Aculiecinieku atmiņas par 25. aprīļa miermīlīgo apelāciju
 

Aculiecinieku atmiņas par 25. aprīļa miermīlīgo apelāciju

1999. gada 25. aprīlī Pekinā notika miermīlīga apelācija, kurā piedalījās aptuveni 10 000 Faluņgun praktizētāju. Visa pasākuma laikā tika ievērota vislabākā kārtība, neviens neradīja skaļu troksni, neturēja rokās plakātus un neizkliedza lozungus. Pēc tam, kad premjers bija ticies ar dažiem praktizētāju pārstāvjiem, un viņi bija panākuši vienošanos, Faluņgun praktizētāji mierīgi atstāja Pekinu. Vēlāk Dzjans Dzemiņs izmantoja šo notikumu kā attaisnojumu, lai uzsāktu un tālāk izvērstu nežēlīgu vajāšanu pret Faluņgun, kas ilgst jau vairāk nekā četrus gadus.

Praktizētāju pāris Šeņ Šumiņa un Biaņ Sjudžuans piedalījās 25. aprīļa apelācijā Pekinā. Turpmākais ir viņu atmiņas par tajā dienā pieredzēto.

Kādēļ mēs devāmies apelēt?

Šeņ kundze sacīja: “Dienu pirms apelācijas, 1999. gada 24. aprīlī, mēs uzzinājām, ka bez acīmredzama iemesla Tieņdzjiņā arestēti vairāk nekā 40 Faluņgun praktizētāji un ka daži no viņiem guvuši ievainojumus no policistu sitieniem.

1999. gada 11. aprīlī Tieņdzjiņas Institūta izdotajā laikrakstā “Youth Overview” tika publicēts Luo Gaņa svaiņa He Dzuosjiu pret Faluņgun vērsts raksts. Vietējie Faluņgun praktizētāji devās uz Tieņdzjiņas Institūtu un citām saistītām organizācijām, lai izskaidrotu patiesību par Faluņgun. Taču Tieņdzjiņas Sabiedriskās drošības biroja darbinieki izsauca speciālo policijas vienību dumpju apspiešanai, lai tie piekautu Faluņgun praktizētājus. Rezultātā praktizētāji guva ievainojumus, un 45 cilvēkus arestēja.

Kad vietējie praktizētāji lūdza atbrīvot arestētos praktizētājus, Tieņdzjiņas valdības pārstāvji atbildēja, ka šeit iesaistīta Sabiedriskās drošības ministrija un ka bez Pekinas varas iestāžu atļaujas neviens praktizētājs netiks atbrīvots. Arī Tieņdzjiņas policija ieteica Faluņgun praktizētājiem vērsties ar apelāciju Valsts Apelāciju birojā Pekinā.”

Laulātais pāris sacīja: “Faluņgun prakse ir ļoti daudz devusi mūsu garīgajai un fiziskajai veselībai. Mēs uzticējāmies valdībai un domājām, ka, ja vairāk cilvēku piedalīsies apelācijā, tad tas varētu palīdzēt valdībai saprast patiesību, tādēļ mēs nolēmām doties apelēt uz Valsts Apelāciju biroju un aicinājām pievienoties arī citus mums pazīstamos praktizētājus.”


Policisti novirzīja mūs uz valdības norobežotās teritorijas pusi

Šeņ kundze atceras: “25. aprīļa rītā mēs ar vīru ar velosipēdiem devāmies uz Valsts Apelāciju biroju. Apelāciju birojs atradās Fujou ielā. Mēs novietojām velosipēdus pie bibliotēkas ēkas Fujou ielas ziemeļu pusē, un kājām devāmies uz biroju.

Tad mēs ieraudzījām, kā policistu pavadībā daudzi Dafa praktizētāji dodas Fujou ielas virzienā. Nonākuši Fujou ielā, mēs ieraudzījām citus policistus, kas no citas puses veda Dafa praktizētājus mūsu virzienā. Tad policisti lika mums palikt stāvēt uz ietves Fujou ielas rietumu pusē. Mēs atcerējāmies, ka nedrīkst aizšķērsot ietvi, tādēļ atstājām aptuveni 3 pēdu lielu atstatumu gājējiem.”


Kārtība no sākuma līdz beigām, transporta kustība netika traucēta

Šeņ kundze sacīja: “Mēs stāvējām pretī 14. maršruta autobusa pieturai un redzējām, ka autobusi netraucēti pārvietojās, līdz brīdim, kad pēcpusdienā policisti nobloķēja ielas braucamo daļu. Pirms vēl policisti bija nobloķējuši ielu, garām brauca daudz cilvēku uz velosipēdiem, daži no viņiem apstājās, lai uzzinātu, kas notiek. Lai nerastos transporta sastrēgums, mēs aicinājām viņus neuzkavēties. Daži praktizētāji iznāca uz priekšu, lai palīdzētu uzturēt vienmērīgu transporta plūsmu.”


Policistu satraukumu nomaina uzticēšanās

Šeņ kundze sacīja: “Sākumā policisti raudzījās uz mums ar spriedzi un neuzticību. Vēlāk, redzot, ka mēs stāvam mierīgi, neradot troksni, un pat palīdzam saglabāt transporta kustības plūsmu, viņi nomierinājās, daudzi pat sēdās policijas mašīnās un devās projām atpūsties.”


Sekojām “Īstenībai, Labestībai, Pacietība” un pirmkārt domājām par citiem

Biaņ kungs sacīja: “Lai netraucētu tuvumā dzīvojošiem un nenoslogotu sabiedrisko tualešu darbību, mēs todien neko neēdām un nedzērām. Mēs nepieskārāmies līdzpaņemtajiem ūdens krājumiem. Praktizētāji devās uz tualeti rindas kārtībā un vietējos iedzīvotājus palaida bez rindas.”


Premjers tiekas ar praktizētājiem un atrisina Tieņdzjiņas incidentu, pēc tam praktizētāji mierīgi izklīst

Biaņ kungs stāsta: “Aptuveni 10.00 vakarā mēs uzzinājām, ka valsts premjers ir ticies ar praktizētāju pārstāvjiem un devis rīkojumu Tieņdzjiņas varas iestādēm atbrīvot arestētos praktizētājus. Incidents bija atrisināts, tādēļ mēs mierīgi devāmies prom.”

Viens no policistiem sacīja: “Jūs noteikti esat noguruši. Lūdzu, ejiet mājās un atpūtieties.”

Šeņ kundze stāsta: “Kad mēs atnācām pēc velosipēdiem, citi praktizētāji bez grūtībām atrada savus velosipēdus, bet es nekādi nevarēju atrast savējo. Tad pamanīju, ka kādi seši policisti netālu apspriež šīsdienas apelāciju. Kāds jauns policists sēdēja uz sarkana velosipēda, kuru es atpazinu kā savējo.

Es vērsos pie policista: “Atvainojiet, bet tas ir mans velosipēds.” Viņš nokāpa no velosipēda un steidzās atvainoties par savu kļūmi. Es ar smaidu sacīju: “Paldies, ka pieskatījāt manu velosipēdu.” Visi policisti sāka smieties. Viens no viņiem sacīja: “Jūs droši vien esat nogurusi visu dienu stāvot kājās. Lūdzu, dodieties mājās un atpūtieties.”

Here is the article in English language:
http://en.clearharmony.net/articles/a19252-article.html

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.