Māksla un kultūra

Senie pilnveidošanās stāsti | Apsveikuma kartiņas | Mūzika un dziesmas | Gleznas | Dzeja

  • Budas Milarepa pilnveidošanās stāsts (3. daļa)

    Visā vēstures gaitā Himalaji ir bijusi vieta, kur ir daudz cilvēku, kas pilnveidojas. Tauta šeit dzīvo vienkāršu, pieticīgu dzīvi, visi dzied un dejo. Viņi arī godina Budas Likumu. Gandrīz pirms tūkstoš gadiem tur bija cilvēks, kas pilnveidojās, un viņa vārds bija Milarepa. Kamēr neskaitāmiem Budām un Bodhisatvām bija jānodzīvo daudzas dzīves un jāpārcieš neskaitāmas nelaimes, lai sasniegtu pilnību, Milarepa vienas dzīves laikā sasniedza līdzvērtīgu diženumu un tikumu, un vēlāk kļuva pazīstams kā Tibetas budisma Balto cepuru sektas dibinātājs.
  • Budas Milarepa pilnveidošanās stāsts (2. daļa)

    Visā vēstures gaitā Himalaji ir bijusi vieta, kur ir daudz cilvēku, kas pilnveidojas. Tauta šeit dzīvo vienkāršu, pieticīgu dzīvi, visi dzied un dejo. Viņi arī godina Budas Likumu. Gandrīz pirms tūkstoš gadiem tur bija cilvēks, kas pilnveidojās, un viņa vārds bija Milarepa. Kamēr neskaitāmiem Budām un Bodhisatvām bija jānodzīvo daudzas dzīves un jāpārcieš neskaitāmas nelaimes, lai sasniegtu pilnību, Milarepa vienas dzīves laikā sasniedza līdzvērtīgu diženumu un tikumu, un vēlāk kļuva pazīstams kā Tibetas budisma Balto cepuru sektas dibinātājs.
  • Budas Milarepa pilnveidošanās stāsts (1. daļa)

    Visā vēstures gaitā Himalaji ir bijusi vieta, kur ir daudz cilvēku, kas pilnveidojas. Tauta šeit dzīvo vienkāršu, pieticīgu dzīvi, visi dzied un dejo. Viņi arī godina Budas Likumu. Gandrīz pirms tūkstoš gadiem tur bija cilvēks, kas pilnveidojās, un viņa vārds bija Milarepa. Kamēr neskaitāmiem Budām un Bodhisatvām bija jānodzīvo daudzas dzīves un jāpārcieš neskaitāmas nelaimes, lai sasniegtu pilnību, Milarepa vienas dzīves laikā sasniedza līdzvērtīgu diženumu un tikumu, un vēlāk kļuva pazīstams kā Tibetas budisma Balto cepuru sektas dibinātājs.
  • Faluņ Dafa praktizētāji no Pekinas svin Pasaules Faluņ Dafa dienu un ar cieņu vēl godātajam Skolotājam Li Hundži daudz laimes dzimšanas dienā!

  • Mendzi: grūtībās cilvēks iegūst, bet komfortā pazaudē savu dzīvi

    300. gadā pirms mūsu ēras filozofs Mendzi mācīja ļaudīm, ka nelaimēs un grūtībās cilvēks iegūst, bet dzīvojot komfortā, pazaudē dzīvi. Tomēr mūsdienu cilvēkiem ir nosliece uz slinkumu un komfortu. Ļaudis tiecas pēc baudām un cenšas izvairīties no ciešanām, tādējādi nodzīvojot tukšu dzīvi.
  • Debesis, Zeme un ķīniešu ticības morālie pamati

    Seno laiku gudrais Konfūcijs aizstāvēja piecas kardinālas vērtības: labestību, taisnību, pieklājību, gudrību un ticību, mācīja, ka labestība izriet no dievbijības un brālīgas mīlestības.
  • Ču valsts valdnieks Veņs saņem pērienu

    Veņs pārņēma valsti no sava tēva – valdnieka Vu – 689. gadā pirms mūsu ēras, Ķīnas Pavasaru un Rudeņu periodā.
  • Kādēļ Jaunā gada laikā ķīnieši pie durvīm piestiprina hieroglifu „Fu”?

    Visiem ķīniešiem patīk vārds „Fu – labklājība”. Ķīniešu Jaunā gada laikā ikvienā mājā pie durvīm vai logiem tiek piekārts ķīniešu hieroglifs „Fu”.„Fu” simbolizē labklājību, laimi, svētību – vēlmi mierīgi kuģot pa dzīves upi un nākamajā gadā sagaidīt veiksmi.
  • Stāsts par veco vīru, kurš pazaudēja savu zirgu

    Huainaņas (mūsdienās Aņhuijas province) valdnieks Liu Aņs dzīvoja Haņu Rietumu impērijā. Viņš ir arī filozofiskā traktāta “Huainaņdzi”, kas radies zinātnisku diskusiju rezultātā , autors un redaktors.
  • Mazāk ir vairāk: mācība, ko varam smelties no Džen Baņcjao bambusu zīmējumiem

    Džen Baņcjao, slavens Cjiņu dinastijas laika (1644.-1911. g.) mākslinieks, ievērību guvis ar saviem gleznojumiem, kuros attēloti bambusi. Viņš pats stāstīja, ka tikai 60 gadu vecumā iemācījies patiesi zīmēt bambusus.
  • Ķīnā jau pirms 8500 gadiem izgatavoja zīda audumus

    8 500 gadus senu ķīniešu kapeņu augsnē zinātnieki atrada sadalījušos zīda proteīnus. Uz šo dienu tās ir pašas senākās liecības par zīda iegūšanu. Arheoloģisko izrakumu laikā Dzjahu, neolīta laika apmetnē pie Huanhe upes Ķīnas centrālajos līdzenumos(mūsdienu Henaņas province), zinātnieki atklāja sīkas zīda olbaltumu molekulas.
  • Kā tautas dziednieks Fu Šaņs ārstēja slimniekus

    Cjinu un Minu dinastijas laikā dzīvoja domātājs ar iesauku Fu Šaņs (1607.-1684. g.). Īstajā vārdā vīru sauca Din Čeņs. Viņam bija dziļas zināšanas poēzijā, kaligrāfijā un tekstoloģijā (1). Tomēr vislabākos panākumus Fu Šaņs bija sasniedzis medicīnas jomā. Viņu dēvēja par „Gudro medicīnas vīru” un „Dievišķo dziednieku”. Tālāk sekos daži nostāsti par to, kā Fu Šaņs ārstējis savus pacientus.
  • Irbulīši: to izcelsme un nozīme

    Lai gan tikai šodien Āzijas virtuve ir plaši izplatījusies visā pasaulē, tādās valstīs, kā Ķīna, Koreja, Japāna un Vjetnama jau tūkstošiem gadu neatņemams galda piederums ir irbulīši ēšanai. Kā vietējās kultūras daļu, irbulīšus apvij visdažādākajās leģendas un tautas tradīcijas.
  • Bao Sjuaņa brīnumainā tikšanās

    Bao Sjuaņs cēlies no nabadzīgas ģimenes un dzīvojis Rietumu Haņu dinastijas valdīšanas laikā pirms 2000 gadiem. Bao skolotājs prata novērtēt viņa augstos morāles principus un ļāva savai meitai Šaodzjuņai kļūt par viņa par sievu, sagādājot viņai bagātu pūru.
  • Džan Paņs turēja savu godu taisnu, kā bambusa stublāju

    Senatnē ķīnieši lielu nozīmi piešķīra savai reputācijai un morālajai stājai. Pazīstams ķīniešu sakāmvārds vēsta: „Godavīrs tur savu godu taisnu, gluži kā bambusa stublāju, kurš nekad neliecas pat nāves draudu priekšā.”