saskaņā ar ķīniešu tradicionālo kultūru katru reizi, kad notika dabas katastrofa, cilvēki papildus Dieva svētības lūgšanai pārbaudīja sevi, lai atrastu, kurā jomā viņi nav rīkojušies labi. Pat imperatori „pasludināja paši savus trūkumus”. Vēstures grāmatās ir rakstīts, ka tad, kad valdīja Šan dinastijas imperators Čen Tans, bija ilgstošs sausums. Kā imperators viņš nomazgājās vannā, gavēja un pēc tam devās zīdkoku mežā dievbijīgi lūgt lietu. Tajā pašā laikā viņš dziļi pārbaudīja sevi, lai atrastu savas kļūdas valsts pārvaldīšanā. Rezultātā sāka līt lietusgāze. Šī ķīniešu tradīcija ir vērojama mūsdienu Taivānā, kur prezidents un apgabalu un pilsētu līderi dodas uz tempļiem, kvēpina vīraku un nometas ceļos, lai lūgtu Dieviem svētīt tautu un valsti.

Patiesībā, tā nav tikai ķīniešu tradīcija. Tā ir pastāvējusi visās vietās, kur par cilvēkiem rūpējas Dievi, un visās šajās vietās ir notikuši dievišķi brīnumi. Džordžijā, ASV, 2007. gada 13. novembrī gubernatora Sonija Perdju vadībā ierēdņi un reliģiskie līderi, kopumā apmēram 250 cilvēku, sanāca laukumā pie valdības ēkas, lai lūgtu Dievu sūtīt lietu. Gubernatora un cilvēku patiesās sirdis aizkustināja Debesis, un 14. novembra vakarā sausuma pārņemto Džordžiju piemeklēja liela vētra. Arī 1986. gadā Džordžijā bija liels sausums. Toreizējais gubernators Džou Franks Haris vadīja cilvēkus lūgšanā Rozvelas ielas baptistu baznīcā Marietā, lai lūgtu Dievu sūtīt lietu. Beigās sāka līt tik ļoti gaidītais lietus.

Runājot no šīs perspektīvas, mēs varam teikt, ka Dievi labestīgi izturas pret cilvēkiem un ka cilvēkiem būtu jāciena Dievi. Dievi aizsargā cilvēkus plašā mērogā. Dievi ir devuši cilvēkiem kultūru divu iemeslu dēļ. Pirmais iemesls ir tas, ka ar savu ticību Dieviem cilvēki var sekot Dharmai vai Dao, lai pilnveidojoties atgrieztos Debesīs. Otrais iemesls ir tas, ka šīs Dievu dotās kultūras spēlē nozīmīgu lomu morāles stabilizēšanā, jo cilvēki, kuri tic Dieviem, tiecas sekot Dievu uzstādītajiem ierobežojumiem savos vārdos un darbos.

2. Jiņ un Jan principi un Pieci elementi ir ķīniešu tradicionālās kultūras kodols

Ķīnas senā zinātne bija tieši vērsta uz cilvēka ķermeni, dzīvību, laikiem-telpām un Visumu, un tās izpratne par visām lietām Visumā bija diezgan sistemātiska. Tā ietvēra filozofiju par „Debesu un cilvēces vienotību”. Kad runa ir par cilvēka ķermeņa izzināšanu, senie ķīnieši uzskatīja, ka cilvēka ķermenis ir mazs Visums. Senie ķīnieši atklāja laiku-telpu funkciju un ietekmi uz cilvēkiem. Šādas izpratnes tika piemērotas valsts pārvaldīšanai un sabiedrībai pieņemamu normu izveidošanai.

Ķīniešu tradicionālā kultūra uzlūkoja cilvēka ķermeni un Visumu kā izpētes objektu. Tas nelīdzinājās mūsdienu zinātnei, kam jāpaļaujas uz moderniem instrumentiem, lai iegūtu kādu sapratni par Visumu. Seno ķīniešu pētniecība bija daudz tiešāka un varēja sasniegt daudz vairāk Visuma dimensiju. Pētniecība bija ne vien daudz holistiskāka un sistemātiskāka, bet arī daudz mikroskopiskāka un makroskopiskāka. Savienojot savus ķermeņus ar Visumu, senie ķīniešu pētnieki varēja tieši izzināt Visumu un cilvēka ķermeni; viņu pētījumi bija daudz labāk un daudz precīzāk kontrolēti, un tas, ko viņi uzzināja pilnībā pārsniedza to, ko cilvēki varēja sajust ar saviem maņu orgāniem. Senajiem ķīniešiem nevajadzēja paļauties uz ārējiem instrumentiem; viņi pilnībā izmantoja paši savas īpašās spējas. Turklāt, tie, kuriem piemita šādas spējas, bija piedzimuši ar tām, un kad viņi piedzima, viņa atnesa sev līdz visfundamentālākās un vissmalkākās Visuma spējas. Pat šodien, tie, kuri sevi labi pilnveidojuši, zina, ka tas, ko praktizētājs saprot, kad viņš atrodas „miera” vai citā īpašā stāvoklī, ir īsta zinātne, kas, pārnesta uz mūsu laiku, būtu visaugstvērtīgākais zinātnes atklājums. Tad, ja cilvēki varētu apkopot to, ko viņi ir sapratuši, vai tā nebūtu zinātne? Protams, šajos atklājumos ir iekļauta arī Dievu griba. Nav tā, ka cilvēks var darīt visu, ko viņš vēlas. Cilvēces attīstības vēsture arī seko likumiem.

Dzeltenā imperatora iekšējās alķīmijas klasikā ir šādi vārdi: „Dzeltenais imperators vaicāja Cji Bo (imperatora vēsturniekam): „Vai pareizi, ka Debesis atrodas augšā un Zeme apakšā?” Cji Bo atbildēja: „Zeme atrodas zem cilvēces un eksistē tukšā telpā.” Imperators atkal jautāja: „Kādēļ tas tā ir?” Cji Bo atbildēja: „Tādēļ, ka to tur gaisā atmosfēra.” Tātad pirms vairākiem tūkstošiem gadu mūsu ķīniešu senči pilnveidošanās gaitā bija ieguvuši atklāsmes par Visumu. Viņu izpratne par cilvēka ķermeni, dzīvību, laikiem-telpām un Visumu daudzkārt pārsniedz to, ko zina mūsdienu zinātne.

Mūsdienu zinātnē „jiņ-jan” izpratne ir mazāk pilnīga un sistemātiska nekā senajiem ķīniešiem. Jiņ-jan simbolam, kas ir jiņ un jan attēlojums cilvēku pasaulē, ir dziļa filozofiska nozīme. Patiesībā, sevi pilnveidojošiem cilvēkiem jiņ-jan ietver daudzas dimensijas un viņiem tas ir Visuma principa izpausme. Cilvēku pasaulē jiņ un jan pāris aptver visu. Izpētot jiņ-jan saknes, senie cilvēki atklāja, ka Vudzji (bezgalīgais) ir radījis Taidzji (galējais punkts) un ka Taidzji tālāk sadalās jiņ un jan. Šādā veidā Visuma rašanās process var tikt izskaidrots ļoti abstraktā un precīzā veidā. Kad tas tiek paplašināts tālāk, Pieci elementi un Astoņas trigrammas var tikt izmantotas, lai pamatīgi un visos sīkumos izskaidroto matēriju attīstību, to stāvokli, īpašības un nākotni. Tās ir Debesis un Dievi, kas ļāva senajiem ķīniešiem saprast būtiskākās attiecības starp Visumu, dabu, sabiedrību un cilvēka ķermeni un pēc tam apkopot to ar cilvēku domāšanas palīdzību. Dievi ir apveltījuši cilvēkus ar šādu domāšanas spēju, lai cilvēce varētu būtu labā harmonijā ar Visumu. Pēc cilvēces radīšanas Dievi turpināja bagātināt cilvēku domāšanas spējas, kas ir daļa no Visuma mehānisma.

Piecu elementu princips ne tikai tālāk izskaidro jiņ un jan, tā ir sistemātiska matērijas izpausme, tās balanss un ierobežojums. Šis princips arī ticis izmantots, lai izskaidrotu matērijas un Visuma izcelšanos un to savstarpējo mijiedarbību. Mūsdienu zinātne tagad ir guvusi izpratni par Visuma un matērijas uzbūvi, par molekulām, atomiem, elektroniem, protoniem, līdz pat kvarkiem un neitroniem, iekaitot detalizētu Elementu periodisko tabulu. Taču tradicionālā ķīniešu zinātne izmantoja vienīgi Piecus elementus, lai izskaidrotu Visuma uzbūvi. Tas norāda uz to, ka Pieci elementi veido visas lietas Visumā. Pieci elementi, tas ir, metāls, ūdens, koks, uguns un zeme ietver visu matēriju īpašības. Vienkāršie un šķīstie senie ķīnieši bija ļoti izprotoši. Jo vairāk viņi izpauda savas iedzimto būtību, jo izprotošāki viņi kļuva. Pilnveidojošo aprindās saka, ka viņiem bija ļoti labs iedzimtais pamats.

(Turpinājums sekos)

13. aprīlī Cilvēktiesību lāpas stafete ieradās Ņujorkā. Lai sveiktu Lāpu un nosodītu Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) ļaundarības, mītiņā, kas notika Vienības laukumā, piedalījās daudzas cilvēktiesību grupas. Pasākumā runu teica valdības pārstāvji un likumdevēji, cilvēktiesību aktīvisti, zinātnieki un mākslinieki, aicinot rīkoties, lai apturētu ĶKP ļaundarības un izbeigtu Faluņgun vajāšanas.

Valsts satversmes sapulces loceklis Hakims Džefris: „Mēs nevaram ignorēt nežēlīgos cilvēktiesību pārkāpumus.”

Ņujorkas pilsētas padomes loceklis Deivids Adams: „Mēs atbalstām cilvēktiesības un nosodām vajāšanas.”

Faluņ Dafa Informācijas centra pārstāvis Levijs Brouds: „ĶKP ir pastiprinājusi Faluņgun vajāšanas pirms Olimpiskajām spēlēm.”

Kanādiešu cilvēktiesību advokāts Deivids Matas: „Orgānu izņemšana dzīviem Faluņgun praktizētājiem ir plaši izplatīta parādība Ķīnā.”

Daudzo aktīvistu vidū, kuri no rīta Centrālajā parkā sveica Cilvēktiesību lāpas stafeti, bija Ņujorkas senators Ēriks Adams. Viņš klātesošajiem sacīja, ka ĶKP vienmēr vajā nevainīgus pilsoņus, un teica, ka amerikāņi nedrīkst ignorēt šādas nežēlīgas vajāšanas.

Ņujorkas satversmes sapulces loceklis Džefris piebilda, ka viņi ar senatoru Adamsu ir sastādījuši likumprojektu, kas aicinās Ņujorku neinvestēt kapitālu valstīs, kurās ir slikts cilvēktiesību stāvoklis. Džefrisa kungs sacīja, ka cilvēki nedrīkst ignorēt notiekošos cilvēktiesību pārkāpumus un ka tas būs apkaunojums, ja cilvēki pievērs acis uz cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā.

Ņujorkas pilsētas padomes loceklis Deivids Jaskijs sacīja, ka katra amerikāņa pienākums ir atbalstīt cilvēktiesības un nosodīt vajāšanas.

Faluņ Dafa Informācijas centra pārstāvis Levijs Brouds norādīja, ka ĶKP pastiprinājusi Faluņgun vajāšanas pirms Olimpiskajām spēlēm. Brouds sacīja: „2005. gadā Nacionālās drošības ministra vietnieks Liu Dzjins paziņoja, ka Faluņgun praktizētāji nedrīkstēs apmeklēt spēles. Pēdējā laikā, gatavojoties spēlēm, ĶKP arestējusi daudzus Faluņgun praktizētājus. Mūsu centrs ir saņēmis konkrētus pierādījumus tam, ka daži praktizētāji neilgi pēc aresta tikuši nomocīti līdz nāvei. Mēs aicinām starptautisko sabiedrību nekavējoties sākt rīkoties, lai apturētu šīs ļaundarības.”

Brouds pieminēja Pekinas mūziķa Ju Džou nāvi: „26. janvārī pēc uzstāšanās Ju Džou kopā ar savu sievu brauca mājās. Policisti apturēja precēto pāri un nelikumīgi nosūtīja uz Tundžou ieslodzījuma centru. Pēc vienpadsmit dienām Ju ieslodzījuma centrā mira, bet viņa sieva joprojām atrodas ieslodzījumā.”

Mītiņā ievērojamais cilvēktiesību advokāts Deivids Matas klātesošajiem pastāstīja par progresu, kas panākts izmeklēšanā attiecībā uz apgalvojumiem par orgānu izņemšanu Faluņgun praktizētājiem Ķīnā. 2006. gada jūlijā Matas un Kilgors publicēja savu pirmo izmeklēšanas atskaiti, kurā apgalvojumus apstiprināja 19 pierādījumu veidi. Matas sacīja, ka uz šodienu ir savākti vairāk nekā 50 pierādījumu veidi. Matas norādīja, ka katrs pierādījums atsevišķi nespēj neapgāžami pierādīt Ķīnā notiekošās ļaundarības, taču tie visi kopā stingri apstiprina to, ka orgānu izņemšana dzīviem praktizētājiem Ķīnā ir plaši izplatīta prakse.

ĶKP nežēlīgajām vajāšanām pakļauti ne tikai Faluņgun praktizētāji, bet arī daudzas citas grupas. Mītiņā Ķīnas kristiešu vārdā runāja Penelopa Bīslija. Viņa sacīja, ka ĶKP stingri kontrolē valsts atzītās baznīcas un vajā tā dēvētās pagrīdes baznīcas. Pēc Bīslijas vārdiem apmēram 35 000 ķīniešu kristiešu joprojām atrodas ieslodzījumā.

Mītiņā uzstājās arī organizācijas „Ārsti pret vardarbīgu orgānu izņemšanu” pārstāvis doktors Deimons Noto un amerikāņu praktizētājs Čārlzs Li, kuru ĶKP trīs gadus nelikumīgi turēja ieslodzījumā. Viņi nosodīja noziedzīgo orgānu izņemšanu un apliecināja Ķīnā notiekošās nežēlīgās praktizētāju vajāšanas.

16. aprīlī Ņujorkas senatori pieņēma rezolūciju, kurā tiek sveikta un atbalstīta Cilvēktiesību lāpas stafete. Ar nolūku atgādināt sabiedrībai, ka Olimpiskās spēles un noziegumi pret cilvēci Ķīnā nevar līdzās pastāvēt, notiks pasākumu sērija Albānijā, Ņujorkā un Vestčesteras grāfistē.

Raksts krievu valodā pieejams: http://ru.clearharmony.net/articles/200805/5891.html