Šveice: Ženēvas mērs Moralda laukumā pārņem Cilvēktiesību lāpu

15. septembrī Moralda laukumā notika Cilvēktiesību lāpas nodošanas ceremonija. Ženēva ir Cilvēktiesību lāpas stafetes devītā pieturvieta. Pasākumu vadīja Dr. Čārlzs Greiss, Koalīcijas Faluņgun vajāšanas izmeklēšanai (KFVI) Eiropas nodaļas priekšsēdētāja vietnieks un starptautiskās starpreliģiju organizācijas sekretārs. Vēl viens KFVI priekšsēdētāja vietnieks, bijušais Ženēvas parlamenta Cilvēktiesību komitejas prezidents Tomas Besijs, pirmais nolasīja KFVI paziņojumu. Pasākumu atbalstīt bija ieradies Ženēvas mērs un Šveices Zaļo partijas bijušais priekšsēdētājs Patrīss Mugnija kungs.

Saspringtas gaidīšanas atmosfēru pārtrauca lāpas nesējs no Čehijas, kurš pēc tur notikušā pasākuma tikko bija ieradies ar lidmašīnu Ženēvā, ieskrienot norises vietā ar Lāpu rokās. Mērs Patrīss Mugnijs saņēma lāpu svinīgās Cilvēktiesību lāpas stafetes mūzikas pavadībā.

Šveices valsts padomes loceklis Luks Rekordona kungs savā runā sacīja: „Ķīna ir devusi pasaulei daudz ko vērtīgu, piemēram, konfūcismu, Laodzi mācību, lamaismu un tā tālāk. Ķīna nevarēs noliegt faktu, ka pagātnes uzvaru renesanse ir atkarīga ne tikai no spēcīgas ekonomikas, bet arī vispārējas cilvēka cieņas ievērošanas. Es patiesi ceru, ka šī simboliskā Cilvēktiesību lāpa dos gaismu tiem, kas saņems Olimpisko lāpu 2008. gadā Pekinā, jo īpaši Ķīnas varas pārstāvjiem, tādējādi padarot šo notikumu par pagrieziena punktu Ķīnas cilvēktiesību uzlabošanas procesā.”

Šveices Orgānu transplantācijas asociācijas prezidents Milera kungs bija satriekts, uzzinot par nežēlīgo orgānu izņemšanu dzīviem Faluņgun praktizētājiem Ķīnā. Viņš speciāli ieradās no galvaspilsētas Bernes, lai piedalītos pasākumā un teiktu runu. Sniedzot interviju reportierim, viņš sacīja: „Es uzskatu, ka orgānu nelikumīga tirdzniecība ir ārkārtīgi nopietns jautājums jebkurā vietā pasaulē. Tas grauj visu orgānu transplantācijās iesaistīto ārstu reputāciju. Mēs darīsim visu iespējamo, lai nepieļautu, ka notiek šādas lietas.”

Pasākumā runu teica Šveices valsts padomes locekļi Fraisingera kungs, Ruei kundze un Kleineres kundze, Ženēvas Kantona Lielās padomes locekļi Staufera kungs un Leivraza kungs, kā arī vairāku nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Čellista Bendas spēlētā Cilvēktiesību lāpas stafetes melodija tika sirsnīgi uzņemta. Lielisku koncertu sniedza arī Ženēvas saksofonu kvartets.

3.00 pēcpusdienā mērs Patrīss Mugnija kungs iededza lāpas, ko turēja bijusī šveiciešu sportiste, 86-kartīgā valsts čempione peldēšanā Diano Arsa, kura piecas reizes ir pārspējusi pasaules rekordu 50 metru peldēšanā brīvajā stilā, un pasaules čempione slēpošanā Rozmarija Morino. Turot rokās lāpas, kas simbolizēja cilvēktiesības, brīvību un mieru, viņas devās skrējienā pa pilsētas centrālajām ielām, un tajā piedalījās arī daudzi citi entuziastiski cilvēki. Pie gleznainā Lemana ezera viņas iekāpa vaļējā automašīnā, lai daudzu ieinteresētu skatītāju pavadībā dotos uz nākošo stafetes pieturvietu, Olimpisko spēļu galvaspilsētu Lozanni.

Vakarā, pēc atgriešanās Ženēvā, viņi rīkoja piemiņas vakaru sveču gaismā pie "Palais des Nations" ēkas, kur atrodas ANO Cilvēktiesību padomes galvenā pārvalde. Pēc tam Lāpa tiks nodota uz Franciju. 16. septembrī Lāpu uzņems Parīzē.

Tālāk seko Patrisa Mugnija kunga runa, kuru viņš teica 2007. gada 15. septembrī:

Dāmas un kungi,

Šodien mēs esam sapulcējušies šeit, jo ticības brīvību nevar aizliegt. Es esmu stingri pārliecināts, ka ticības brīvība ir tiesības, ko būtu jābauda katram cilvēkam uz Zemes, un tas ir iemesls, kādēļ es atbalstu Faluņgun praktizētājus, kuri tiek vajāti Ķīnā. Kad mēs runājam par Pekinas Olimpiskajām spēlēm, mēs nevaram slēpt faktu, ka Ķīnas režīms atgrūž Faluņgun praktizētājus tādā pašā veidā, kā tas atgrūž kristiešus.

Faktiski es uzzināju par satraucošo realitāti attiecībā uz spīdzināšanu Ķīnā no ANO Speciālā ziņotāja spīdzināšanas jautājumos 2006. gada martā. Saskaņā ar viņa ziņojumu divi no trijiem spīdzināšanu upuriem Ķīnā ir Faluņgun praktizētāji.

Pagājušā gada ziņojumā Starptautiskā amnestija norādīja, ka Ķīnas valdība ir iniciējusi „kampaņu, lai publiski nomelnotu Faluņgun, ar mērķi kūdīt uz ienaidu pret tā praktizētājiem, kas izraisīja vardarbību pret praktizētājiem”. Eiropas Parlaments arī ir nosodījis Ķīnas režīma īstenoto Faluņgun praktizētāju un tibetiešu vajāšanu.

Saskaņā ar Starptautiskās amnestijas sniegto informāciju, kopš prakses aizliegšanas 1999. gada jūlijā, nelikumīgi arestēti tūkstošiem Faluņgun praktizētāju. Valdība uzskatīja, ka viņi „apdraud sociālo un politisko stabilitāti Ķīnā”. Vadošie Faluņgun praktizētāji, kurus noteica varas iestādes, tika ieslodzīti cietumā, kamēr citus nosūtīja un psihiatriskajām slimnīcām. Vairums tika ieslodzīti darba nometnēs - sava veida disciplinārajos centros, kopā ar citiem cietumniekiem, kur Faluņgun praktizētājus katru dienu spīdzina un īpaši slikti izturas tad, kad viņi neatsakās no savas ticības.

Pēdējos gados Ķīnas ekonomika ir strauji attīstījusies. Taču kāda ir tās nozīme, kad vārda un ticības brīvība, kas būtu jābauda katram, tiek apdraudēta un vajāta?

Šodien, ticības brīvības vārdā, brīvības, kas būtu jābauda ikkatram, es, kopā ar jums, pārņemu Cilvēktiesību lāpu, kas tika iedegta Atēnās, ceļoja caur Berlīni, Minheni un Prāgu un 16. septembrī ieradīsies Parīzē.